Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Tiesu slodžu izlīdzināšana jeb par civillietu nodošanu citām tiesām

4. Marts 2014 /NR. 9 (811)

Atbilstoši Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" līdz 2016. gada nogalei tiks likvidēta Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, tādējādi noslēdzot tiesu instanču reformu un ieviešot skaidru piekritības sistēmu, kur visas lietas kā pirmā instance skata rajona (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa (t.s. tīrās tiesu instances). ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Krimināltiesību reforma deformējusi statistiku

25. Februāris 2014 /NR. 8 (810)

"Valstī noziedzīgu nodarījumu skaits ir stabilizējies – nav ne progresa, ne regresa," pagājušajā nedēļā, 19. februārī, prokuratūras struktūrvienību vadītāju ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem pērn un plānotajām darbības prioritātēm šogad atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pēc viņa teiktā, aizvadītais gads bijis zīmīgs ar būtiskām izmaiņām Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas arī atstājušas lielu ietekmi uz statistikas datu līknēm, radot realitātei precīzi neatbilstošu priekšstatu par kriminālo sfēru un no tās izrietošajām norisēm valstī. ...

Rudīte Losāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mirjamas modeļa institucionalizācija cietumā

18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)

Latvijā sieviešu cietumā kopš 2002. gada veiksmīgi darbojas resocializācijas programma jeb kristīgās izglītības un audzināšanas programma "Mirjama". Šī raksta mērķis ir, ņemot vērā cietuma problemātiku, teorētiski pamatot programmas nepieciešamību un dzīvotspēju cietuma struktūrā. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Paveiktais un sagaidāmais tiesu sistēmā

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

Kā jau tas ir ierasts, gada nogalē vai jaunā gada sākumā tiek izdarīts apkopojums par padarīto un arī nosprausti jauni mērķi. Tāpēc arī Tieslietu ministrija vēlas sabiedrībai sniegt informāciju par paveikto tiesu sistēmā 2013. gadā un arī par sagaidāmo. ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Tiesību politika

Priekšteča ieteikumi jaunajai tieslietu ministrei

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

"Lai vairotu un nostiprinātu sabiedrības ticību tiesiskumam," tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 2014. gada 22. janvārī – beidzoties Valda Dombrovska valdības un savām tieslietu ministra pilnvarām, aicināja jaunās valdības tieslietu ministri Baibu Broku turpināt īstenot šādas nozares prioritātes. ...

Ingars Gusāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latīņu valoda – nepieciešamība vai ekstravagance

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

"Latīņu valoda ir brīnišķīga, tik racionāla kā smalkmehānika. Sakot kādu teikumu latīņu valodā, gandrīz dzirdu klikšķus, vārdiem sakrītot pareizajās pozīcijās" (Federika de Česko "Tibetietes māja", 2013). Šim citātam juristi var piekrist vai nepiekrist, bet šobrīd jurisprudencē pietiekami daudz un bieži tiek izmantoti svešvārdi. Latīņu valodas terminiem un izteicieniem mūsdienās ir noteikta vieta un loma juristu darbībā, jo romiešu jurisprudence ir viens no mūsdienu tieslietu pamatakmeņiem. Tas ir iemesls latīņu valodas apguves nepieciešamībai – kā teica senie romieši: Invia est in iustitia via sine lingua Latīna (Necaurejams ir ceļš justīcijā bez latīņu valodas). ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Likuma cieņa un autoritāte

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

Tiesiskā valstī likumam ļoti liela nozīme. Uz satversmes likumu dibināta pate valsts iekārta; valsts varas orgāni darbojas uz likuma pamata; pilsoņu tiesības un pienākumi ir noregulēti ar likumiem, kuŗi nosaka nevien pilsoņu attiecības pret valsti, bet arī daudzas svarīgas attiecības pilsoņu pašu starpā. Tiesiskā valstī valda likums kā augstākā bezpersoniskā vara, un visu likumu kopība rada un garantē valsts tiesisko iekārtu. Visi labi domājošie ...

Jānis Pleps

žurnāls / Juristu likteņi

Profesors Kārlis Dišlers Latvijas tiesiskajā iekārtā

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

Pienācīgai Latvijas tiesiskās sistēmas izpratnei būtiska ir Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīna. Pamatojoties uz to, tika atjaunots ne vien Latvijas valstiskums, bet arī pilnā apjomā 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Kontinuitāte bija un joprojām ir nepieciešama arī Satversmes piemērošanā. Starpkaru perioda tiesību zinātnes atziņas, parlamentārā prakse un Latvijas Senāta sniegtā interpretācija ...

Dace Kokareviča

žurnāls / Juristu likteņi

Kārlis Dišlers. Tiesību zinātnieka dzīves gaita

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

...Ir 2013. gada 20. jūlijs, jau pagājuši 58 gadi un desmit mēneši kopš mana vectēva Kārļa Dišlera aiziešanas mūžībā 1954. gada 18. septembrī, un tikai tagad uz Sibīriju, uz Krasnojarskas apgabala Biriļusu rajona veco Poļevojes kapsētu esmu atvedusi viņam krustu. Uz tā piestiprināta plāksnīte "Kārlis Dišlers, LU profesors". Man veicies, ka esmu varējusi šurp atkļūt kopā ar fonda "Sibīrijas bērni" grupu, jo režisore Dzintra Geka, plānojot braucienu pa Krasnojarskas un Tomskas apgabalu, ir iekļāvusi maršrutā arī Biriļusus. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Tieslietu sistēmā kopumā ir svarīga attieksmes maiņa pret veicamo darbu

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Situācijā, kas ir izveidojusies ap Tieslietu ministriju, uzskatīju par nepieciešamu sniegt savus precizējošos skaidrojumus sabiedrībai, lai tai būtu pārliecība, ka ministrijas pēdējā gada laikā iesāktie darbi sekmīgi turpināsies," dažas dienas pirms valsts svētkiem īpaši sasauktajā preses konferencē pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu ministra sapnis par tiesisku valsti

12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)

Visi cilvēki sapņo. Tikai daži savus sapņus ātri aizmirst. Tieslietu ministram ir pienākums sapņot par tiesisku valsti. Jebkuram ministram ir pienākums rūpēties par tiesisku, demokrātisku, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu Latvijas valsti, kurā latviešu tauta var zelt cauri gadsimtiem. Katrai sabiedrībai ir savas vērtības un savi mērķi. Sabiedrības vērtības nav tās indivīdu vērtību matemātiska summa. Vērtības ir arī mērķi gan indivīdam, ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Tiesu darbinieki aktīvi iebilst pret jaunajiem pienākumiem

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

Pirmajā oktobrī jeb dienā, kad apritēja pirmais mēnesis, kopš stājās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz tiesu nolēmumu anonimizāciju un publiskošanu tīmeklī, 16 Jelgavas tiesas darbinieki saistībā ar šiem jauninājumiem nosūtījuši atklāto vēstuli tieslietu ministram, Tiesu administrācijai, Tieslietu padomei un minētās tiesas priekšsēdētājai. Tajā paustas tiesu darbinieku iebildes pret jaunajiem pienākumiem un redzējums par lietu kārtību. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

2013. gada 1. septembrī apritēja 20 gadi kopš Notariāta likuma atjaunošanas. Saistībā ar to Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Zvērinātu notāru padome 2013. gada 20. septembrī rīkoja starptautisku konferenci “Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze”. Konferences mērķis bija, prezentējot un analizējot reformas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas notariātos, diskutēt par valstu parlamentu lēmumu ietekmes ex post novērtēšanas sistēmas iespējamiem modeļiem. Konferencē uzstājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesību zinātnieki, zvērināti notāri un parlamentārieši. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zvērināta notāra palīga un zvērināta notāra kandidāta institūts

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Rakstā tiks apskatīts notāra palīga institūts un zvērināta notāra kandidāta institūta atjaunošanas nepieciešamība. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi juridiskajā argumentācijā

10. Septembris 2013 /NR. 37 (788)

Tiesību un politikas nošķiršana ir viens no centrālajiem jautājumiem demokrātiskas valsts principa un varas dalīšanas principa izpratnē. Arī Latvijas tiesiskajā sistēmā šā jautājuma nozīme turpina pieaugt līdztekus tiesību piemērotāju drošākai un radošākai pieejai tiesību piemērošanas procesam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Drošības naudas institūts

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.[sup]2[/sup] panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs lūdz rīkoties, lai tiesās nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Nesamērīgi gari lietu izskatīšanas termiņi un ilgstoša tiesas sēžu nenozīmēšana ir biežākie tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, par kuriem iedzīvotāji sūdzas tiesībsargam, – šādi fakti izriet no tiesībsarga Jura Jansona 2013. gada 29. jūlija vēstules, kas vienlaikus adresēta Latvijas Republikas Saeimai, Tieslietu padomei, tieslietu ministram Jānim Bordānam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un Tiesu administrācijas direktoram Edvīnam Balševicam. Jāpiebilst, ka šā gada pirmajā pusgadā par dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem Tiesībsarga birojā ir saņemti 134 iesniegumi, kā arī sniegtas mutiskas konsultācijas. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...

žurnāls / Diskusija

Pirmšķietami novērtējot grozījumus likumā "Par tiesu varu"

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

2013. gada 4. jūlijā izsludināja likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas ievieš virkni jauninājumu un precizējumu tiesu sistēmas pārvaldībā. Publiska diskusija notiek ne tikai par grozījumu saturu, bet arī par starpinstitucionālo komunikācijas kultūru. Tāpēc “Jurista Vārds” aptaujāja gan likumdošanas procesā iesaistītās personas, gan arī žurnāla lasītājus. ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu varas objektivitāte kā pamats tiesnešu ierobežotai kritikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Izteiksmes brīvības robežas, kritizējot tiesu varu vai pat atsevišķus tiesnešus, ir jautājums, par kuru bieži tiek diskutēts akadēmiskajā literatūrā.1 Plaša tiesas vai atsevišķu tiesnešu kritika sastopama arī ikdienā plašsaziņas līdzekļu publikācijās un nereti arī procesā iesaistīto pušu izteikumos. It īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad tiesas pieņem spriedumus, kas sabiedrības vairākumam emocionāli vai morāli nav pieņemami. No vienas puses, šāda kritika var būt pamatota, jo tiesas ne vienmēr ir pietiekami skaidri un izsvērti norādījušas spriedumā argumentus, uz kuriem ir balstīta tiesas sprieduma rezolutīvā daļa. No otras puses, preses kritiska reakcija pret tiesu varu vairumā gadījumu ir saistāma ar laika trūkumu vai neiedziļināšanos plašāk tiesas izskatītajā lietā, kā arī ar nepilnīgām zināšanām par tiesību normu piemērošanu. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Veco Derību, sociāli atbildīgu valsti, demogrāfiju un žēlsirdību

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Pirms kāda laika šā raksta autors kādā īsā atelpas brīdī aplūkoja Latvijas ziņu portālus, lasīdams svaigas un ne tik svaigas ziņas. Pirmā ziņa, kas iekrita viņam acīs, bija šāda: "Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās [..]"1 Šī ziņa lika autoram uz brīdi aizvērt ziņu portālu un nopietni aizdomāties. No vienas puses, autors abām rokām atbalsta smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskās vietās un iestājas par nesmēķētāju (it īpaši bērnu) tiesībām neelpot tabakas dūmus. No otras puses, vai šāds aizliegums ir attaisnojams, ja smēķēšana norādītajās vietās nevienam objektīvi netraucē: piemēram, gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājā visi pārējie dzīvokļi ir neapdzīvoti vai ja visi mājas iemītnieki ir kaislīgi smēķētāji? Kāds ir šāda likuma pamatmērķis: aizsargāt citu tiesības (kas ir pašsaprotami un nekādus iebildumus nerada) vai tomēr, līdzīgi valdonīgai bērnudārza auklei, aizsargāt pieaugušus rīcībspējīgus cilvēkus pašus no sevis? Un tā šīs pārdomas noveda autoru līdz fundamentālajam jautājumam, kas būtu nopietni jāapdomā katram sevi cienošam juristam: kāda ir valsts loma vispār? ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālisma pirmsākumi un nerealizētie valstiskumi Latvijā

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Raksts veltīts konstitucionālo tiesību pirmsākumiem un nerealizētiem vai arī uz īsu laiku realizētiem valstiskumiem tagadējā Latvijas teritorijā. Autors izvirza tēzi, ka konstitucionālisma pirmsākumi Latvijā meklējami jau XVII gs. sākumā un šajā ziņā mūsu zemei pieder viena no senākajām satversmēm Eiropā. No neīstenotiem valstiskumiem savukārt īpašu uzmanību pelna Baltijas valsts ideja. Lai arī Baltijas valsts izveide cieta neveiksmi, doma par iespējamu Baltijas valstu ciešāku sadarbību, neizslēdzot iespēju apvienoties vienā valstiskumā, domājams, joprojām ir apsverama perspektīva. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bāriņtiesas kā apliecinājumu veicējas

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Latvijā likumdevējs trijām institūcijām ir deleģējis veikt publiskus apliecinājumus. Šīs institūcijas ir – zvērināti notāri, bāriņtiesas un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs. Vienlaikus likumdevējs nav nodrošinājis, ka pakalpojumu saņēmēji saņem vienlīdz kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, kā arī nav izvirzījis vienādas prasības pakalpojumu sniedzējiem un nav noteicis vienādus nosacījumus, kā šie pakalpojumi ir jāsniedz. Autore rakstā vēlas pievērst lielāku uzmanību nevis zvērinātiem notāriem un konsulārajām iestādēm, bet gan bāriņtiesām, kurām valsts ir uzticējusi veikt apliecinājumus tajās Latvijas vietās, kurās nav pieejami zvērinātu notāru pakalpojumi. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Šveice finansē tiesu darbu izpēti Latvijā. Kādi ir secinājumi, un kāda rīcība sekos

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies. Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ...

Aldis Laviņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par Senāta darbības efektivitāti

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Nekas dzīvē nestāv uz vietas, viss plūst, viss mainās. Minētajam dzīves likumam, gribam to vai negribam, ir pakļautas arī tiesības un tiesu sistēma. Šajā rakstā pievērsīšos tam, kādas pārmaiņas mainīgā dzīve ir ienesusi kasācijas instances tiesas darbā, kā arī minēšu dažus priekšlikumus, kas varētu sekmēt tiesu sistēmas attīstību. ...