Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta – Jurista Vārds

Tiesu iekārta Tehnoloģijas un mākslīgais intelekts

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...

žurnāls / Vēstules

Tiesneša Vīganta karjeru esmu nevis bremzējis, bet izšķirīgi veicinājis

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Tā kā žurnālā "Jurista Vārds", 27.10.2009., Nr. 43, bija publicēts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, kā arī interpretācija par šo tēmu, lūdzu rast iespēju publicēt Jūsu žurnālā arī manu viedokli. Pateicībā, ar cieņu Aivars Lembergs ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām. ...

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...

žurnāls / Informācija

Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

žurnāls / Notikums

Saeima pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Pagājušajā nedēļā, 22. oktobrī, Saeima neapstiprināja Māri Vīgantu Augstākās tiesas tiesneša amatā, līdz ar to viņam jāturpina darbs līdzšinējā – Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatā. Par M. Vīganta kandidatūru balsoja 26, pret – 43, bet atturējās 14 deputāti. Šis bija viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad Saeima neapstiprina amatā tiesnesi pretēji tiesnešu pašpārvaldes institūciju ieteikumam. M. Vīganta virzību un Augstāko tiesu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokāta izslēgšanu no advokatūras

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Par tiesnešu, advokātu un citu juridisko profesiju ētikas jautājumiem arvien biežāk un skaļāk tiek runāts gan juristu aprindās, gan arī visā sabiedrībā. Tiek diskutēts ne tikai par pārkāpumiem pēc būtības, bet arī par procesu, kā persona tiek disciplināri sodīta un kā tā var aizstāvēt savas iespējami aizskartās tiesības un tiesiskās intereses. Līdz šim vislielākās neskaidrības bija par Latvijas Republikas Advokatūras likuma regulējumu. Pastāv dažādi viedokļi, vai zvērinātu advokātu var izslēgt no zvērinātu advokātu skaita ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu. Beidzot arī tiesa ir devusi vērtējumu šim regulējumam. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Administratīvie tiesneši apvienojas biedrībā

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

2009. gada 9. oktobrī Rīgā divas trešdaļas no Latvijas administratīvajās tiesās strādājošajiem tiesnešiem nodibināja Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas. Administratīvie ...

žurnāls / Notikums

Tiesneši aktualitātes vērtē ārkārtas plēnumā

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Atkārtoti vietnieku amatā Kā jau minēts, nedēļas sākumā, 5. oktobra plēnumā, notika Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas, un šajos amatos atkārtoti ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru. AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece paskaidroja, ka P. Gruziņa un G. Aigara kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja AT priekšsēdētājs ...

Iveta Andžāne

žurnāls / Informācija

Tiesneši iebilst pret algu samazināšanu

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Tiesnešu biedrība 23. septembrī iesniedza vēstuli tieslietu ministram Marekam Segliņam, kurā pausts viedoklis par iespējamo izdevumu samazinājumu tiesām 2010. gadā vismaz 10% apmērā, kas būtu aptuveni 2,5 miljoni latu. Tiesnešu biedrības vēstulē norādīts, ka tik lielu samazinājumu nav iespējams veikt, lai tiesas varētu pildīt normatīvajos aktos paredzētās funkcijas. ...

žurnāls / Informācija

Paredz mainīt tiesu kompetenci

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ministru kabineta komiteja 10. augustā konceptuāli akceptēja Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu projektu 2009.–2015. gadam, kurā minēts, ka tuvākajā nākotnē ir iespējama atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām. Piemēram, dzimtsarakstu nodaļām varētu nodot izskatīšanai paternitātes lietas, kurās nav strīda, savukārt laulības šķiršanas lietas, kurās nav strīda un kuras ...

žurnāls / Vēstules

Zemesgrāmatu tiesnešu atklātā vēstule

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Jau sešpadsmit gadus Latvijā tiesu sistēmā darbojas atjaunotā zemesgrāmata. Zemesgrāmatu sistēmas izveidošanā, attīstīšanā un modernizācijā lielus līdzekļus ir ieguldījusi gan Latvijas valsts, gan ārvalstu investori. Sistēma sekmīgi darbojas, un ārzemju eksperti to atzinuši par vienu no modernākajām zemesgrāmatām Eiropā. Šā gada 8. jūlijā žurnālā "Jurista Vārds" publicēta intervija ar tieslietu ministru Mareku Segliņu un Tieslietu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības mainīt likumā noteikto pieteikuma pakļautību

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums ir jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā. Šis lēmums ir viens no retajiem, kas pieņemts atbilstoši likuma "Par tiesu varu"2 50. panta piektajai daļai un Administratīvā procesa likuma3 (turpmāk – APL) 121. panta ceturtajai daļai, kas noteic: ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai. ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Notikums

Vācu notāri meklē sabiedrotos Latvijā

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Mēneša sākumā, 2. un 3. jūlijā, Rīgā viesojās ietekmīgās vācu juristu apvienības – Federālās notāru kameras (Bundesnotarkammer) – prezidents Dr. Tilmans Gete (Tilman Götte) un kameras pārstāvniecības Briselē vadītājs Dr. Mariuss Kolers (Marius Kohler), kas centās pārliecināt Latvijas atbildīgās institūcijas ieņemt kritisku nostāju pret Eiropas Komisijas iniciatīvu Eiropas Savienībā vienādot patērētāju tiesību aizsardzību un ieviest privāttiesību sabiedrības institūtu. Latvijā šāda vācu notariāta prakse būtu uzlūkojama kā labs paraugs, lai vēl Eiropas Savienības tiesību aktu tapšanas procesā censtos novērst konkrētai valstij nepieņemamu normu iestrādi tajos, meklējot savai pozīcijai aktīvu atbalstu citās dalībvalstīs un lobējot savu viedokli gan valsts institūcijās, gan profesionālajās organizācijās. ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Raksts ir autora individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009. gada 8. maija kārtējās zvērinātu advokātu kopsapulces (turpmāk – kopsapulce). Pārdomas balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā (turpmāk – Latvijas Ētikas kodekss) ietverto principu nozīmi un no Advokatūras likuma izrietošajiem zvērinātu advokātu pienākumiem. Kā zināms, kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nepieņēma nevienu lēmumu, tomēr pēc tās plašsaziņas līdzekļos aktīvi parādās zvērinātu advokātu viedokļi par dažiem būtiskiem jautājumiem, kas izkristalizējās jau kopsapulces laikā un rosināja vislielākās debates. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas. ...

žurnāls / Notikums

Notāre saņem Atzinības krustu

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Larisa Medvedeva ar jurista kvalifikāciju ir absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Notariāta sistēmā strādā no 1977. gada. Kopš 1993. gada, kad tika atjaunots 1937. gada Notāru likums un zvērinātu notāru institūts, L. Medvedeva ir zvērināta notāre. Zvērinātu notāru atestācijā, kas notika 2008. gada vasarā, notāre ieguva izcilu novērtējumu. L. Medvedeva ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas Disciplinārlietu komisijas ...

žurnāls / Notikums

Tiesneši saņem valsts augstākos apbalvojumus

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Kā ziņo Augstākā tiesa, kura vienlaikus ir apbalvojumu piešķiršanas iniciatore, tiesa ir gandarīta par valsts atzinību tiesnešu darbam. Atjaunotajā Latvijas Republikā augstākie valsts apbalvojumi tiesnešiem nav dāsni dāvāti. Līdz šim Triju zvaigžņu ordeņus bija saņēmuši tikai trīs Augstākās tiesas senatori – Andris Guļāns, Rolands Krauze un Roberts Guntis Namatēvs. ...

žurnāls / Informācija

Tiesnešu konferences lēmumi un aicinājums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Jau iepriekšējā "Jurista Vārdā" informējām par tiesnešu konferenci, kas notika 17. aprīlī. Šoreiz par tiesnešu konferenē pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas tiesnešu konferencē tika ievēlēti trīs jauni Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi un viens Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklis. Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā tika ievēlēti: Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, Cēsu Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inese Kiršteine un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica. Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli tika ievēlēta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Inguna Radzeviča. Tiesneši konferencē pieņēma aicinājumu Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam (tekstu publicējam pilnībā). ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Koncentrēšanās uz detaļām aizēno lietas būtību

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Ar šo rakstu dodu iespēju plašākai publikai iepazīties ar tiesneša lēmumu par administratīvās lietvedības izbeigšanu (sk. komentāra beigās). Jāteic, ka sākotnēji tiesneša lēmums izraisīja smaidu, tad šaubas, vai lēmums nav humoristiska kompilācija, bet, noskaidrojot, ka tas ir īsts un ka tādi Rīgas Centra rajona tiesā 2009. gadā pieņemti vairākkārt, – šoku par šādiem tiesnešu lēmumiem. Manuprāt, šādu lēmumu redakcija demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujama, jo kaitē tiesas un tiesneša autoritātei. Taču viens ir emocionālais aspekts, bet otrs – juridisks lēmumu izvērtējums. Emocionālo reakciju atstāju katra lasītāja ziņā, bet komentāru veltīšu lēmumu kritikai no tiesību viedokļa. ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Notikums

Ar rūpēm par reputāciju sabiedrībā

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference 17. aprīlī iezīmējās ar vēl nebijušu valsts augstāko amatpersonu un citu viesu klātbūtni. Tiesnešus uzrunāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja biedre un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, konferencē piedalījās Saeimas sekretārs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs ...

žurnāls / Notikums

Administratīvās tiesas atskatās uz piecu gadu darbu

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Šī gada 1. februārī apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Administratīvā procesa likums (APL) un darbu uzsākušas administratīvās tiesas. Pagājušās nedēļas nogalē, 27. martā, klausītājiem pārpildītā Latvijas Universitātes Lielā aula liecināja – administratīvais process tiesā, lai arī kļuvis par ierastu valsts un privātpersonu domstarpību risināšanas līdzekli, joprojām nav zaudējis aktualitāti Latvijas juristu vidū. Konferencē “Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā”, ko rīkoja Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments (ALD), tika apspriesti gan tiesu darba organizācijas un efektivitātes jautājumi, gan analizēti administratīvā procesa jēdzieni, principi, tiesvedības procesuālās problēmas, atsevišķu kategoriju lietas un citi jautājumi. Šoreiz – neliels ieskats konferences atklāšanā. Savukārt referāti, kuru autori, atsaucoties “Jurista Vārda” redakcijas aicinājumam, savas domas ietērps raksta formātā, tiks publicēti nākamajos žurnāla numuros. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ētikas kritēriji zvērinātu tiesu izpildītāju darbā

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par ētikas normu ievērošanu reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju profesionālajā darbībā, to skaitā arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas nosaka Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss,1 bet tas neparedz visus jautājumus, kas attiecas uz vispārpieņemtajām uzvedības normām, tāpēc var teikt, ka patiesa ētika sākas tur, kur pārstāj lietot vārdus. Tas nozīmē, ka tikai no katra cilvēka ir atkarīgs uzvedības modelis, ko tas lieto gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tiesa būs taisnīga arī krīzes laikā

24. Marts 2009 /NR. 12 (555)

Jau iepriekšējā "Jurista Vārdā" informējām par 13. martā notikušo Augstākās tiesas (AT) plēnumu, šajā numurā vēl: tiesas darbs skaitļos, īss ieskats plēnuma debatēs un tiesas vadības viedoklis par ekonomiskās krīzes ietekmi uz Augstāko tiesu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista profesijas reforma

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Nesen “Jurista Vārdā” Mg. iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir vērtējams augstāk par lieliem honorāriem. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā. Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām. Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš." Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesnešu biedrībai jauna vadība

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Latvijas Tiesnešu biedrības atskaišu un vēlēšanu pilnsapulcē, kas notika 21. novembrī, pārskatu par biedrības darbu aizvadītajā laika posmā sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdzšinējais Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs. Tiesneši par biedrības prezidenti ievēlēja Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ivetu Andžāni, bet par viceprezidentiem – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru Aldi Laviņu, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Edīti Knēgeri un Cēsu rajona tiesas tiesnesi Daci Blūmu. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu ēka jāceļ stipra un varena

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Šā gada 7. novembrī, ievadot valsts svētku svinības, notika Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas svinīgais pasākums, kura laikā pirmo reizi tika piešķirtas arī Tieslietu sistēmas goda zīmes, kuras šogad izveidojusi Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejā Valsts prezidents Valdis Zatlers ne vien raudzījās tieslietu sistēmas pagātnē, bet īpaši uzsvēra arī nākotnes uzdevumus: “Viens no ...

žurnāls / Diskusija

Darbs vērtējams ar atzīmi "vāji"

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Jautājums par komisijas lietderību jāapskata kontekstā ar jautājumu par komisijas ziņojuma secinājumiem, jo tie vēsta par to, ar ko komisija faktiski ir nodarbojusies savas darbības laikā. Ziņojumā teikts: "Formālais komisijas dibināšanas iemesls bija atklātībā parādījies izdevums "Tiesāšanās kā ķēķis", kurā ir publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem". Tālāk ziņojumā norādīts: "Uzsākot ...

žurnāls / Informācija

Kā neapstāties pie sasniegtā

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Ar plašu konferenci 24. oktobrī sabiedriskās politikas centrs "Providus" prezentēja savu jaunāko veikumu – Valta Kalniņa, Ivetas Kažokas un Gata Litvina sagatavoto pētījumu "Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā?". Pētījuma prezentācija vienkopus pulcēja tiesnešus, tiesu politikas veidotājus, kā arī daudzus interesentus par tiesu sistēmas attīstību Latvijā. Daudzi runātāji, tostarp ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jubilejas noskaņās vērtē tiesu sistēmu

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Latvijas Universitātes Valststiesību katedra 5. novembrī rīkoja pasākumu “Latvijas Republikai 90: tiesiskums un tiesu attīstība otrās neatkarības posmā”. Atklājot priekšlasījumus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka esot nepieciešams ilgtermiņa redzējums uz tieslietu sistēmas attīstību. Lai arī līdz šim esot paveikts jau gana daudz, tomēr daudzi izaicinājumi sistēmas pilnveidošanā vēl gaida savus risinājumus. ...

žurnāls / Notikums

"Gada notāra" tituls un nominācijas sadalītas

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Līdz ar atjaunotā notariāta 15 gadu jubilejas svinībām oktobra nogalē notika arī “Gada notāra” balvas pasniegšana un vēl citu nomināciju uzvarētāju un titulu ieguvēju apbalvošana. “Gada notārs” un vēl citu četru nomināciju ieguvēji iepriekš tika vērtēti, izmantojot tā dēvēto 360 grādu metodi. Tas nozīmē, ka iedomāti katrs notārs it kā atrodas centrā un uz viņu paskatās un izvērtē no visām pusēm. Tādējādi rezultāti veidojās, summējoties notāra klientu, biroja darbinieku, citu kolēģu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) vērtējumam, kā arī katra notāra pašvērtējumam. Attiecīgi titulu “Gada notārs” iegūst tas profesijas pārstāvis, kurš kopvērtējumā saņēmis visaugstāko novērtējumu. Savukārt, lai saņemtu kādu no citām četrām nominācijām, izteiktajos apgalvojumos, kas atbilst attiecīgās nominācijas būtībai, bija jāsaņem vērtējums “pilnīgi piekrītu”, kā arī vērtējuma kopsummā jāiegūst vismaz noteiktais punktu skaits. Sannija Matule ...

žurnāls / Diskusija

Ja pietiks godaprāta, mēs šo sistēmu padarīsim labāku

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Aizvadītā gada 6. septembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar iespējamām pretlikumībām un neētisko rīcību tieslietu sistēmā, kad toreiz šis jautājums kļuva aktuāls pēc izdevuma “Tiesāšanās kā ķēķis” publicēšanas. Šobrīd ir aizritējis jau vairāk nekā gads, kopš komisija veic savu darbu, tādēļ “Jurista Vārds” aicināja uz sarunu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju JURI DOBELI, lai viņš komentētu līdz šim paveikto. ...

Valts Kalniņš, Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Pat ja gribēja kā labāk, sanāca ..

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 26. pantu Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. 2007. gada 6. septembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. 2008. gada 2. oktobrī Saeima uzklausīja komisijas ziņojumu un nolēma pagarināt komisijas darbības laiku. Tomēr ...

žurnāls / Diskusija

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "tiesību jaunrade"

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Saskaņā ar Satversmes 26. pantu Saeimai noteiktiem gadījumiem jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Pēc Lato Lapsas grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" izdošanas un līdz ar aizdomām par iespējamu korupciju tiesu sistēmā ar Saeimas lēmumu pagājušā gada septembrī tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu ...

Sannija Matule, Ilze Pilsētniece

žurnāls / Intervija

Notariāts kā vienas pieturas aģentūra

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Aizvadītais mēnesis Latvijas notariātam bijis zīmīgs ar diviem notikumiem – oktobra nogalē ar svinīgu pasākumu atzīmēta atjaunotā notariāta 15 gadu dzimšanas diena, bet pirms dažām dienām, 7. novembrī, notikušas vēlēšanas, kurās kopsapulce pārvēlējusi Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Par tās priekšsēdētāju atkārtoti kļuvusi Ilze Pilsētniece, kura atzīst: man ir enerģija un vēl daudz ideju, ko turpmāk īstenot. ...

Agnese Rudzinska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līdzdalības honorārs un tā piemērojamība Latvijā

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Nobeigums. Sākums “JV" Nr.40, 21.10.2008. 3.1.5. Advokāta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespēja Kā vēl viens no pretargumentiem līdzdalības honorāra piemērošanai tiek minēta klientu aizsardzība pret advokāta ļaunprātīgu savas ietekmes izmantošanu: “Līdzdalības honorāra piemērošana ir pretrunā ar vispārējām taisnīguma prasībām un to ir iespējams izmantot ļaunprātīgi."74 Vācijas Konstitucionālā tiesa 4. nodaļā aplūkotajā ...

Mārtiņš Dambergs, Leons Modris Ļūļa-Frankēvics

žurnāls / Intervija

Objektivitāte pāri visam

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Šogad, līdz ar Latvijas dibināšanas nozīmīgo gadadienu, savu astoņdesmito jubileju 23. oktobrī atzīmēja arī viens no pieredzes bagātākajiem un pazīstamākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā Leons Modris Ļūļa-Frankēvics. Sešdesmit savus mūža gadus viņš ir veltījis jurista darbam. Lielāko daļu no tiem strādājis valsts arbitrāžā par valsts galvenā arbitra vietnieku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no pirmajiem soļiem, lai grozītu iepriekšējo kārtību saimniecisko strīdu izskatīšanā, bija tiesu sistēmas reformas ietvaros reorganizēt valsts arbitrāžu par saimniecisko tiesu. Saimnieciskajā tiesā L.M. Ļūļa- Frankēvics strādājis par tiesnesi līdz laikam, kad, turpinoties tiesu sistēmas reformai, saimnieciskā tiesa beidza pastāvēt un strīdi, kuri piekrita šai tiesai, tika nodoti izskatīšanai jaunizveidotajai trīspakāpju tiesu sistēmai. Kad nodibināja Rīgas Starptautisko šķīrējtiesu, L.M. Ļūļa-Frankēvics kļuva par tās šķīrējtiesnesi. Bijis paraugs un darbaudzinātājs šobrīd daudziem Latvijā pazīstamiem juristiem, kuri no Latvijas Universitātes bijuši praksē vai arī savu pirmo darba pieredzi guvuši valsts arbitrāžā. Atzīmējot L.M. Ļūļas-Frankēvica apaļo jubileju, piedāvājam lasītājiem nelielu interviju ar vienu no pieredzējušākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā. ...

Agnese Rudzinska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līdzdalības honorārs un tā piemērojamība Latvijā

21. Oktobris 2008 /NR. 40 (545)

Līdzdalības honorārs ir viens no advokāta atlīdzības veidiem, ko plaši piemēro angloamerikāņu tiesību saimē, bet kritizē kontinentālās Eiropas tiesību saimē. Tomēr aizvien vairāk Eiropas Savienības dalībvalstu atļauj piemērot līdzdalības honorāru advokāta atlīdzības vai tās daļas noteikšanā. Šajā situācijā ir būtiski aplūkot Latvijas nostāju, ieguvumus un zaudējumus, kas varētu rasties, mainot pašreizējo tiesisko regulējumu un ieviešot līdzdalības honorāru. ...

Jānis Pleps, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Intervija

Lai tiesnesis var pildīt pienākumus tā, kā pieklājas

23. Septembris 2008 /NR. 36 (541)

Šodien aprit tieši simts dienas, kopš Augstāko tiesu vada tās jaunais priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Šā gada 5. jūnijā Saeima viņu apstiprināja šajā amatā uz septiņiem gadiem, savukārt 16. jūnijs bija trešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmā darba diena priekšsēdētāja amatā. Ar Ivaru Bičkoviču “Jurista Vārds” tikās nedēļu iepriekš, lai pārrunātu ne vien simts dienās paveikto, bet arī vairākus jautājumus, kas šobrīd ir aktuāli tiesu sistēmai. Saruna notika tiesas priekšsēdētāja kabinetā, kurā vēl bija jūtami jurģi un jauna saimnieka ienākšana. Taču tajā pašā laikā mēs runājām par konkrētām lietām, kas jau ir izdarītas, par lietām, kuras tiek darītas un kuras iecerēts paveikt. Jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs sācis aktīvi strādāt ar pirmo dienu, un, šķiet, daudziem juristiem vēl lielā mērā ir noslēpums, kāds tad īsti būs jaunais Augstākās tiesas vadības kurss. Iespējams, dažas atbildes uz jautājumiem par Augstākās tiesas un visas tiesu varas sistēmas attīstības perspektīvām varēs gūt jau šajā intervijā. ...

Egīls Radziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlreiz par to, kā nevajag spriest tiesu

16. Septembris 2008 /NR. 35 (540)

1998. gadā Latvijas Universitāte izdeva brošūru “Kā nevajag spriest tiesu”. Tās autors, kurš tolaik bija zvērināts advokāts, ir profesors Kalvis Torgāns. Grāmatas tapšana un izdošana bija saistīta ar konkrēta civiltiesiska strīda analīzi un arī iespējamo judikatūru, kas veidojās attiecībā uz līgumsoda noteikšanu un aprēķināšanu. ...

Valērijs Pogosjans

žurnāls / Citu pieredze

Publiskais tiesas process

16. Septembris 2008 /NR. 35 (540)

Starptautiskajās konvencijās par cilvēka tiesībām un brīvībām ir sastopamas atsauces uz tiesībām uz tiesisko aizsardzību. Tās, piemēram, formulētas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā “Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu”, proti, “ikvienam, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu laikus neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā”. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas tieslietu sistēmas deviņdesmitgadi ieskandējot

5. Augusts 2008 /NR. 29 (534)

20. jūlijā ap pusdienlaiku virs Saukas, it kā spītēdams svētku pasākuma dalībnieku pacilātajam noskaņojumam, parādījās tumšs lietus mākonis. Mūziķu grupas “Zeļļi” vadītājs Jānis Vējiņš bažīgi lūkojās debesīs, jo lietus laikā uzstādīt mūzikas aparatūru zem klajas debess nebūtu prāta darbs. Steidzīgi tika meklēts drošāks patvērums – nojume, bet, kamēr to atgādāja, “Lejas Meirānos” lietus mitējās un uzspīdēja saule, tā dodot arī savu svētību piemiņas pasākumam Latvijas Senāta senatora un Tiesnešu biedrības priekšsēža Jāņa Skudres (1889–1942) atcerei viņa dzimtas mājās Saukas pagastā. Uz pasākuma norises vietu automašīnas plūda straumēm, un liepu ieskautā ceļmala un tuvējā pļaviņa pārvērtās bezmaksas autostāvvietā. Saucieši nelielām grupām nāca arī kājām, līdzi nesdami ziedus. Tādu notikumu, iedzīvotāju atsaucību guvušu un līdz ar to plaši apmeklētu, kā atzina vietējie, Sauka sen nebija piedzīvojusi. Arvīda Žilinska iedibinātās “Dziesmotās dienas Saukā” jau sen aizmirsušās, lai gan arī tolaik svētku dalībnieku skaits bija mērāms simtos. ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas tiesas darbu reglamentējošajās tiesību normās

1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)

Ar Saeimā 2008. gada 22. maijā pieņemto likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" ir izdarītas būtiskas izmaiņas apelācijas instances tiesas spriedumu spēkā stāšanās kārtībā, kā arī Civilprocesa likuma kasācijas tiesvedības sadaļas vairāku pantu normās. Grozījumi Civilprocesa likumā attiecas uz apelācijas un kasācijas instances tiesu un, neapšaubāmi, uz ikvienu civilprocesā iesaistītu personu, kura tiesvedību lietā turpina otrajā un trešajā tiesu instancē. Tālāk aplūkotie grozījumi Civilprocesa likumā stājās spēkā šā gada 24. jūnijā, izņemot jaunos pantus, ar kuriem papildināts Civilprocesa likums, proti, 439.1, 464.1 un 477.1 pantu, kā arī 434. panta un 464. panta jaunā redakcija, kas stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Likuma pārejas noteikumi arī noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedumi, kurus tiesa pasludinājusi līdz 2008. gada 30. jūnijam (ieskaitot), stājas likumīgā spēkā to pasludināšanas brīdī, un šo apelācijas instances tiesas spriedumu izpilde uzsākama, turpināma un pabeidzama šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā. Raksta mērķis ir informēt par pieņemtajiem likuma grozījumiem un sniegt nelielus komentārus par likuma grozījumu rašanās priekšnosacījumiem, mērķi un sekām, kādas šie grozījumi rada. ...

žurnāls / Notikums

Augstākajai tiesai jauns priekšsēdētājs

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

5. jūnijā Saeima Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatā ievēlēja līdzšinējo AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Par viņu balsoja 63, bet pret bija 35 deputāti. Pirms balsojuma Saeimā par I.Bičkoviča kandidatūru atsevišķi deputāti piedalījās debatēs. Deputāte Ilma Čepāne norādīja, ka viņas pārstāvētā partija nevar atbalstīt I. Bičkoviču, jo viņš "vieglā ceļā ticis pie pilsonības". Deputāte Sandra ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kad tiesnesi varēs uzrunāt "jūsu godība"

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas tiesnešu konferencē 2007. gada 2. novembrī uzsvēra, ka labprāt tiesnešus uzrunātu ar vārdiem "jūsu godība". Tas tika domāts nākotnes un vēlmes izteiksmē. Protams, tobrīd prezidents domāja, ka tā tiesnešus var uzrunāt, ja viņi godīgi pilda savu amatu un ir godīgi savas valsts pilsoņi. Šoreiz nerunāšu par tām tēmām, ko aizskar plašsaziņas līdzekļi. Par tiesnešu darba negācijām runāts daudz, un konstruktīvu kritiku tiesneši gatavi saņemt arī turpmāk. Teikšu arī, ka pilnīgi nopietni tā tiek ņemta vērā un darīts iespējami daudz, lai uzlabotu situāciju un sabiedrības attieksmi. Arī Tiesu administrācija paralēli tiesu komunikācijas koncepcijas izstrādei 2007. gada nogalē izvirzīja mērķi uzlabot Latvijas tiesu tēlu. Tiesu administrācijai varu veltīt tikai atzinīgus vārdus, jo pilnīgi nepierasti ir sajust rūpes par pasta nosūtīšanas problēmām, tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošanu, lietvedību, tehniskiem uzlabojumiem, tiesu vizuālās identitātes veidošanu un citiem padarītiem un vēl iecerētiem lieliem un mazākiem darbiem. Tiesneši paši labprāt gribētu drīzāk sagaidīt to brīdi Latvijā, kad sabiedrība ar cieņu uzrunās tiesnesi "jūsu godība". Tāls ceļš līdz tam ejams, protams, pašiem tiesnešiem spodrinot savu mundieri, taču arī izpildinstitūcijas var uzlabot darba apstākļus tiesās atbilstoši likumam. ...

žurnāls / Citu pieredze

Civilprocesa attīstība Igaunijas Republikā

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir strādājusi par rajona tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Tallinā. Līdztekus tiesneša amata pienākumiem M. Merimā strādā akadēmijas “Nord” Juridiskajā fakultātē par mācībspēku un studē šīs akadēmijas doktorantūrā. M. Merimā aktīvi darbojas arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Viņa ir Igaunijas Tiesnešu biedrības valdes locekle un Tiesnešu apmācības padomes locekle, kā arī Igaunijas Juristu dienu organizatoru komisijas locekle. Kopš Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padomes izveidošanas M. Merimā ir šīs padomes locekle. “Jurista Vārds” iepriekš jau ir publicējis M. Merimā rakstu par Igaunijas tiesu sistēmas reformu (“JV”, Nr. 46, 13.11.2007.). Šajā rakstā M. Merimā analizē civilprocesa tiesību attīstību Igaunijā, kā arī vērtē tiesneša lomu civilprocesā. ...

Jānis Rozenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša objektivitāte: Senāta prakse un likuma prasības

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

2008. gada 19. maijā Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā vairāki aizstāvji pieteica noraidījumu tiesas priekšsēdētājai, pamatojot šo noraidījumu ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 52. panta ceturtās daļas 1. punktu, kas noteic, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tiesas sastāvs pieteikto noraidījumu uzskatīja par pamatotu un lēma par sastāva priekšsēdētājai pieteiktā noraidījuma pieņemšanu. ...

...

9

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

24. Septembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls