Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

Gvido Zemribo, Gerda Audže

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mēģinājums ierobežot advokatūras tiesības – drauds tiesiskas valsts būtībai

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Raksts ir komentārs par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKA-237, kurā pausta tēze: "Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka informāciju ir pieprasījis advokāts juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, kā pilnvarojuma apliecinājumu iesniedzot orderi, jo nav pamata prezumēt, ka klients, pilnvarojot advokātu sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar medicīnas tiesību jautājumiem, automātiski ir piekritis arī savu sensitīvo datu apstrādei." ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes rīcībā esošas ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana sabiedrības interesēs

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar konstitūciju ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.1 Valsts pārvaldes atklātība, kas ietver iespēju pieprasīt (pat nenorādot izmantošanas mērķi) un iegūt no valsts pārvaldes iestādes informāciju, kas ir tās rīcībā, ir atzīta par vienu no demokrātiskas valsts administratīvo tiesību principiem. Vienlaikus šis princips pieļauj informācijas iegūšanas ierobežojumus, kas nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu leģitīmas sabiedrības intereses (valsts drošību, sabiedrisko kārtību, ekonomisko labklājību u.c.), privāto dzīvi un citas leģitīmas intereses.2 ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas statuss un tās parastā lietošana

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Šajā rakstā un tam sekojošos turpinājumos tiks pētīti ielas, ceļa un laukuma lietošanas veidi, īpašu uzmanību veltot vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās, kā arī ielu tirdzniecībai un reklāmai. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Par paredzamo patvēruma lietu skaita pieaugumu administratīvajās tiesās

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai un Tieslietu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, ar kuriem neizbēgami nāksies saskarties administratīvajām tiesām, palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Notariāta likuma 164. panta tulkojums

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Notariāta likuma 164. panta izpratnē par "citiem faktiskajiem izdevumiem" var tikt uzskatīti tādi izdevumi, kas ir saistīti ar konkrētā lietā veiktu darbību un ir objektīvi konstatējami. Proti, minētā norma paredz notāra tiesības prasīt tikai tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas nepastarpināti ir radušies konkrētajā lietā (piemēram, ceļa izdevumi vai izdevumi par datu pārbaudi maksas datubāzēs, ievietotajiem sludinājumiem), tādējādi novēršot to, ka zvērināts notārs klientu labā veiktus izdevumus atlīdzina no saviem līdzekļiem. Turpretim zvērināta notāra biroja uzturēšanas un labiekārtošanas izdevumus zvērinātam notāram ir jāsedz no saviem ienākumiem, proti, no amata atlīdzības. ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Individuālais paziņojums, kas skar citu personu tiesības un pienākumus

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Vēlme uzrakstīt šo rakstu radās pavisam nejauši. Tas notika pēc tam, kad darba procesā nācās saskarties ar problēmu, kurai pēc savas būtības nemaz nevajadzētu būt problēmai. Turpmāk tiks apskatīts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas pēc savas būtības ir likums, kurš nosaka kārtību, kādā Latvijā esošās personas gūst visaptverošu informāciju par to tiesībām un pienākumiem. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības. Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Numura tēma

Publiskais iepirkums Latvijā: starp “gandrīz labi” un “ļoti labi”

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Publiskajam – valsts un pašvaldību – iepirkumam Latvijā ik gadu tiek izlietoti līdzekļi aptuveni 2 335 324 tūkstošu eiro apmērā, kas atbilst teju 10 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.1 Diemžēl šī joma sabiedrības acīs nereti ir aizdomu tīta, savukārt iepirkuma speciālistiem un valsts un pašvaldību amatpersonām, kas īsteno publisko iepirkumu, tas sagādā nopietnus profesionālus pārbaudījumus. Bez rezultāta noslēgušies vairāki lieli valsts iepirkuma konkursi, neprasmīgi sastādīti līgumi, cīņa ar konkursu uzvarētājiem par nekvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamība līdz nākamajam gadam ieņemt jaunus, ES direktīvām atbilstošus likumus – šīs problēmas mudināja “Jurista Vārda” redakciju pievērsties publiskajam iepirkumam Latvijā. Tā radās doma par žurnāla speciālo laidienu, kurā būtiskākās publiskā iepirkuma problēmas klātienē apspriestu šīs nozares lietpratēji, kā arī vienkopus tiktu apkopotas publikācijas par atsevišķiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Jāuzsver, ka redakcijas rīkotā ekspertu klātienes saruna, ņemot vērā “Jurista Vārda” profilu, apzināti nefokusējās uz acīmredzamajiem iepirkumu problēmu politiskajiem cēloņiem, bet gan uz nozares juridiskajiem, organizatoriskajiem un tiesībpolitiskajiem problēmjautājumiem. Uz klātienes diskusiju žurnāla redakcijā maija nogalē pulcējās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Gundega Šulca, VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroja vadītāja vietniece Dina Smilktena un ZAB “Eversheds Bitāns” partneris, zvērināts advokāts Māris Logins. Jautājumus sarunas dalībniekiem uzdeva “Jurista Vārda” tieslietu redaktors Gatis Litvins un galvenā redaktore Dina Gailīte. ...

Anatolijs Kriviņš

žurnāls / Numura tēma

Publisko iepirkumu likums: problēma vai risinājums?

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Kopš 2006. gada 1. maija, kad ir stājies spēkā Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL), ir atrisinātas vairākas teorētiskas problēmas publisko iepirkumu jomā, tajā skaitā jautājumos, kas ir saistīti ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk – IUB IIK) pieņemto lēmumu pārsūdzības iespējām un tiesas kontroles robežām, starplēmumiem ar būtisku ietekmi,1 lēmumiem par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vai izbeigšanu,2 iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu,3 par subjektīvām tiesībām vērsties tiesā IUB IIK lēmuma pārsūdzēšanai,4 pagaidu aizsardzības nepieciešamību un robežām.5 ...

Māris Logins

žurnāls / Numura tēma

In-house izņēmuma tiesiskais regulējums publiskajā iepirkumā

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Šīs publikācijas mērķis ir īsumā ieskicēt būtiskākās izmaiņas, kas ir ieviestas ar jaunajām direktīvām attiecībā uz in-house izņēmuma piemērošanu, kā arī vērst uzmanību uz atsevišķiem riskiem un ierosinājumiem, kas būtu jāievēro, pārņemot šo tiesisko regulējumu. ...

Liāna Teilāne, Daina Pulkstene

žurnāls / Numura tēma

Iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektos un biežāk konstatētās kļūdas iepirkumos

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Sācies jau trešais Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz iepriekšējiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl gandrīz pusē gadījumu, kad ES fondu projektu finansējuma saņēmējs ir saņēmis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis to vispār, ir kļūdu dēļ, kas ir pieļautas publiskajos iepirkumos. Lai izprastu iepirkumu pirmspārbaužu būtību un savlaicīgi novērstu iespējamās kļūdas iepirkumu dokumentos un iepirkumu norisē, šajā rakstā apskatītas svarīgākās lietas, ko vajadzētu ievērot, lai iepirkums būtu veiksmīgs un finansējuma saņēmēja projekts saņemtu 100% ES fondu finansējumu. ...

Monta Oga

žurnāls / Numura tēma

Vai Augstākā tiesa sniegusi visas atbildes nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Nepamatoti lēta piedāvājuma1 sakarā ir izveidojusies plaša Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) iesniegumu izskatīšanas komisijas un līdz ar to pakārtoti arī tiesu prakse. Tādējādi pamatoti var secināt, ka “piedāvājuma nopietnības” pārbaudes mehānisms piedāvātās cenas aspektā publisko iepirkumu procedūrās ir iedzīvojies praksē un vairumā gadījumu vairs netiek uztverts kā formāls pieprasījums sniegt atbildi, vai cena ir pamatota, protams, saņemot apstiprinošu atbildi, bez pārbaudes pēc būtības. ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Numura tēma

Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam atstāšana bez izskatīšanas kā alternatīva maksājumam par sūdzību

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Likumdevējs šovasar aktualizējis cīņu ar nepamatotiem iesniegumiem publiskajos iepirkumos.1 Valsts kancelejas piedāvātais grozījumu projekts iecerēja Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL) uzlikt pienākumu lielo iepirkumu rezultātu apstrīdētājiem iemaksāt depozītu 0,05% apmērā no iesniedzēja piedāvātās līgumcenas. Ja sūdzība izrādītos nepamatota, iesniedzējs zaudētu šo depozīta summu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kontrole administratīvajā procesā: aktuālās problēmas

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

"Jurista Vārdā" 21. aprīlī tika publicēts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Neimaņa raksts "Objektīvās izmeklēšanas princips",1 kurā iztirzāts objektīvās izmeklēšanas princips kontekstā ar šā raksta autora agrāk publicētu eseju.2 J. Neimanis iebilda autora izteiktajai kritikai par praksē pastāvošo tiesas kontroles ierobežoto apjomu un norādīja, ka Augstākā tiesa ir iedibinājusi pareizu judikatūru, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un attiecīgi kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Tā kā šā raksta autors aizsāka diskusiju ar īsu problēmas pieteikumu, šajā rakstā tiks sniegts izvērstāks pamatojums, kādēļ, autora ieskatā, administratīvajā procesā tiesā šobrīd ir izveidojušās vairākas ar tiesas kontroli saistītas problēmas, ko radījusi administratīvo tiesu pēdējo gadu prakse. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu parāda dzēšana gadījumā, ja nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams. ...

Mārtiņš Saule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kam pieder nauda, ko ikdienā maksājam kā pievienotās vērtības nodokli

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Pavisam ikdienišķa situācija – patērētāji maksā pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī – PVN) jeb naudu, bet nezina, kam tā pieder laikā, kamēr atrodas pie uzņēmuma, kam tā ir iemaksāta. No minētā izriet praksē aktuāls un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijai būtisks problēmjautājums – kam ir īpašumtiesības uz naudu, kas samaksāta kā pievienotās vērtības nodoklis? ...

Valts Stūrmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

PVN atskaitīšanas tiesību liegšanas pamati

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Jau kādu laiku nodokļu sfērā noris aktīvas diskusijas par nodokļu iekasēšanas efektivitāti un nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN), jo tas valsts kasi papildina visvairāk, piemēram, 2014. gadā nodokļu ieņēmumi no PVN bija 1,8 miljardi eiro.1 Tomēr vienlaikus uz citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu fona Latvijā PVN joprojām netiek iekasēts pietiekami efektīvi. Tiek uzskatīts, ka ik gadu Latvijas valsts kasē nenonāk 888 miljoni eiro jeb 34 procenti2 no iekasējamā PVN kopapjoma.3 Līdz ar to efektīvas PVN iekasēšanas jautājums ir īpaši svarīgs.4 ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Objektīvās izmeklēšanas princips

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

Žurnālā "Jurista Vārds" šā gada 6. janvārī tika publicēta zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša eseja, kurā kolēģis ieskicēja šaubas par Augstākās tiesas judikatūras pareizību, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Esejas autors atsaucās uz trīs Augstākās tiesas nolēmumiem lietās Nr. SKA-40/2013, SKA-35/2014 un SKA-569/2014, norādot, ka Augstākā tiesa būtiski sašaurinājusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu.1Raksta mērķis ir pārbaudīt oponenta kritikas pareizību, vai Augstākā tiesa nepareizi noteikusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu. Par pārbaudes mērauklu izmantotas tiesību dogmatikā apstiprinātās atziņas par objektīvās izmeklēšanas principa saturu, Administratīvā procesa likuma normas un citi pēdējo gadu Augstākās tiesas nolēmumi (2015., 2014. un 2013. gads). ...

Edgars Zelderis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai tiesības brīvi veikt farmaceitisko komercdarbību var izmantot tikai izredzētie

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Raksta mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un rosināt diskusiju par vienu no aktuālākajiem farmācijas nozares problēmjautājumiem Latvijā, proti, aptieku izvietojuma ierobežojumu tiesisko regulējumu, izvērtējot tā atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106. panta pirmajam teikumam, kurā nostiprināta tiesība brīvi veikt komercdarbību, kā arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktajam, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. ...

Liene Zariņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību uz politisko līdzdalību attīstība

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu ierobežotas rīcībspējas tiesisko regulējumu, kas aizstāja pilnīgās rīcībnespējas institūtu. Ierobežotās rīcībspējas institūts izstrādāts, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" un ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija). ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos imigrācijas jautājumos ir jāpiemēro Šengenas Robežu kodekss2 un Vīzu kodekss.3 Tādējādi nav jāpiemēro ar tiem nesaderīgs dalībvalsts nacionālais likums. Šajā lietā konkrēti risināts jautājums par ārzemnieka ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un vīzu izsniegšanu/anulēšanu. No sprieduma secināms, ka Latvijas Republikā tas ir Imigrācijas likums, kura piemērošanu vistiešāk ietekmē abas minētās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Akcionāru sapulces tiesības izsludināt jaunas sapulces sasaukšanu

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par jaunas sapulces sasaukšanu. Taču lēmuma pieņemšana nenozīmē, ka akcionāru sapulce ir arī tā institūcija, kura šos lēmumus īsteno, izpilda. Akcionāru sapulces izsludināšana (sasaukšanas procedūras īstenošana) ir valdes kompetencē. Tikai izņēmuma gadījumā, ja valde šo savu pienākumu neveic, to dara padome vai komercreģistra iestāde, taču tiesību normas neparedz šādas tiesības akcionāru sapulcei. ...

Sandis Petrovičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Detālplānojuma izstrādes nepieciešamība kā būvatļaujas atcelšanas pamats

4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Senāts)1 šā gada 4. jūlijā pieņēma spriedumu tā dēvētajā ciemata "Gadalaiki" lietā. Šajā lietā Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru tika atcelta būvatļauja, jo būvniecības iecerei nebija izstrādāts detālplānojums.2 ...