Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta – Jurista Vārds

Tiesu iekārta Profesionālā ētika

žurnāls / Notikums

Realitātē tiesu darbs izrādās labāks nekā priekšstatos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas sabiedrība kopumā tiesu darbu vērtē daudz sliktāk nekā tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti (gan juristi, gan nejuristi), kas ar tiesām patiešām saskaras. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopumā tiesām uzticas tikai 33% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiesu klientu vidū šis uzticības rādītājs ir daudz augstāks – 79%. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, pie tiesu darba zemās publiskās reputācijas ir vainojami priekšstati, ko cilvēkos rada masu mediji, kā arī draugi, radi utt. ...

žurnāls / Notikums

Advokatūra nosvinējusi deviņdesmitgadi

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Trīs pagājušās nedēļas dienas, 17.–19. marts, aizritēja Latvijas advokatūras deviņdesmitās gadadienas zīmē. Atceroties 1921. gada 19. martu, kad tika sasaukta pirmā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce, kas ievēlēja arī pirmo Latvijas zvērinātu advokātu padomi, Latvijas Universitātē aizritēja divu dienu zinātniski praktiska konference. Savukārt 19. martā Rīgas Latviešu biedrības namā risinājās svētku pasākums ar pianista Vestarda Šimkus koncertu, pensionēto advokātu godināšanu, kā arī biogrāfiskās vārdnīcas "Latvijas advokatūra. 1944–2010" atvēršanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

2010. gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos1 (turpmāk – Statūti) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā2 (turpmāk – arī Ētikas kodekss). Statūti arī ir papildināti ar 2.8. punktu, kas nosaka advokāta un klienta vienošanās saturu un formu, kā arī paredz kārtību, kādā zvērināta advokāta izrakstītais rēķins ir nododams piespiedu izpildei. Savukārt izmaiņas Ētikas kodeksā attiecas uz personiskās reklāmas jautājumiem zvērinātu advokātu darbībā. Šajā rakstā tiks apskatītas iepriekšminētās izmaiņas zvērinātu advokātu darbību regulējošajos dokumentos, kas saistītas ar zvērināta advokāta profesijas nozīmi un mērķi sabiedrībā. ...

žurnāls / Notikums

Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, Valsts policijas, KNAB un citu institūciju pārstāvjus. Pirmo reizi gada pārskatu sniedza 2010. gada 12. jūlijā amatā ieceltais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņa ziņojumu veidoja vairākas daļas: informācija par kadru mainību prokuratūrā, statistiska par noziedzības līmeni valstī un noziedzīgo nodarījumu struktūru, atskaite par prokuratūras funkciju izpildi pērn, kā arī informācija par 2011. gadam noteiktajiem mērķiem un darba uzdevumiem. Atzinīgus vārdus ģenerālprokurors veltīja algu pieaugumam, ko prokurori sagaidījuši līdz ar iekļaušanos vienotajā valsts darbinieku algu sistēmā šā gada sākumā, savukārt bažīgu Ē. Kalnmeieru dara neapmierinošais prokuratūras tehniskais aprīkojums un darba vide – vairākas prokuratūras ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Arī no sapulces viesu puses izskanēja prokuratūras darba vērtējums – gan uzslavu, gan aizrādījumu veidā. Taču vislielāko vērību izpelnījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš konstatēja, ka, neskatoties uz satricinājumiem, ko prokuratūra pagājušajā gadā pārdzīvoja sakarā ar ieilgušo ģenerālprokurora izvēles procesu, kura dēļ tika prognozēti funkciju izpildes traucējumi, nekas tāds tomēr nav noticis, – šī iestāde turpina veiksmīgi strādāt. ...

Ļubova Kovaļa, Aigars Štokenbergs

žurnāls / Intervija

Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Nekāds iesildīšanās laiks tieslietu ministra amatā viņam netika dots. Skaļie notikumi atstāja ēnā citus A. Štokenberga politiskos mērķus tieslietu nozarē. Par dažiem no tiem – šajā ministra sarunā ar "Jurista Vārdu". Kaut gan, protams, arī jautājumu par tiesnešu algu reformu apiet nebija iespējams. ...

žurnāls / Vēstules

Tiesu darbinieki uzrunā valsts augstākās amatpersonas

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Aizvadītās nedēļas beigās atklātībā nonāca ziņas par vairāk nekā 20 Latvijas rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku vēstulēm, kas adresētas valsts augstākajām amatpersonām, arī nozares ministram un Tiesu administrācijas direktoram. Pirmās vēstules tapušas jau janvāra sākumā, un, kā apliecināja Tiesu administrācijā, tās joprojām turpinājušas pienākt arī pagājušajā nedēļā, kad par to uzzinājusi plašāka sabiedrība. Lai gan formāli šo vēstuļu autori ir dažādi, pēc būtības tām ir vienots stils un saturiskā ideja – vēlme akcentēt problēmu saistībā ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku atlīdzības noteikšanu. Kā sarunā ar "Jurista Vārdu" uzsvēra kādas tiesas pārstāvji, šajās vēstulēs netiek prasīta darbinieku algu paaugstināšana kā tāda, bet gan lai tiktu ievērots jau normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz atalgojuma aprēķināšanas kārtību. Daudz plašāk un detalizētāk problēmas būtība atspoguļojas daudzajos sūtījumos valsts augstākajām amatpersonām, un ieskatam par šo vēstuļu saturu publicējam vienu no tām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas notiek ar tiesnešu un prokuroru atlīdzību

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

2011. gada 1. janvārī spēkā stājās Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā. "Jurista Vārda" slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk – par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši tie jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisku piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā. Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai nepieciešams noteikt papildu regulējumus. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko. ...

žurnāls / Diskusija

Tiesnešu pamatprincipi

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes mājaslapā varam lasīt: "Tiesiskums ir viena no Eiropas Padomes atbalstītajām pamatvērtībām, un tiesu vara ir tiesiskuma stūrakmens." Lai stiprinātu tiesnešu lomu Eiropā, Ministru komiteja ir izveidojusi Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija tajos jautājumos, kas skar tiesu neatkarību, objektivitāti un darbību. Starptautisko institūciju vidū tā ir pirmā, kuras sastāvā ir vienīgi tiesneši, un šajā sakarā tā ir unikāla Eiropā. Izveidojot Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi, Eiropas Padome ir uzsvērusi to nozīmīgo lomu, kāda ir tiesu varai, atklājot demokrātijas jēdzienu un noteikumus, atbilstoši kuriem demokrātija eksistē. Tiesnešu pamatprincipi uzsver to, kas attiecas uz tiesnešiem un tiesu sistēmām. Tā inter alia atkārtoti uzsver tiesiskuma un tiesnešu neatkarības pamatprincipus, kā arī ētikas un atbildības principus nacionālajā un starptautiskajā līmenī. 10. gadadienas svinību ietvaros Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome savā 11. plenārsēdē, kas notika Strasbūrā 2010. gada 17.–19. novembrī, pieņēma Tiesnešu pamatprincipus (Magna Carta), kur apkopoti un kodificēti svarīgākie iepriekšējos viedokļos izteiktie secinājumi. ...

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

žurnāls / Diskusija

Likumdevējs nosaka tiesnešu algas: vai strīds ir galā

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojuma lietā pagājis pavisam mazs laiks (sk.: Litvins G. Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā. Jurista Vārds, 21.12.2010., Nr. 51). Visi trīs spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu. Saeima ir pieņēmusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Šī iecere raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt tiesnešiem algas pieaugs. Lai sabiedrība gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli ne tikai iesaistīto pušu pārstāvjiem, bet arī tiesu sistēmas ekspertiem. ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

žurnāls / Informācija

Tiesnešu domas par algu reformu atšķiras

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija 14. decembrī pirms otrā lasījuma vērtēja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kuri paredz tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm komisijas un apakškomisijas sēdēs piedalījās tikai viena tiesnese – Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāve un Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, lai gan aicināti bija arī citi tiesu varas pārstāvji. ...

žurnāls / Informācija

Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Reti kurš nebūs dzirdējis par pirmajiem diviem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā, – tie tika pieņemti 2010. gada 18. janvārī un 22. jūnijā. Šobrīd tiek lauzti šķēpi: vai Ministru kabineta rosinātā un Saeimas atbalstītā reforma par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā ir vērsta uz pirmo divu Satversmes tiesas spriedumu izpildes apiešanu vai arī tās mērķis ir izveidot stabilu un paredzamu tiesnešu atalgojuma sistēmu. Trešajā spriedumā, iespējams, var rast arī Satversmes tiesas nostāju par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Vēstules

Par informāciju par Satversmes tiesas tiesnešu atalgojumu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Laikrakstā "Jurista Vārds" 2010. gada 7. decembra numurā ir publicēts raksts "Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt". Minētajā rakstā ir citastarp norādīts Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums un rakstā minētie skaitļi attiecībā uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu neatbilst realitātei. Tiesnešu atalgojums tiek aprēķināts saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" ...

žurnāls / Notikums

Lemj par tiesnešu iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Pēdējo nedēļu laikā arvien plašāk sabiedrībā izskanējušas likumdevēja un tiesu varas debates par tiesnešu atalgojumu nākamajā gadā. "Jurista Vārda" lasītājs droši vien jau ir pamanījis Tieslietu padomes lēmumu, kurā tiesu varu pārstāvošā institūcija noraidījusi Ministru kabineta priekšlikumu noteikt tiesnešu un prokuroru atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija ir rūpīgi izskatījusi Tieslietu padomes argumentus, kā arī uzklausījusi Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas viedokļus. Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas ārkārtas sēdē par tiesnešu atalgojuma reformu runāja Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Politiķes savās runās sniedza plašu esošās situācijas raksturojumu, kā arī iezīmēja likumdevēja pieņemtos lēmumus un mērķus. Debatēs par tiesnešu atalgojumu runāja Saeimas deputāti Valērijs Agešins un Dzintars Rasnačs, kā arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ņemot vērā plašo interesi par tiesnešu atalgojuma reformu, "Jurista Vārds" šajā numurā publicē 10. Saeimas 2010. gada 9. decembra ārkārtas sēdē teikto runu fragmentus. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atalgojums Atlīdzības likumā – Satversmes pārkāpums

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima šobrīd izskata vairāku likumu grozījumus ar mērķi radīt vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesisko regulējumu plānots iekļaut jau spēkā esošajā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk – Atlīdzības likums) grozījumu veidā.1 Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav "pietiekošs", lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes,2 kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu. Rakstā autors gan kā juridiskās profesijas pārstāvis, gan arī kā privātpersona, kura ir ieinteresēta valsts demokrātijas un tiesiskuma izaugsmē, vēlas izteikt savu viedokli diskusijā par tiesnešu atalgojumu un pamatot izvirzītos apgalvojumus. ...

žurnāls / Numura tēma

Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Budžeta pieņemšanas priekšvakarā aktivizējusies diskusija par tiesnešu algu sistēmu. Pagājušajā nedēļā, 30. novembrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā ar Saeimas pārstāvjiem tikās tiesneši, Tieslietu ministrijas un Sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāvji. Šī sēde vērtējama kā ievaddiskusija, kurā katrs izteica savu viedokli par ieceri tiesnešus iekļaut vienotā atalgojuma sistēmā. Kompromiss netika panākts, līdz ar to diskusijas turpināsies. Tabulās ir redzamas tienešu algas 2010. gadā, tāpat norādīts atalgojuma apmērs gadījumā, ja saglabāsies līdzšinējā sistēma, kā arī gadījumā, ja tās tiks iekļautas vienotā atalgojuma sistēmā. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojumu lietā pagājuši aptuveni pieci mēneši. Abi spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei un starptautiskajām tiesību normām, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu. Kaut gan valdības locekļi 16. novembra sēdē atzina, ka "Ņemot vērā valsts pašreizējo ekonomisko situāciju, Ministru kabinets uzskata, ka likumprojektā ietvertais krasais mēnešalgu apmēra palielinājums tiesnešiem no morāles viedokļa nav pieņemams," Ministru kabinets tomēr ir iesniedzis Saeimā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā (plašāk par to sk.: L. Švarcs. Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā // JV Nr. 47, 23.11.2010.). Tieši šie likumprojekti acīmredzot būs arī svarīgākais novembrī izveidotās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas darba uzdevums. Iecere iekļaut tiesnešu algas vienotajā valsts atalgojuma sistēmā jau raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt algas tiesnešiem faktiski pieaugs. Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība ir kritizējusi šo ieceri un arī tiesu sistēmas galvenā institūcija – Tieslietu padome – MK sagatavotos likumprojektus atzinusi par neatbilstošiem Satversmei. Atbalstu Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem Tieslietu padomes 1. decembra sēdē pauda tikai divi tās locekļi – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, komentējot Tieslietu padomes lēmumu, dienu vēlāk atzina, ka tiesnešu prasības sava atalgojuma jautājumā nav samērīgas ar esošo ekonomisko situāciju. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, šajā "Jurista Vārds" numurā piedāvājam lasītājiem iepazīties ar Tieslietu padomes 1. decembra lēmumu, kā arī ar tiesnešu algu pašreizējo un iespējamo apmēru, kas atspoguļots Tieslietu ministrijas sagatavotajās tabulās. Brīdi pirms numura nodošanas uz druku redakcija saņēma arī zvērināta advokāta Alda Gobzema viedokli tiesnešu algu jautājumā. "Jurista Vārds" sola turpināt sekot tiesnešu atlīdzības sistēmas jautājumam un publiskot arī tieslietu ministra, parlamentāriešu un citus viedokļus. ...

žurnāls / Informācija

Par tiesnešu pretstatīšanu citām profesijām

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Šā gada novembra sākumā tieslietu ministrs ir izteicies, ka uzskata administratīvās lietas par samērā vienkāršām, vienlaikus paužot neizpratni, kā tādā gadījumā tiesnesis var izskatīt tikai astoņas lietas mēnesī. To ministrs atzinis par tiesneša disciplīnas trūkumu. Arī valsts otra augstākā amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja – izteikusies, ka tiesas spriedumus bieži vien reāli raksta tiesas darbinieki. Vienlaikus tiek pausts, ka algu pieaugums tiesnešiem ir pretējs solidaritātei ar citām sabiedrībā svarīgām profesijām, ka tiesnešu atalgojums ir jāiekļauj vienotajā atalgojuma sistēmā. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesībzinātnieku atziņas Augstākās tiesas nolēmumos

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Kāds viedais savulaik teicis – teorija bez prakses ir tukša, bet prakse bez teorijas ir akla. Bezierunu piekrišana šādai atziņai un zinātniskais pasākums, kas veltīts judikatūras lomai mūsdienu sabiedrībā, – konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskas domas attīstībā Latvijā" vedināja uz domu pievērsties jautājumam par to, cik lielā mērā mūsdienu tiesību zinātne ir ietekmējusi mūsdienu tiesībpiemērošanas praksi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Šim nolūkam tika veikts neliels pētījums par Latvijas tiesībzinātnieku atziņu izmantošanu Augstākās tiesas tiesu palātu un Senāta departamenta nolēmumos laika periodā no 2007. līdz 2010. gadam. Pētījums vērtējams kā pirmie soļi šīs tēmas tālākā ieskatā un šobrīd ir aprobežots ar secinājumiem par esošo situāciju un to raksturojošām tendencēm. Domājams, ka nākotnē temata izpēte tiks turpināta jau padziļinātā līmenī. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas tiesu sistēmas kvalitāte šķērsgriezumā

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komitejas (European Commission for the Efficiency of Justice) regulāri publicē ziņojumus par Eiropas Padomes valstu tiesu sistēmām ar mērķi uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti un funkcionalitāti. Pirms kāda laika tika publicēts 2010. gada ziņojums "Eiropas tiesu sistēmas efektivitāte un kvalitāte", kurā apkopoti 2008. gada dati. Vērtēšanas intervāls ir divi gadi. Iepriekšējais ziņojums 2008. gadā bija par 2006. gada datiem. Šāda salīdzinoša informācija, kas tiek apkopota atbilstoši skaidrai un nemainīgai metodoloģijai, ļauj novērtēt Latvijas tiesu sistēmu un salīdzināt to ar citām Eiropas valstīm, kā arī ļauj konstatēt tiesu sistēmas attīstības tendences. ...

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Tiesību zinātnieku darbos var atrast dažādus valsts suverenitātes principa un neatkarīgas valsts jēdziena skaidrojumus. Taču jau kopš suverenitātes teorijas aizsākumiem ir pastāvējusi cieša korelācija starp valsts suverenitāti un tiesas spriešanu augstākajā instancē. Suverenitātes teorijas pamatlicējs Žans Bodēns suverenitāti definēja kā noteiktu pilnvaru kopumu, kas raksturo suverēnu. Viena no tām ir tiesas spriešana augstākajā instancē.1 Atbilstoši Ž. Bodēna mācībai suverēnam jābūt galavārdam savu pavalstnieku strīdu izšķiršanā. Ja suverēna lēmumus tiesas spriešanas jomā iespējams pārsūdzēt, tad viņa augstākā vara ir apšaubāma. Valsts suverenitātes kontekstā tas nozīmē, ka valstij ir autonoma tiesu sistēma, kurā lietas tiek galīgi izlemtas. Savukārt tas attiecīgi uzliek pienākumu katrai valstij izveidot savu tiesu sistēmu un arī augstāko instanču tiesas, kuras pieņem galīgos lēmumus lietās. Balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, Satversmes tiesa secinājusi, ka valstis bauda plašu rīcības brīvību savu tiesu sistēmu institucionālajā izveidošanā.2 ...

Māris Vainovskis, Edijs Poga

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Latvijas Senāts un tā spriedumi [1] Latvijas Senāts kā Latvijas Republikas augstākā tiesa. Latvijas Senāts1 bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918. gada2 līdz 1940. gadam,3 kad Latvijas Republikas teritorijā vardarbīgi iebruka PSRS karaspēks, tādējādi aizsākot 50 gadus ilgušo Latvijas Republikas iestāžu rīcības savā zemē amorālo un prettiesisko paralīzi. Latvijas Senātam bija svarīga loma Latvijas tiesību izveidošanā, ...

žurnāls / Notikums

Kas ir judikatūra un kāda ir tās nozīme

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Augstākā tiesa kļuvusi par vienu no retajām institūcijām, kura Latvijā organizē lielas tiesību konferences. Līdz šim tās bieži vien bija saistītas ar kādu nozīmīgu jubileju: 2007. gadā bija konference "Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei", 2009. gadā konference "Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā", bet šā gada 15. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā". Ir iedibinājusies tradīcija, ka gandrīz katru gadu Augstākā tiesa aicina kopā Latvijas un arī ārvalstu juristus, lai apspriestu aktuālus jautājumus. Šo tradīciju noteikti nedrīkstētu pazaudēt. Vēl vairāk, šāda veida juristu forumus vajadzētu veidot vairāk un plašāk, saglabājot katra pasākuma raksturu un kvalitāti. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Tieslietu padomes pirmā sēde

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Tieslietu padomes tapšanas procesu – vasarā izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" sekoja padomes locekļu izvēles process, kuram beidzoties savukārt bija iespējams sasaukt pirmo Tieslietu padomes sēdi, un šis Latvijas tiesu sistēmas vēsturē nozīmīgais pasākums Latvijas Republikas Augstākās tiesas telpās notika 4. oktobrī. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu sistēmas neefektivitātes cēloņi un to iespējamie risinājumi

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viens no būtiskākajiem valsts sekmīgas ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem ir efektīva tiesu sistēma, kas spēj nodrošināt ātru personu savstarpējo strīdu atrisināšanu un civiltiesiskās aprites stabilitāti. Ierēdņi jau gadiem ilgi meklē risinājumus, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Rīgas apgabaltiesā un Rīgas pilsētas tiesās, kurās līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai ir jāgaida ilgāk par gadu, bet tiesas sprieduma pārsūdzēšanas gadījumā – vēl vairāki gadi līdz galīgajam un nepārsūdzamajam tiesas spriedumam.1 Nav noslēpums, ka ievērojama daļa prasītāju beidz pastāvēt, nespējot sagaidīt viņu lietu izskatīšanas uzsākšanu. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jaunas tiesību doktores

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Atkal varam ziņot par jauniem iesību zinātņu doktoriem. Šā gada 24. septembrī Latvijas Universitātē promocijas darbu "Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte Latvijas kriminālprocesa tiesībās" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Violeta Zeppa-Priedīte, bet Ingrīda Veikša aizstāvēja darbu "Autortiesību un blakustiesību ieguves un izmantošanas problēmas raidorganizāciju darbībā Eiropas apraides zonā". ...

žurnāls / Īsziņas

Iekustējušies grozījumi par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Politiskais uzstādījums bija tāds, ka šīs Saeimas laikā ir jāpieņem trīs grozījumu bloki likumā "Par tiesu varu". Ir izveidota Tieslietu padome un Disciplinārtiesa, ir noskaidroti to locekļi, un tuvākajā laikā tās varēs uzsākt darbu. Līdz ar to divi no trīs likumu grozījumu blokiem ir pieņemti un jau stājušies spēkā, savukārt trešais – grozījumi par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu – ir aizkavējies tik ilgi, ka likumprojekts acīmredzami būs jāskata arī nākamajai Saeimai. Tikai šā gada 21. septembrī Saeimas Juridiskā komisija nolēma nodot grozījumu likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam. ...

žurnāls / Diskusija

Partijas sola, eksperti vērtē

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Šonedēļ Latvijas vēlētājiem jāizvēlas, lemjot par to, kuri politiķi pārstāvēs viņu intereses nākamajos četros gados. Savus priekšlikumus par Latvijas turpmāko attīstību politiskās partijas formulējušas savās programmās. Tajās var atrast arī attīstības perspektīvu tieslietu jomā nākamajos četros gados. Šajā numurā piedāvājam izvilkumus no politisko partiju programmām, kas skar tieslietu jomu, kā arī ekspertu vērtējumu par politisko partiju solījumiem. Savu viedokli par partiju piedāvājumu pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Dr.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja profesore Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta neatkarības problēmas

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Vērtējot advokāta neatkarības jēdzienu, pirmajā mirklī šķiet, ka nekādu problēmu nav. Neviens nekad nav iebildis pret Latvijas Republikas 1993. gada 27. maija Advokatūras likuma (turpmāk tekstā – Advokatūras likums) 3. pantu, kurā strikti noteikts, ka advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.1 Tomēr, tuvāk pavērojot situāciju mūsu valstī, jākonstatē, ka problēmas tomēr pastāv un ka tās ir saistītas gan ar valsts amatpersonu attieksmi pret advokatūru, gan ar pašu advokātu (šeit domājot mūsu zvērinātus advokātus un viņu palīgus, kā arī citu valstu advokātus, kuri darbojas Latvijā) attieksmi pret savu profesiju. ...

žurnāls / Notikums

Izveido Disciplinārtiesu un ievēl tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu vēlēšanas, tajā skaitā tādās jaunizveidotās institūcijās kā Disciplinārtiesa un Tieslietu padome, kas top pēc šovasar izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Disciplinārtiesas uzdevums būs izvērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, un to veidos seši senatori – pa diviem no katra Senāta departamenta. Savukārt Tieslietu padomes uzdevums būs piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes sastāvā būs pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (no tiem – viens zemesgrāmatu nodaļu tiesnesis, trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi apgabaltiesu tiesneši). ...

Edvīns Balševics

žurnāls / Intervija

Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu administrācija īsteno nozīmīgu projektu "Latvijas tiesu modernizācija". Šis projekts paredz vairākas aktivitātes, viena no tām – tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkošana ar videokonferenču un audio aparatūru – ir saistīta gan ar tehnoloģiju ieviešanu Latvijas tiesās, gan principiāli jaunām tiesvedības procesuālām iespējām. Par to, kādi būs attālinātu tiesvedības procesu ieguvumi un kā norit video un skaņu iekārtu ieviešana Latvijas tiesās, intervijā skaidro Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

2010. gada 13. jūlijā Ministru kabinets akceptēja virkni grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā1 ar mērķi atbrīvot tiesas no tām neraksturīgu – bezstrīdus laulības šķiršanas – lietu vešanas, tās nododot zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Šādā veidā tiktu panākts, ka civillietu, kurās pastāv strīdi, izskatīšanas termiņi saīsinās un paaugstinās tiesu efektivitāte. Pirmsākumi idejai nodot bezstrīdus laulības šķiršanas lietas citām institūcijām un tiesu varai piederīgām personām – zvērinātiem notāriem, radās jau 2007. gada beigās, kad Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 696 "Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009. gadam", ar kuru noteica, ka ir nepieciešams izvērtēt notariāta funkcijas. Drīz vien Tieslietu ministrija Dr.iur. prof. S. Osipovai pasūtīja veikt pētījumu "Latvijas notariāta funkcijas un tās sniegtās juridiskās palīdzības pieejamība, to izvērtējums", kurā pētījuma autore pauda viedokli, ka ir atbalstāma bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošana zvērinātiem notāriem. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma. ...

žurnāls / Informācija

Izsludināti grozījumi ar tiesu sistēmu saistītos likumos

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šogad dienas pirms un pēc Jāņiem ir nozīmīgas tiesu sistēmai. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ir izturējuši Valsts prezidenta kontroli. Atšķirībā no daudziem citiem pēdējā laika Saeimas pieņemtajiem likumiem Valsts prezidents attiecīgi 22. jūnijā un 30. jūnijā ir izsludinājis abu likumu grozījumus. Process kļuvis neatgriezenisks. No 1. augusta darbu sāks Tieslietu padome un Disciplinārtiesa. Tālāk sniegts ieskats jaunizveidotajās institūcijās un to darbību regulējušajos noteikumos. ...

žurnāls / Notikums

Pārmaiņas Satversmes tiesā

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnešu algu lietā Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras beidzās Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam Jurim Jelāginam. Viņš Satversmes tiesas tiesneša amatā bija pavadījis Satversmes tiesas likumā noteikto desmit gadu pilnvaru termiņu. Saeima jau iepriekš viņa vietā par Satversmes tiesas tiesnesi bija apstiprinājusi Vinetu Muižnieci. Uzņemoties Satversmes tiesas tiesneses pienākumu pildīšanu, V. Muižniece ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Likumdevējs izveido Tieslietu padomi

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

Ceturtdien, 3. jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, ar kuriem Latvijā tiek radīta jauna institūcija – Tieslietu padome. Referējot par šo likumu, Saeimas Juridiskās komisijas Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka “šis ir ļoti būtisks likumprojekts tiesu varai. Tas ir pamatlikumprojekts, kas regulē tiesu varu un tiesu darbību, un ar šo likumprojektu, šodien pieņemot to trešajā, galīgajā lasījumā, mēs ieviesīsim institūciju, kas saucas Tieslietu padome un kas mēģinās vēl vairāk līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu. Tā būs institūcija, kurai būs ļoti nozīmīga loma jautājumos, kas skar visu tiesu sistēmu”. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai notārs savas prakses reklamēšanai var lietot domēnu "notariāts"

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Ētikas principu un normu ievērošana zvērinātu notāru darbībā nav katra zvērināta notāra personīga lieta. Rīkoties ētiski ir zvērināta notāra pienākums, ko nosaka normatīvie akti un zvērināta notāra statuss attiecībās ar sabiedrību. Ne mazāk svarīga nozīme ētikas principu un normu ievērošanā ir piešķirama arī judikatūrai, kas rada vienotību zvērinātu notāru darbībā. Tiešā šī iemesla dēļ īpaši aktuāls ir Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A425150071, kurā pirmo reizi tika apskatīti jautājumi saistībā ar zvērinātu notāru ētikas prasībām. Īpašu uzmanību, pēc autores domām, pelna šādi turpmāk norādītie jautājumi: (1) Zvērinātu notāru padomes tiesības ierosināt disciplinārlietu un lēmuma par zvērināta notāra rīcības nepareizības izskaidrošanu juridiskā kvalifikācija; (2) zvērināta notāra īpašs tiesiskais statuss un ētikas prasības; (3) zvērināta notāra pienākums darboties kolēģu interesēs; (4) ilgstoša pārkāpuma noilguma tecējums. ...

žurnāls / Notikums

Profesionālās darbības novērtēšana leģitimē tiesnesi

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Latvijas Tiesnešu mācību centrs šā gada 21. maijā Rīgas Juridiskajā augstskolā organizēja konferenci "Tiesvedības kvalitāte Latvijā – esošā prakse un nākotnes izaicinājumi". Konferences mērķis bija turpināt diskusiju tiesnešu un citu profesionāļu vidū par tiesvedības kvalitātes aspektiem un mērīšanas nepieciešamību, iepazīstināt ar kvalitātes mērīšanas praksi Eiropā un citur pasaulē, kā arī analizēt esošo praksi Latvijā, diskutējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tajā piedalījās ne tikai tiesneši un citas tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, bet arī kvalitātes eksperti un citi interesenti. Tā nebija tipiska konference. Darba metodes bija gan uzstāšanās, gan diskusijas un grupu darbs. Konferences nosaukums trāpīgi norāda uz kopīgo pasākuma noskaņojumu. Apspriestās tēmas ir izaicinājums visai tiesu sistēmai un katram tiesnesim un darbiniekam atsevišķi. Šī konference atspoguļoja noskaņojumu, kas valda patlaban saistībā ar tiesvedības kvalitāti. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Numura tēma

Latvijas tiesvedības profesionalitāte devusi augļus

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedums lietā Kononovs pret Latviju nav ne revolucionārs, ne vēsturisks, ne principiāls, ne arī jebkādā citā veidā juridiski nozīmīgs. ECT piemēroja vispāratzītas starptautisko tiesību normas un principus par humanitāro tiesību (vai kara tiesību 1944. gada terminoloģijā) piemērošanu visām bruņotā konflikta pusēm un šo pienākumu satura noteikšanu. Tiesas metodoloģiskā pieeja un lielā mērā arī galīgie secinājumi bija paredzami jau pirms ECT procesa sākuma1 un var šķist pārsteidzoši tikai tad, ja par intelektuālo standartu pieņem ECT Palātas sprieduma starptautisko tiesību zinātības līmenī.2 ECT Lielās palātas spriedums ir uzrakstīts elegantā kompetenta starptautisko tiesību jurista stilā, parādot Tiesai netipiski niansētu izpratni par starptautisko tiesību avotiem un starptautisko tiesību attīstības intertemporālajiem aspektiem. Tomēr, neskatoties uz nenoliedzamo estētisko baudījumu no argumentu formulējumiem un atsauču pērlēm,3 no konceptuālā viedokļa sprieduma metodoloģija un secinājumi ir ļoti tradicionāli, un sprieduma lasījums neatklāj nekādas būtiski pārsteidzošas atziņas par starptautiskajām tiesībām. ...

Gatis Litvins, Silvija Meiere, Vineta Muižniece

žurnāls / Informācija

Vai aktīvs politiķis var kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, Saeimai ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi par augstākajām valsts amatpersonām. Balsojums par ģenerālprokurora iecelšanu radīja neizpratni ne tikai sabiedrībā, bet arī pašā parlamentā. Notika pat "meļu medības", kas nākotnē, iespējams, var atsaukties konstitucionālās tiesas gaiteņos, jo dzirdēts, ka šai sakarā top pat pieteikums Satversmes tiesai. Līdz galam neatrisinājusi jautājumu par ģenerālprokuroru, Saeima ir kārtējā nozīmīgā lēmuma pieņemšanas priekšvakarā. Šoreiz tai jālemj par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam pilnvaru termiņš beidzas 8. jūnijā. Šī ir reize, kad kandidātus var izvirzīt Saeimas frakcijas. Līdz šim izvirzītas divas kandidātes: Satversmes tiesas padomniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Silvija Meiere un Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Publiski par abām kandidatūrām izteikti vairāki uzskati. Lai rezumētu viedokļus un uzdotu savus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija 12. maijā abas kandidātes aicināja uz sarunu. ...

žurnāls / Notikums

Parlaments neizpratnē pats par sevi

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Pirms kāda laika "Jurista Vārds" ziņoja, ka trīs līdzautoru stāstam "Prokuratūras attīstība turpmākajos piecos gados" pirmā nodaļa uzrakstīta (sk.: Litvins G. Jānis Maizītis – ģenerālprokurora amata kandidāts. Jurista Vārds, 30.03.2010., Nr. 13). Viens no līdzautoriem – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs – uzrakstījis un publiski prezentējis pirmo nodaļu. Viņš izvirzīja pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti par nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu. Pagājušajā ceturtdienā Saeima iesāka savu nodaļu. Tomēr to nepabeidza. Parlaments atzina, ka pirmā nodaļa uzrakstīta nepareizi. Augstākās tiesas priekšsēdētājam savs darbs būs jāpārraksta. Saeimas nodaļā ieraugāms: "Par – 45, pret – 47 deputāti, divas vēlēšanu zīmes nederīgas. Ģenerālprokurors nav ievēlēts." Skatoties uz nodaļas kulmināciju, gandrīz visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas pauž neizpratni. ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats pagasttiesu praksē

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Pagasttiesa ir gadsimtiem sena institūcija, kas radusies laikā no VIII līdz XII gs. un pastāvējusi uz paražu tiesību pamata. Tās regulējums tāpat kā lauku pašvaldība kopumā pozitivēts Krievijas impērijas varas laikā XIX gs. Krievijas impērija XIX gs. bija saglabājusi tradicionālo kārtu sabiedrības sistēmu, kurā vienu no kārtām veidoja zemnieki. XIX gs. agrārā reforma noteica, ka no dzimtbūtniecības atbrīvotajiem zemniekiem ir nepieciešams izveidot savu tiesas instanci. Tāpēc radās vietējo pagasttiesu sistēma, kas atbilstīgi Krievijas administratīvajai praksei balstījās gan uz pašpārvaldi, gan uz augstākas varas (sākumā muižas, vēlāk miertiesas) kontroli.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Tā kā biznesa apritē laiks ir nauda, ekonomisko strīdu risināšanai jānodrošina saprātīgs laiks, pretējā gadījumā sistēma zaudē efektivitāti un jēgu. Kvalitatīva ekonomisko strīdu risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa to strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuri saistīti ar ekonomisko darbību un kuru dalībnieks ir komersants vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību. ...

žurnāls / Notikums

Jānis Maizītis – ģenerālprokurora amata kandidāts

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Ja Saeima tomēr nolems, ka stāsta pirmā nodaļa ir nepareizi uzrakstīta, tā liks Augstākās tiesas priekšsēdētājam to pārrakstīt. Bet tās jau ir spekulācijas. Uzmanīgi vērosim, kā viss norisināsies. Šoreiz tiks apskatīta šī pirmā nodaļa, lai varētu novērtēt tās kvalitāti. "Jurista Vārds" jau ir sekojis visa stāsta priekšvēsturei (sk.: Gailīte D., Pleps J. Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu; Litvins G. Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā. Jurista Vārds, 16.03.2010., Nr. 11) un noteikti turpinās sekot tam, kā tiks uzrakstītas atlikušās nodaļas. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Pirmo reizi Latvijā – Advokatūras diena

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šā gada 19. martā Latvijā pirmo reizi notika Advokatūras diena. Jau pagājušajā gadā Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija apstiprinājusi tieši 19. martu kā Advokatūras dienu Latvijā. Šīs dienas izvēle saistīta ar neatkarīgās Latvijas advokatūras aizsākumiem, jo 1921. gada 19. martā tika sasaukta un atklāta pirmā zvērinātu advokātu kopsapulce, kurā ievēlēja zvērinātu advokātu padomi un pirmo zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Gustavu Zemgalu. ...

žurnāls / Informācija

Korupcijas riski tiesā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pirms pieciem, desmit gadiem, nemaz nerunājot par agrāku laiku, reti kad tika publiskoti pētījumi par tiesu varu un tiesu sistēmu, bet pēdējos gados arvien biežāk parādās pētījumi, kas analizē būtiskus tiesu varas jautājumus. 2008. gada beigās Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki Valts Kalniņš, Iveta Kažoka un Gatis Litvins publicēja pētījumu "Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā". Turpinot ar tiesu sistēmu saistītu jautājumu analīzi, šā gada 3. martā Rīgas apgabaltiesas telpās "Providus" pētnieki V. Kalniņš un Linda Austere prezentēja pētījumu "Ētikas jautājumi un korupcijas riski Rīgas apgabaltiesā". Pētījumā izvērtēti korupcijas riski un izstrādātas konkrētas rekomendācijas risku mazināšanai. Lai arī pētīta ir tikai Rīgas apgabaltiesas darbība, tomēr pētījuma secinājumi un rekomendācijas noteikti varētu noderēt arī citām tiesām. ...

Gatis Litvins, Andris Guļāns, Gvido Zemribo

žurnāls / Numura tēma

Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Lai noskaidrotu, kā ģenerālprokurora amata kandidāts būtu izvirzāms, kādā procesā un kā līdz šim izvirzīšana ir notikusi, "Jurista Vārds" uzrunāja bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus. Te gan jāatzīmē, ka pašlaik tikai Andris Guļāns ir vienīgais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas reāli ir izvirzījis ģenerālprokurora amata kandidātu. Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Gvido Zemribo neveica šādu uzdevumu. Tomēr viņš ir piedalījies likuma "Par tiesu varu" sākotnējās redakcijas izstrādē. Viņš sniedza viedokli par šī likuma noteikumu, t. sk. ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas, procedūras attīstību. ...

Jānis Maizītis, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11. maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir jāizvirza kandidāts, bet parlamentam tas vai nu jāapstiprina, vai arī jānoraida. Vai J. Maizītis turpinās darbu, vai arī par ģenerālprokuroru kļūs kāda cita persona – to joprojām var tikai minēt, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs par savu lēmumu sabiedrību ir nolēmis informēt marta beigās, savukārt Saeimā debates pagaidām risinās vien kuluāros. Skaidrs ir tikai viens – pats ģenerālprokurors ir gatavs turpināt darbu un to, kā pats atzīst, plašsaziņas līdzekļu spiests, paziņoja jau šī gada sākumā. "Jurista Vārds", izstāvējis garu "rindu" uz interviju pie J. Maizīša, centās neuzdot kolēģu žurnālistu jau vairākkārt iztirzātos jautājumus par skaļajām krimināllietām, tā vietā koncentrējoties uz juristiem sistēmiski interesanto ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un prokuratūras darbu krīzes laikos. Nelaidām garām arī iespēju apjautāties par J. Maizīša studijām doktorantūrā. Saistībā ar ģenerālprokurora nominēšanas kārtību aptaujājām arī trīs ekspertus – bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus Gvido Zemribo un Andri Guļānu, kā arī Augstākās tiesas šā brīža vadītāju Ivaru Bičkoviču. Pirmie divi uz "Jurista Vārda" jautājumiem atbildēja, savukārt I. Bičkovičs arī šoreiz savu viedokli atturējās paust – pat procedūras jautājumā, jo tuvākajā laikā gatavojas pieņemt lēmumu par kandidāta izvēli ģenerālprokurora amatam. ...

žurnāls / Informācija

Plēnumā vērtē Augstākās tiesas darbu

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Augstākās tiesas plēnums 5. martā analizēja tiesas darbu aizvadītajā gadā. Tika sniegts pārskats un statistikas dati par Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu darbu. ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls