Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process

6. Jūlijs 2021 /NR. 27 (1189)

Deviņus gadus pēc pirmā Civilprocesa likuma 29.–60.1 nodaļas komentāru izdevuma pie lasītājiem nonācis otrais papildinātais izdevums, kas sagatavots, ievērojot grozījumus Civilprocesa likumā un citos saistītajos normatīvajos aktos, kas izsludināti līdz 2021. gada 21. aprīlim, kā arī vismaz 11 Satversmes tiesas spriedumus, kuros vērtēta Civilprocesa likuma normu atbilstība Satversmei. ...

Edijs Brants

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bezdarbība kā vainojamas rīcības izpausme deliktu tiesībās

22. Jūnijs 2021 /NR. 25/26 (1187/1188)

Šajā rakstā autors sīkāk aplūko problemātiku, kas saistīta ar bezdarbības kā vainojamas rīcības atzīšanu deliktu tiesībās, kā arī sniedz savu redzējumu par gadījumiem, kad personai ir pienākums pārtraukt bezdarbību. ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vekseļtiesības 21. gadsimtā (II)

15. Jūnijs 2021 /NR. 24 (1186)

Turpinājums. Raksta sākums 2021. gada 8. Jūnija "Jurista Vārdā" Nr. 23. 4. Avals un no vekseļa izrietošās saistības pastiprināšana 4.1. Vekseļa saistības pastiprināšanas vispārīgie noteikumi Saprotot, kas ir vekselis un kādas ir no vekseļa izrietošās saistības īpatnības, būtu aplūkojams jautājums par to, ar kādiem līdzekļiem var pastiprināt saistību, kas izriet no vekseļa izdošanas. Sākot aplūkot minēto jautājumu, ...

Toms Dreika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Īpašuma aprobežojumi infrastruktūras ierīkošanai un ekspluatācijai

15. Jūnijs 2021 /NR. 24 (1186)

Tieslietu ministrija pēdējā laikā ir vairākkārt saskārusies ar jautājumu par personas īpašuma tiesību aprobežojumiem par labu trešajai personai, kas nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamas infrastruktūras ierīkošanu un ekspluatāciju vai sabiedrībai nepieciešamu funkciju realizāciju. Tā, piemēram, Satversmes tiesā šobrīd izskatīšanā ir lieta Nr. 2020-59-01, "Par Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešās ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vekseļtiesības 21. gadsimtā (I)

8. Jūnijs 2021 /NR. 23 (1185)

2021. gada 29. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Vekseļu likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), ar kuru ir paredzēts veikt būtiskas izmaiņas Vekseļu likuma2 regulējumā. Līdz ar to nepieciešams aplūkot vekseļu tiesību un atsevišķu vekseļu tiesību institūtu attīstību un funkcijas. ...

Benno Butulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunais Civilprocesa likuma regulējums: ceļā uz efektīvu pagaidu aizsardzības sistēmu

11. Maijs 2021 /NR. 19 (1181)

1. Jaunās pagaidu aizsardzības sistēmas apraksts Publiskajā telpā nereti izskan populārais angļu teiciens "novēlots taisnīgums nav nekāds taisnīgums", un, lai risinātu šo problēmu, 2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā 2021. gada 25. marta likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi). Grozījumi paredz lietu kategoriju neitrāla pagaidu aizsardzības institūta ieviešanu, un civilprocesa praktiķi ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi CPL: pagaidu aizsardzība pret vardarbību, personas rīcībspējas turpmāka pārbaude

11. Maijs 2021 /NR. 19 (1181)

2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā nu jau kārtējie grozījumi Civilprocesa likumā. Ievērojot to, ka jaunie grozījumi faktiski sastāv no vairākām daļām ne tikai fiziski, bet arī saistībā ar to pieņemšanas procesu, tie ir pietiekami plaši atšķirībā no citiem pēdējā laikā pieņemtajiem. Šo grozījumu mērķis ir sakārtot esošo regulējumu, novērst iepriekš pieļautās kļūdas, kā arī ieviest jaunus civilprocesa institūtus. Šajā rakstā tiks aplūkota daļa grozījumu un personas rīcībspējas pārbaudes jautājums. ...

Daina Ose

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi CPL: drošības nauda, prasības nodrošināšana, pagaidu aizsardzība, saistību bezstrīdus piespiedu izpilde

11. Maijs 2021 /NR. 19 (1181)

2021. gada 6. aprīlī tika izsludināti kārtējie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kuru mērķis ir sakārtot esošo regulējumu un ieviest jaunus civilprocesa institūtus. Šie grozījumi stājās spēkā 20. aprīlī. Līdz ar to šajā rakstā tiek sniegts neliels ieskats par atsevišķiem grozījumiem. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Redaktora sleja

Par jaunajiem grozījumiem Civilprocesa likumā

11. Maijs 2021 /NR. 19 (1181)

Aprīļa izskaņā spēkā ir stājušies apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā. Šo grozījumu mērķis bija ieviest vispārīgu un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu pagaidu aizsardzības regulējumu, tādējādi radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā. Līdz šim Civilprocesa likums paredzēja tikai atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ...

Baiba Jugane-Lintere, Sanita Strakše, Māris Vainovskis, Aivars Krasnogolovs, Jānis Stepanovs, Janeks Bahs, Astra Krūmiņa

žurnāls / Diskusija

Bērnu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti: tiesību piemērošanas izaicinājumi

30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)

Šī publikācija ir veidota kā kompetento iestāžu pārstāvju un nozares speciālistu lietās par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, domu apmaiņa par pēdējā laika tendencēm un aktualitātēm. Diskusijas mērķis ir dalīties ar ilgstošu pieredzi darbā ar konkrēto lietu kategorijām, pievēršot īpašu uzmanību gan lietu sagatavošanai iztiesāšanai, gan izskatīšanai tiesā, gan tiesu nolēmumu izpildei, savstarpēji sadarbojoties jomas profesionāļiem. Tāpat šīs publikācijas mērķis ir kopīgi izvirzīt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas veicinātu pēc iespējas augstāku bērna interešu ievērošanu psiholoģiski smagajā procesā par bērna atgriešanu. Diskusiju organizēja un tajā paustos viedokļus šajā publikācijā apkopojusi Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere. Viedokļus diskusijā pauduši ar bērnu aizsardzību saistīti tiesību piemērotāji: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Sanita Strakše, zvērināts advokāts ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" Māris Vainovskis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Astra Krūmiņa. ...

Baiba Strupiša, Vladlena Rudusāne-Simiča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu noregulējums pret vardarbību: mediācijas iespējas

30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)

Pateicoties arī valsts apmaksātai mediācijai ģimenes strīdos,1 mediācija kļuvusi par aizvien izplatītāku alternatīvu strīdu risināšanas veidu ģimenes lietās. Diemžēl vardarbība ģimenē Latvijā aizvien ir problēma un mēdz būt gadījumi, kad kādai no pusēm ģimenes strīdā noteikti pagaidu aizsardzības līdzekļi pret vardarbību, piemēram, aizliegums satikties vai sazināties ar otru pusi. Šajā rakstā tiek analizēts, vai strīdus, kuros vienai no pusēm noteikta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, ir iespējams cieņpilni un saudzīgi risināt mediācijas ceļā. ...

Evita Drobiševska, Dace Daugule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību civilprocesā – nākamais solis

30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)

Saeima pieņēma 2021. gada 25. martā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (599/Lp13). Šis likumprojekts aptver visai plašus grozījumus dažādās civilprocesa sadaļās, kā arī tajā skaitā ilgi gaidītos uzlabojumus civilprocesuālajā pagaidu aizsardzībā pret vardarbību. Par šiem uzlabojumiem tika plaši diskutēts gan Tieslietu ministrijas pastāvīgās Civilprocesa likuma grozījumu darba grupas, gan Ģimenes tiesību darba grupas ekspertu lokā, gan ar Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Raksta autores sniegs ieskatu būtiskākajos grozījumos Civilprocesa likumā attiecībā uz izmaiņām pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumā. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu servitūtu nodibināšana pret atlīdzību

16. Marts 2021 /NR. 11 (1173)

Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 1231. pantā paredzēts, ka "servitūtus nodibina: 1) ar likumu; 2) ar tiesas spriedumu; 3) ar līgumu vai testamentu". Proti, servitūta tiesību kā liettiesisku iespēju noteiktā veidā lietot vai izmantot svešu lietu (skat. CL 1130. pantu) iespējams nodibināt ne tikai ar likumu1 vai uz tiesiska darījuma pamata, bet arī ar tiesas spriedumu, un šāda tiesas kompetence ierobežot īpašnieka ...

Anna Patrīcija Mālere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Patiesa informācija kā pamats personas reputācijas aizskārumam

2. Marts 2021 /NR. 9 (1171)

Divu rakstu sērijas pirmajā rakstā tiek noteikts, kas ir reputācijas jēdziens un tā saturs, tiek definēti informācijas veidi. Šajā rakstā tiek aplūkots arī nepieciešamā aizskāruma apmērs, lai konstatētu reputācijas aizskārumu, un tiek noteikts, kādos gadījumos reputācija var tikt aizskarta gan ar patiesu, gan nepatiesu informāciju. ...

Vita Liberte, Stella Kaprāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Autortiesību regulējuma izmaiņas saistībā ar digitālā vienotā tirgus direktīvām

2. Marts 2021 /NR. 9 (1171)

Šogad gaidāmas vairākas izmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību regulējumā: 2019. gada 17. aprīlī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (Digital Single Market jeb Digitālā vienotā tirgus direktīva, turpmāk – DSM direktīva)1 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK (turpmāk – Raidorganizāciju direktīva).2 Šo direktīvu prasības Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijas Republikai, nacionālajā regulējumā jāievieš līdz 2021. gada 7. jūnijam. ...

Daina Ose

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civilprocesa likuma gadumijas grozījumu apskats

19. Janvāris 2021 /NR. 3 (1165)

Jaunais 2021. gads Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ir atnesis dažus būtiskus grozījumus, kas stājās spēkā 2020. gada 31. decembrī un 2021. gada 1. janvārī. Iespējams, šo grozījumu praktiskais pienesums vairumam juristu neliksies nozīmīgs. Tomēr veiktās izmaiņas atstās ietekmi uz ikdienā skatāmajām lietām un piedziņas procesiem. ...

Māris Kurečko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Preču zīmju faktiskā izmantošana un paaugstināta atšķirtspēja: Vispārējās tiesas judikatūra

22. Decembris 2020 /NR. 51/52 (1161/1162)

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – VT) nu jau 31 gada pastāvēšanas vēsturē preču zīmes ieņem īpašu vietu. VT dzimšana sakrīt ar pirmajiem centieniem harmonizēt Eiropas Kopienas (kļuvusi par Eiropas Savienību (turpmāk – ES)) dalībvalstu likumdošanu preču zīmju aizsardzības jomā, pieņemot pirmo direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu.1 Kā nākamais solis vienotas sistēmas izveidē jāmin Eiropas Kopienas ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

[1] Ar 2020. gada 1. oktobra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 24. pants ir ticis papildināts ar jaunu 1.1 daļu, kas regulē Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci, nosakot atsevišķu lietu kategoriju sugas jeb priekšmetisko piekritību šai pirmās instances tiesas iestādei1 pēc prasības priekšmeta (strīda) būtības.2 Šajā ziņā jau Tieslietu ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Saistībā ar Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) izveidošanu Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā, un atbilstoši Civilprocesa likuma 24. panta 1.1 daļas 5. punktam ELT izskatīs arī prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām. Šajā rakstā tiks ieskicēts šīs tiesību normas tvērums, tipiskākie no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām izrietošie strīdi, kas tiks izskatīti ELT, kā arī paredzamās Civilprocesa likuma 24. panta 1.1 daļas 5. punkta piemērošanas problēmas. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitālsabiedrības darījumi ar saistītajām personām

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesai būs piekritīgas arī prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.1 Raksta mērķis ir aplūkot saistīto personu darījumu regulējumu Komerclikumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, sniedzot ieskatu šo darījumu noslēgšanas un atklāšanas prasībās, kuru neievērošana var būt pamats prasības celšanai tiesā. ...

Daina Ose

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Valsts nodevas atmaksas termiņš un tiesiskais pamats civilprocesā: komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-14-01

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Satversmes tiesa, vērtējot Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, ar 2020. gada 2. novembra spriedumu lietā Nr. 2020-14-01 atzina šo normu par neatbilstošu. Tādējādi ar 2020. gada 3. novembri Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 37. panta otrā daļa, kura noteica, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā ...

Dagnija Palčevska, Linda Vaļte, Iveta Gedus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomisko lietu tiesas process civillietās – Civilprocesa likuma iespējas ar nepietiekami izmantotu potenciālu

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Ar Tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei attiecībā uz procesu, kurā Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētu kategoriju lietas, tika pausti atsevišķi viedokļi par to, ka, ja netiks noteikts cits process, kurā skatīs šo kategoriju lietas, ātruma un kvalitātes ziņā nekas nemainīsies. Diskusiju rezultātā tomēr izšķiršanās bija par to, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs lietas esošā Civilprocesa likuma regulējuma ietvaros, jo visi nepieciešamie procesuālie līdzekļi Civilprocesa likumā jau ir, bet dažiem, iespējams, būtu nepieciešama aktīvāka piemērošana. Raksta mērķis ir izcelt tos civilprocesa līdzekļus un mehānismus, kas Tieslietu ministrijas ieskatā ir gana efektīvi, bet kuru piemērošanas potenciāls vēl pilnībā nav izmantots. Šo iespēju plašāka izmantošana varētu sasniegt kvalitatīvāku rezultātu un kalpot par paraugu citiem. ...

Dina Buse

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Banku likvidācijas un maksātnespējas procesu regulē Kredītiestāžu likums, kur ir izklāstīti jomas pamatnoteikumi, aprakstītas prasības likvidatoram un maksātnespējas procesa administratoram, ietverti jautājumi par bankas mantu, kreditoru apmierināšanas kārtību u.c. būtiski jautājumi. Banku likvidācijas un maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību un ar tā norisi saistītos procesuālos jautājumus regulē Civilprocesa likums.1 ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Brīdī, kad darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa, tai būs piekritīgas prasības par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) (turpmāk – dalībnieki) sapulces lēmumiem.1 Šajā lietu kategorijā ir izveidojusies noturīga judikatūra, kas kopā ar piemērojamām tiesību normām veido pamatu efektīvai dalībnieku tiesību aizsardzībai. Raksta mērķis ir aplūkot dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanas kārtību, sniedzot ieskatu piemērojamās tiesību normās un aktuālajā tiesu praksē. ...

Debora Pāvila

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Šajā rakstā iezīmēti vairāki no neskaidrajiem jautājumiem, kuru atrisinājumu varētu sniegt Ekonomisko lietu tiesas prakse. Ievērojot autores specializāciju, rakstā apskatītas vienīgi prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, bet ne negodīgas konkurences lietas. ...

Kristīne Miļevska, Olga Feldmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomisko lietu tiesas kompetence būvniecības lietās

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Saeima ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci arī attiecībā uz prasību, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību (turpmāk – būvniecības lietas), izskatīšanu. Raksta mērķis ir sniegt informāciju, kas palīdzētu nošķirt ELT kompetencē ietilpstošo būvniecības strīdu izskatīšanu no tiem strīdiem, kuru izskatīšana saglabāta rajona (pilsētas) tiesas kompetencē. ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Šā raksta mērķis ir ieskicēt vairākus problēmjautājumus, kas izriet no Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 24. panta 1.1 daļas 8. punkta formulējuma, sniedzot viedokli par minētās normas piemērošanu. ...

Edijs Brants

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

[1] Atbilstoši 2020. gada 1. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā,1 kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetencē ietilps arī prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām. Šajā ziņā likumprojekta anotācijā norādīts, ka "koncernu tiesības, kuras ierobežo vairākuma dalībniekus (akcionārus), bieži vien tiek uztvertas kā nedabisks saimnieciskās ...

Dainis Pudelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Kopš Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2018. gada pavasarī nāca klajā ar nolēmumu lietā Nr. C‑284/16 "Slovākijas Republika pret Achmea BV" (turpmāk – Achmea lieta)1 un 2020. gada 5. maijā 23 Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu pārstāvji parakstīja Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp ES dalībvalstīm (turpmāk – Izbeigšanas līgums), jautājums par ES dalībvalstu nacionālo tiesu lomu ieguldījumu strīdu risināšanā ir ieguvis papildu aktualitāti. Latvijā šis jautājums aktualitāti ieguvis arī saistībā ar jaunizveidojamās Ekonomisko lietu tiesas kompetenci. Kā to paredz 2020. gada 1. oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā",2 arī ES dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību būs to lietu kategorijā, kuras izskatāmas jaunajā tiesā. ...

Pauls Zeņķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) piekritību. Turpmāk šajā rakstā uzmanība tiks veltīta ELT piekritībai Civilprocesa likuma 24. panta 1.1 daļas 2. punktā minēto prasību, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem, izskatīšanā. ...

Vadims Mantrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem. ...

Kristīne Miļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām izmaiņām likuma virzības procesā un plānoto kompetences attīstību civillietās. ...

Inita Ilgaža

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ELT), kura atrodas Rīgā un kuras darbības teritorija ir visa Latvijas Republikas teritorija.1 Paredzēts, ka ELT savu darbu sāks nākamgad, un šis komentārs ir veltīts jautājumiem par to, kāda būs šīs tiesas vieta tiesu sistēmā, kā tā tiks organizēta un pārvaldīta, u.c. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci

1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)

Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura atrodas Rīgā un kuras darbība aptver visu Latvijas Republikas teritoriju. Atbilstoši spēkā esošajai likuma "Par tiesu varu" redakcijai jaunajai tiesai darbs būtu jāsāk tieši pēc mēneša – 2021. gada 1. janvārī,2 taču plānots, ka jau šonedēļ Saeimas Juridiskajā komisijā tiks izskatīts likumprojekts, ar kuru šo datumu paredzēts pārcelt par vairākiem mēnešiem. Tomēr tas neatsaucas uz šo "Jurista Vārda" speciālizdevumu, kas pilnībā veltīts ELT procesam un kompetencei, jo to reglamentējošās normas pagaidām nav plānots grozīt. ...

Žaneta Mikosa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kam pieder upes Latvijā, un kam par tām jārūpējas

24. Novembris 2020 /NR. 47 (1157)

Latviju pamatoti dēvē par ūdeņiem bagātu valsti. Latvijā ir 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, un apmēram 12 500 upju, strautu, urgu ar kopējo garumu apmēram 42 500 km; 880 upju garums pārsniedz 10 km, bet 17 upes ir garākas par 100 km. Pārējās upes ir īsākas par 10 km, tomēr veido ievērojamu apjomu no visu upju kopgaruma, tādējādi tās veido upju tīkla pamatu, kura stāvoklis var ietekmēt arī lielāku upju baseinu ...

Reinis Grandāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzētais atsavinātāja apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības

17. Novembris 2020 /NR. 46 (1156)

Ievads [1] Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzēts, ka "atsavinātājam, kas ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus vai noteikti apgalvojis, ka tai ir zināmas īpašības, jāatlīdzina ieguvējam visi zaudējumi". Atbilstoši šī brīža tiesu praksē paustajām atziņām kā viens no priekšnoteikumiem prasībai par visu zaudējumu atlīdzības piedziņu, pamatojoties uz Civillikuma 1620. panta pirmo ...

Evija Novicāne

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Turpinot diskusiju par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā termiņa juridisko dabu

10. Novembris 2020 /NR. 45 (1155)

Atsaucoties Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta rakstā paustajam aicinājumam papildināt viņu argumentāciju un mainīt šā brīža valdošo uzskatu par Komerclikuma 172. panta sestās daļas iztulkošanu, autore šajā rakstā sniedz savu redzējumu par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā termiņa juridisko dabu. ...

Ilmārs Svarinskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kreditoru prasība pret apdāvināto: galvenais problēmjautājums

10. Novembris 2020 /NR. 45 (1155)

Ievads Dāvinājuma institūts ir pazīstams jau romiešu civiltiesībās. Romiešu tiesības pazīst tā sauktās liberalitātes, t.i., mantisko labumu iegūšanu bezatlīdzības veidā, dāvinājumu ziņā – plašākā nozīmē, un par tādām liberalitātēm uzskatāmi, piemēram, bezprocentīgs aizdevums, legatum, depositium utt., bet starp tādām liberalitātēm sevišķi izceļas donatio, kas uzskatāms par dāvinājumu šaurākā nozīmē, un šinī ziņā dāvinājums ...

Jānis Zeltiņš, Iveta Zeltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noilguma piemērošana ex officio

3. Novembris 2020 /NR. 44 (1154)

Ievads 2020. gada jūlija žurnālā "Juridiskie Padomi" publicēts raksts "Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas".1 Rakstā izteikts viedoklis, ka nav vienotas tiesu prakses jautājumā par noilguma piemērošanas pamatu, proti, vai tas ir piemērojams tikai pēc puses iebilduma, vai arī tiesai tas jādara ex officio. Augstākās tiesas priekšsēdētājs, reaģējot uz šo spriedumu analīzi, atzīst, ka problēma ...

Inese Rendeniece, Stella Kaprāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Preču zīmju sajaucamas līdzības konstatācija Eiropas Savienības Tiesas praksē

27. Oktobris 2020 /NR. 43 (1153)

Preču zīmes eksistē, lai identificētu produktu un pakalpojumu izcelsmes avotu to potenciālajiem klientiem,1 lai nodrošinātu preču un pakalpojumu atpazīstamību, to asociāciju ar attiecīgo ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju,2 kā arī radītu noteiktas kvalitātes un reputācijas iespaidu, veicinot patērētāja izvēles izdarīšanu par labu tieši šīm precēm un pakalpojumiem.3 Preču zīmju aizsardzības jautājumu aktualizējis ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Plāno ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru

27. Oktobris 2020 /NR. 43 (1153)

Ministru kabinets 2020. gada 20. oktobrī apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību""1 (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekts izstrādāts ar mērķi radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem, atjaunojot taisnīgu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu likumiskajām interesēm. Tas paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4 % no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9 % no zemes kadastrālās vērtības. Piedāvājam izvilkumu no Likumprojekta sākotnējā ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas). ...

Marta Elīza Valdheima

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgā intelekta radītā darba objekta aizsardzība

6. Oktobris 2020 /NR. 40 (1150)

Pasaulē tiek lietotas tehnoloģijas, par kurām pirms pāris gadiem nebija ne mazākās nojausmas, taču šobrīd tām ir liela loma ikviena dzīvē. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir mums visapkārt, ieejot tirdzniecības vietā, mūs apkalpo robots, kuram nav nepieciešama fiziskas personas iesaiste. Tāpat mobilie telefoni, kuri sniedz daudz vairāk par iespēju sazināties. Tās ir tehnoloģijas, kas ikdienu padara vieglāku un pieejamāku, ...

Līva Rudzīte, Arina Stivriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Paredzēšanas algoritmu tiesiskie aspekti

6. Oktobris 2020 /NR. 40 (1150)

Tehnoloģiju attīstība paver aizvien plašākas iespējas kompleksu algoritmu izveidei, lai prognozētu aspektus saistībā ar fizisko personu sniegumu, ekonomisko situāciju, interesēm, vēlmēm, uzvedību. Mūsdienu algoritmi ne tikai satur instrukciju kopumus uzdevumu risināšanai, bet ir spējīgi paši pilnveidoties, mācoties no iegūtajiem datiem un izveidojot jaunas instrukcijas. Tieslietu jomā prognozēšanas jeb paredzēšanas algoritmu ...

Ilze Grīnberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kreditora interešu aizsardzība strīdos, kas izriet no koncernu tiesību pārkāpumiem

22. Septembris 2020 /NR. 38 (1148)

8. septembra "Jurista Vārda" numurā tika publicēta raksta pirmā daļa, iepazīstinot lasītājus ar vispārējo Koncernu likuma mērķi un uzdevumu, kā arī sniedzot priekšstatu koncernu grupas un tajā ietilpstošo atkarīgo sabiedrību un valdošā uzņēmuma identificēšanas procesā. Izprotot koncernu tiesību mērķi un uzdevumus, koncerna uzņēmumu savstarpējo attiecību specifiku un rodot ieskatu valdošā uzņēmuma iespējamās negodprātīgās ...

Jānis Kārkliņš, Ritvars Purmalis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgais intelekts un civiltiesiskā atbildība

15. Septembris 2020 /NR. 37 (1147)

Šajā rakstā tiek izvērtēta pašreizējā Civillikuma regulējuma atbilstība civiltiesiskās atbildības noteikšanai gadījumā, kad kaitējumu radījusi mākslīgā intelekta vadīta programmatūra vai ierīce. Tostarp raksta ietvaros tiek analizēta ne tikai šī brīža normatīvā regulējuma piemērotība attiecībā uz civiltiesiskās atbildības noteikšanas iespējamību, bet arī uzmanība tiek pievērsta mākslīgā intelekta jēdzieniskajai izpratnei (t.sk. mākslīgā intelekta attīstības stadijām) un potenciālajām nākotnes perspektīvām. Šajā rakstā paustais autoru viedoklis tika izklāstīts arī Latvijas Universitātes 78. starptautiskās konferences referātā ar tādu pašu nosaukumu. ...

Viktorija Jarkina, Krista Niklase

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālo tiesību un pienākumu godprātīga izmantošana: tiesu prakse, Lietuvas un Igaunijas pieredze

1. Septembris 2020 /NR. 35 (1145)

Viens no tiesiskas valsts pamatelementiem ir efektīvs tiesas process, kas nav iespējams bez procesā iesaistīto personu godprātīgas tiesību un pienākumu izmantošanas. ...

Līga Mazure

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmērīgas ietekmes civiltiesiskās sekas pacienta gribas izteikumā

18. Augusts 2020 /NR. 33 (1143)

2019. gada maijā Latvijā notika traģisks atgadījums ārstniecības jomā, kas atkal aktualizēja diskusiju par pacienta tiesisko aizsardzību ārstniecībā. 21 gadu veca grūtniece, viņas 25 gadus vecais vīrs un tēvs piederēja kādai reliģiskajai organizācijai (turpmāk tekstā – Draudze), kuras viens no principiem ir kategoriska atteikšanās no ārstniecības, to aizstājot ar lūgšanām. Sākoties dzemdībām, grūtnieces vīrs, tēvs un Draudzes ...

Baiba Orbidāne, Luīze Mantiņa

žurnāls / Viedoklis

Datorprogrammu licenču noteikumu neievērošana kā autortiesību pārkāpums

18. Augusts 2020 /NR. 33 (1143)

Mūsdienās intelektuālā īpašuma aizsardzība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem informācijas tehnoloģiju jomā, un atsevišķu uzmanību šajā tiesību nozarē ir pelnījusi datorprogrammu tiesiskā aizsardzība. Lai arī pastāv atsevišķas jurisdikcijas, kurās ir iespējama datorprogrammu patentēšana, kopumā pasaulē pēdējo 50 gadu laikā ir nostiprinājusies izpratne par datorprogrammām kā ar autortiesībām aizsargātiem darbiem, piemēram, jau kopš 1980. gada Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Autortiesību likumā datorprogramma ir definēta kā autortiesību darbs.1 ...

Mareks Reders

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Autortiesību uz pasūtītu datorprogrammu saglabāšanas iespējas

4. Augusts 2020 /NR. 31 (1141)

Datorprogrammu eksports no Latvijas kopš 2000. gada ir palielinājies 25 reizes1 un 2020. gadā var sasniegt vienu miljardu eiro. Latvijā nav radīta neviena līdzvērtīgi atpazīstama datorprogramma kā Igaunijā radītā datorprogramma Skype, tomēr datorprogrammu eksporta apjomā esam Igauniju apsteiguši jau pirms pieciem gadiem. No Latvijas visbiežāk eksportē pēc pasūtījuma radītas datorprogrammas. Tā kā nav vispārpieņemta viedokļa par iespējām saglabāt autortiesības uz pasūtītu datorprogrammu, autora ieskatā, jāveicina diskusija par šo Latvijas tautsaimniecībai būtisko jautājumu. ...

Elīna Liepniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra

4. Augusts 2020 /NR. 31 (1141)

Eiropas Komisijas ir norādījusi, ka ik gadu aptuveni 9–10 % jeb 450 000 no visām mantojuma lietām ir lietas ar pārrobežu elementu, kuru kopējā kapitāla vērtība ir aptuveni 120 miljardi eiro.1 Tā kā pārrobežu mantojuma lietu skaits Eiropas Savienībā ir apjomīgs, jāsecina, ka jautājumi, kas skar pārrobežu mantojuma lietu vešanu, ietekmē ievērojamu Eiropas Savienības iedzīvotāju daļu un tādēļ ir ļoti aktuāli Eiropas Savienības ietvaros. ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

Nr 44 (1362)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"