Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

1. Marts 2011 /NR. 9 (656)

Par administratora atbrīvošanu no valsts nodevas Lai veiktu maksātnespējas procesu, likumdevējs nav noteicis pienākumu administratoram mainīt maksātnespējīgās sabiedrības juridisko adresi. Adreses maiņa pati par sevi nav saistīta ar maksātnespējas procesu, kas dotu pamatu atbrīvot administratoru no valsts nodevas samaksas par izmaiņu reģistrāciju komercreģistrā. Likumdevējs nav paredzējis par valsts līdzekļiem apmaksāt jebkādus organizatoriskos ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes pirmās un apelācijas instances tiesā

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Kriminālprocesa likuma 499. panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu tiesas izmeklēšanā. Konstatējot šaubas par apsūdzētā vainīgumu, tiesa nevar izskatīt lietu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas nolēmums par kompensācijas nenoteikšanu kriminālprocesā vai kompensācijas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Tiesas nolēmums par kompensācijas nenoteikšanu kriminālprocesā vai kompensācijas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, kā tas ir attaisnojošā spriedumā, visos gadījumos nenozīmē, ka tiesa nav izskatījusi pēc būtības kompensācijas pieteikumu, ja vien no tiesas sēdes protokola nav redzams, ka tiesa vispār atstājusi bez ievērības kompensācijas pieteikumu vai cietušais nav iesniedzis pierādījumus par kaitējuma esamību un apmēru, ja likums uzliek par pienākumu cietušajam pierādīt šos apstākļus. ...

Ļubova Kovaļa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas subjekta noteikšana

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir sociāla parādība. Cilvēku sociāli psiholoģisko īpašību dēļ tā pastāv gan bagātās valstīs ar attīstītu ekonomiku, gan arī ekonomiski mazāk attīstītās valstīs. Nodokļu iekasēšanas situācija pasliktinās ekonomiskās nestabilitātes laikā, jo tā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī. Tajā pašā laikā valsts ekonomiskais stāvoklis lielā mērā ir atkarīgs no ieņēmumiem valsts budžetā, kas galvenokārt veidojas no nodokļiem. Kā redzams, ekonomiskā situācija valstī ir cieši saistīta ar nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, jo nodoklis ir galvenais valsts budžeta ieņēmumu veids. Šis apstāklis kļūst acīmredzams ekonomiskās krīzes apstākļos. Samazinoties komerciālajai aktivitātei, komersanti mēģina ierobežot savus izdevumus ne tikai uz darbinieku, bet arī uz nodokļu maksāšanas rēķina. ...

Aldis Pundurs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apsūdzība kriminālprocesā, apsūdzības saturs, apsūdzības grozīšana

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Jautājums, kas ir apsūdzība kriminālprocesā, sākumā var likties triviāls, taču visiem pieņemamu atbildi līdz šim nav izdevies atrast. Apsūdzību literatūrā sauc gan par tiesas sprieduma projektu, ko tiesai piedāvā apsūdzētājs,1 gan par kriminālu prasību pret atbildētāju apsūdzēto, ko tiesā uztur prokurors.2 Kriminālprocesa likumā vārds "apsūdzība" ir lietots kā sinonīms prokurora lēmumam par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Taču šāda pieeja atklāj tikai apsūdzības vienu pusi – apsūdzības procesuālo formu pirmstiesas kriminālprocesā, bet ne apsūdzības materiālo saturu. Apsūdzību kriminālprocesā var apskatīt no divām pusēm: a) no apsūdzības procesuālās formas un b) no apsūdzības materiālā satura. ...

Inese Luste

žurnāls / Notikums

Nozīmīgas izmaiņas normatīvo aktu sistematizācijas nodrošināšanā

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Ar 2011. gada 1. februāri Tieslietu ministrija normatīvo aktu sistematizācijas funkciju nodrošinās VSIA "Latvijas Vēstnesis" izveidotajā un uzturētajā bezmaksas tiesību aktu vortālā www.likumi.lv un pārtrauks šo funkciju pildīt Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). ...

Jevgēnijs Gubenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 210. panta diskutablā piemērošana

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Pildot darba pienākumus AS "NORVIK BANKA" aizdevumu uzraudzības jomā, nācās konstatēt, ka banka fiksē ievērojamu skaitu gadījumu, vairākus simtus, kad klients sniedz nepatiesu informāciju, lai saņemtu kredītu, it īpaši lai saņemtu tā dēvēto ātro vai nenodrošināto aizdevumu, noslēdzot ar banku patēriņa kredīta līgumu vai līgumu par norēķinu karšu izsniegšanu (aizdevuma darījumi ar atļauto kredītu līdz 5000 latiem). Pārsvarā nepatiesa informācija tiek sniegta par klienta ienākumu avotu un ienākumu apmēru. Konstatējot šādus gadījumus klienta sniegtās informācijas pārbaudes stadijā, bankas atsaka kredīta piešķiršanu, bet pamatotas aizdomas par iesniegto dokumentu viltošanu un sniegto ziņu patiesumu bankai var rasties arī pēc kredīta piešķiršanas, veicot to parādnieku kredīta saņemšanai sniegto ziņu un dokumentu papildu pārbaudi, kas ilgāku laiku nepilda līgumos noteiktās kredītsaistības. Šādos gadījumos banka ir spiesta vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par kredīta negodprātīgu saņemšanu. ...

Iveta Nikolajeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma analoģija tiesu nolēmumos

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Ja piekrīt savulaik K. Savinjī teiktajam, ka "tiesības nobriest tautas galvā",1 tad jāsecina, ka arī likumi nobriest tautas apziņā. Savukārt juridisko zinātņu doktors J.A. Tihomirovs grāmatā "Upravļenije na osnove prava" pauž domu, ka likums ir iekšējo pārmaiņu rezultāts.2 ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

[1] Šā raksta nosaukums var likties neparasts. Dažs labs lasītājs varbūt paraustīs plecus: kāds sakars Latvijai ar musulmaņu tiesībām? Islāma pasaule ar tās "Tūkstoš un vienas nakts" pasaku romantisko dekoru taču atrodas tik tālu no mums! Kādēļ latviešu juristam vispār būtu jāzina musulmaņu tiesību pamati? Vai "Jurista Vārda" slejas nebūtu jārezervē konkrētākām un praktiskākām tēmām? Varbūt autors vienkārši tiecas pēc ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Augstākā tiesa barikāžu laikā

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesu praksi krimināllietās 2010. gadā

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Rakstā apskatītas trīs krimināllietas, kas 2010. gadā izskatītas AT Senāta Krimināllietu departamentā (turpmāk tekstā – AT Senātā). Šo lietu kontekstā pievērsīšos šādu noziedzīgu nodarījumu analīzei – zādzības (KL 175. pants) un apzināti nepatiesas liecības (KL 300. pants) sastāviem, kā arī apsūdzības saturam pēc KL 275. panta un apsūdzības trūkumu juridiskajām sekām. Krimināllietās saskatāmi vairāki diskusijas vērti jautājumi, kurus risinot, iespējams, var nonākt pie secinājumiem, kas atšķiras no AT Senāta viedokļa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Noziedzīgu nodarījumu recidīvs

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Noziedzīgu nodarījumu recidīvs nav saistīts ar agrāk piespriestā soda izciešanu, bet ar sodāmības noņemšanu vai dzēšanu. Sodāmības dzēšanu un noņemšanu reglamentē Krimināllikuma 63. pants. ...

Diāna Škavronska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

No Taliona principa līdz resocializācijai

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Kopš eksistē saprātīgais cilvēks un sabiedrība kopumā, nemitīgi notiek cīņa starp labo un ļauno. Ļaunumu, t. sk. noziegumus, sabiedrība apkaro, izvēloties savai attīstības pakāpei un kultūrai atbilstošus aizsardzības līdzekļus. Par efektīvāko savu tiesību un interešu aizsardzības līdzekli tika un joprojām tiek uzskatīts sods. Taču sabiedrības priekšstati par soda raksturu, uzdevumiem un nozīmi laika gaitā ir būtiski mainījušies. Jau no Bībeles laikiem nepārtrauktā cīņa ar noziedzību turpinājusies pēc principa, kas nepārprotami izteikts Vecajā Derībā Mozus piektās grāmatas XIX nodaļā: "Dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, kāju pret kāju." Cilvēces vēsturiskajā attīstībā ilgus gadsimtus pastāvēja t. s. Taliona princips – ekvivalenta atmaksa par nodarīto ļaunumu (latīņu val. – lex talionis). Sodam bija izteikts atriebības un iebiedēšanas raksturs. Turklāt sabiedrības attīstības pirmssākumos tam bija izteikti privāta daba, jo valstisku veidojumu, kas varētu uzņemties noziedzības apkarošanu, vēl nebija. Cietušajam vai tā radiniekiem vajadzēja uzņemties sava veida tiesas spriešanu saskaņā ar vienkāršo Mozus krimināltiesisko postulātu. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Aicina vērtēt cilvēktiesību problēmas

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Arvien raksturīgāka kļūst tendence, ka valsts institūcijas organizē plašas tiesību konferences. Pirms kāda laika ziņojām par Augstākās tiesas konferenci (sk.: Litvins G. Kas ir judikatūra un kāda ir tās nozīme, Jurista Vārds, 16.10.2010., Nr. 42), bet šoreiz informējam par 10. decembrī, Starptautiskajā cilvēktiesību dienā, notikušo Tiesībsarga biroja 2010. gada konferenci, kura pulcēja ne tikai juristus, bet arī citu profesiju pārstāvjus, jo tās tēmas bija starpdisciplināras. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa uzsākšana privāti publiskās apsūdzības lietā

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Privāti publiskās apsūdzības lietās iniciatīvu jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu jāizsaka cietušajai personai pieteikuma vai iesnieguma formā. Tas atkarīgs no cietušās personas gribas, un šī griba saistīta ar to, vai ārpus kriminālprocesa ir panākts radušos tiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Lai lemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, t. i., vai ir Kriminālprocesa likuma 370. pantā norādītais pamats kriminālprocesa uzsākšanai, ir nepieciešams Kriminālprocesa likuma 369. pantā norādītais iemesls. Starp šiem iemesliem nav minēts cietušās personas paziņojums par nevēlēšanos uzsākt kriminālprocesu. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009. gada 9. janvārī ar rīkojumu Nr. 6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju,1 saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) vispārīgajā un sevišķajā daļā. ...

Zanda Zaļuma

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam jāatbilst Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" vai Dokumentu juridiskā spēka likumā ietvertajām prasībām attiecībā uz dokumenta rekvizītiem, lai to varētu atzīt par Krimināllikuma 275. panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, ir diskutabls turpmāk norādīto iemeslu dēļ. ...

Iveta Strazdiņa

žurnāls / Eiropas telpā

Kriminālā justīcija Eiropā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Kriminālās justīcijas sistēma Eiropā ir saskārusies ar nopietniem izaicinājumiem. Līdz ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – LESD vai Lisabonas līgums) stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī pīlāru sistēma izzuda un krimināltiesības (iepriekš – noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās) ieņēma savu vietu vienā līmenī ar visām pārējām jomām, kuras regulē Lisabonas līgums. ...

Aloizs Vaznis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības atņemšanas vai ierobežošanas veids. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, var secināt, ka procesuālos piespiedu līdzekļus kriminālprocesā drīkst piemērot tikai saskaņā ar likumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zādzības norobežošana no laupīšanas

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Svarīgas pazīmes atklātas zādzības norobežošanai no laupīšanas ir šo noziedzīgo nodarījumu objekts un objektīvā puse. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Jurista darbā nepieciešamas zinātniskas metodes

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

"Jurista Vārds" jau iepriekš ziņoja, ka klajā nākusi jauna grāmata Eiropas Savienības tiesībās – profesora Dr. Tomasa Šmica (Thomas Schmitz) sagatavotie "Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās" (Schmitz T. Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 268 lpp.). Lāčplēša dienas pēcpusdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā pulcējās plašs interesentu loks uz šīs grāmatas svinīgo atvēršanu. Gan sanākušo kuplais skaits, gan arī neviltotā interese par jaunās grāmatas iegādi liecināja par T. Šmica ciešajām saitēm ar Latvijas juristu saimi un viņa zinātniskās darbības nozīmi Latvijā. ...

Gunta Vēvere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz dzīvību: saturs un izpratne

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Autore savā rakstā galveno uzsvaru liks uz tiesību uz dzīvību sākuma un beigu brīdi, kā arī izvērtēs šo tiesību absolūto raksturu, formulējot savus secinājumus. Tiesības uz dzīvību kā negatīvās tiesības tika analizētas, pievēršot uzmanību tiesību uz dzīvību mijiedarbībai ar citām pamattiesībām un nacionālo tiesību normām. Šādā tvērumā arī tiks sniegts autores viedoklis par medikamentu kompensācijas sistēmas saistību ar Satversmes 93. pantu. Tā kā darbs tapis vēl pirms Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-12-03, tad autores viedoklis nedaudz atšķirsies no Satversmes tiesas sniegtās interpretācijas, lai gan secinājums par tiesību uz dzīvību pārkāpuma neesamību ir identisks Satversmes tiesas nospriestajam. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Rakstā "Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana", ko "Jurista Vārdā" (Nr. 40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. Paldies raksta autoram par cieņpilno polemikas stilu. Paldies arī maniem atbalstītājiem, kas tic, ka profesors var saskatīt problēmas, kas pirmajā skatījumā neliekas būtiskas. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienveidīga krimināltiesību normu izpratne un tiesu loma tās nodrošināšanā

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Šis raksts veltīts jautājumam par vienādu krimināltiesību normu izpratni un vienveidību to piemērošanā kā garantu pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un adekvāta soda uzlikšanai vai noteikšanai, kas savukārt nozīmē gan krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan krimināltiesību pamatprincipa – taisnīguma principa – īstenošanu. ...

Jūlija Āboltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmstiesas process lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Rakstā pievērsīsimies pirmstiesas procesa īpatnībām lietās par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, veltot uzmanību gan nepilngadīgā personībai, gan arī papildu garantijām, ko paredz Latvijas normatīvie akti, strādājot ar aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. Praksē, darbojoties ar krimināllietām par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, jābūt ļoti uzmanīgam, jo nepilngadīgais kā noziedzīga nodarījuma subjekts prasa pret sevi īpašu attieksmi gan no juridiskā viedokļa (jo nepilngadīgai personai ir papildu garantijas kriminālprocesā), gan psiholoģiski (nepilngadīgajiem piemīt vēl nenobriedušas psihes īpatnības). Lai sekmīgi izmeklētu kriminālprocesu par nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu un pieņemtu taisnīgu nolēmumu par personas sodīšanu vai atbrīvošanu no soda, kriminālprocesa gaitā īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgā personībai. Nepilngadīgo kriminālprocesa dalībnieku procesa virzītājiem un pārējiem subjektiem starptautiskie dokumenti uzliek lielāku atbildību un papildu pienākumus saprātīgu šaubu novēršanā un nepilngadīgā aizsardzībā no turpmākas negatīvās ietekmes. Saskaņā ar cilvēka tiesību un brīvību starptautiskajiem standartiem un principiem īpašie nepilngadīgo tiesvedības noteikumi ir saistīti ar: viņu aizsardzību no nepamatotas apsūdzības; taisnīgu lietas izlemšanu, lai nodrošinātu jebkuru iedarbības līdzekļu samērīgumu ar nepilngadīgā personības īpatnībām un noziedzīgā nodarījuma apstākļiem.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpums

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Apelācijas instances tiesa, nepilngadīgajam apsūdzētajam nenodrošinot aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas 1. punktu, nenodrošinot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību. ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķi tiesnešu tiesību normu piemērošanu ietekmējošie faktori

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Tiesnešu tiesību juridiskā spēka līmenis ir jāidentificē robežās starp likumdevēja radīto rakstīto tiesību normu formāli vispārsaistošo spēku un vienkāršu tiesu nolēmumu kā tiesību piemērošanas aktu obligāto spēku pret lietas dalībniekiem. Taču papildus formāli juridiskam spēkam tiesnešu tiesības ir fenomens, kura praktisko piemērošanu un lomu vēlākā tiesību normu piemērošanā ļoti būtiski ietekmē arī vairāki citi faktori. Izvērtējot apstākļus, kas nosaka tiesnešu tiesību nepieciešamību tiesību sistēmā, kā arī tiesnešu tiesību attīstīšanas teorētiskos priekšrakstus, var identificēt vairākus faktorus, kas ietekmē tiesnešu tiesību lomu tiesību normu piemērošanā. Šajā rakstā autore analizēs divus no šiem faktoriem: tiesas, kas rada tiesnešu tiesību normu, vietu tiesu sistēmā un tiesnešu tiesību normu stabilitāti. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināltiesību normu interpretācija

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Jo vispārīgāki ir šie termini, jo sarežģītāks kļūst tiesību normas interpretācijas process. Šajā procesā nozīmīga vieta ir gan judikatūrā, gan tiesību zinātnē izteikto atziņu izmantošanai un analīzei. Dažādu viedokļu kritisks vērtējums veicina juridiskās domas attīstību, kā arī pareizākā risinājuma rašanu. Nepretendējot uz "vienīgo pareizo viedokli", šā raksta mērķis ir veicināt diskusiju par krimināltiesību normu interpretācijas jautājumiem. Pirms konkrētu lietu analīzes tiks sniegts ieskats par krimināltiesību normu interpretācijas īpatnībām. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Kas ir judikatūra un kāda ir tās nozīme

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Augstākā tiesa kļuvusi par vienu no retajām institūcijām, kura Latvijā organizē lielas tiesību konferences. Līdz šim tās bieži vien bija saistītas ar kādu nozīmīgu jubileju: 2007. gadā bija konference "Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei", 2009. gadā konference "Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā", bet šā gada 15. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā". Ir iedibinājusies tradīcija, ka gandrīz katru gadu Augstākā tiesa aicina kopā Latvijas un arī ārvalstu juristus, lai apspriestu aktuālus jautājumus. Šo tradīciju noteikti nedrīkstētu pazaudēt. Vēl vairāk, šāda veida juristu forumus vajadzētu veidot vairāk un plašāk, saglabājot katra pasākuma raksturu un kvalitāti. ...

Lauris Matisāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Novērošana, izsekošana un citas slepenas darbības jau izsenis ir izmantotas citu privātās dzīves sīkumu noskaidrošanai. Iespējams tādēļ, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, pasaules valstu drošības dienesti izseko cilvēkus. "Ir atzīts, ka tiesībaizsardzības iestāžu veikto izsekošanu ar dažādas tehnikas palīdzību skaits ir pieaudzis un, domājams, pieaugs arī turpmāk."1 Šāda tendence vērojama arī Latvijā. Raksts ir neliels pētījums par KPL 223. panta interpretāciju un piemērošanas nosacījumiem praksē. ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) 1635. pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta1 civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas2, izmantojot gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi. Ar minētajām metodēm interpretēta morālā kaitējuma jēdziena definīcija, rašanās priekšnoteikumi, kā arī atlīdzības par morālo kaitējumu prasījuma tiesību pamats. Rakstā netiks analizēti atlīdzības par morālo kaitējumu apmēra noteikšanas kritēriji. Autore cer, ka pētījumā gūtās atziņas atvieglos CL 1635. panta praktiskās piemērošanas procesu gan advokātiem un tiesnešiem, gan ikvienam, kas uzņēmies savas tiesības aizstāvēt paša spēkiem. ...

Reinhards Dombrovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dokumenta izpratne: saturs, forma un funkcijas

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Kā zināms, krimināllietu veido izmeklēšanas darbības protokoli un citi dokumenti. Izmeklēšanas darbības protokolā tiek dokumentēti fakti un apstākļi, kas noskaidroti izmeklēšanas darbības gaitā. Izmeklēšanas darbības protokols ir dokuments, t. i., dokumenta paveids. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā tiesības iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Pilnvērtīgi nenodrošinot apsūdzētā tiesību īstenošanu likumā noteiktajā termiņā iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 72. panta trešās daļas 2. punkta pārkāpumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. pantam

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. panta nosacījumiem. ...

Juris Juriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Francija Francijā kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir paredzēta divos normatīvajos aktos: Francijas kriminālkodeksā (turpmāk tekstā – Francijas KK) un Muitas kodeksā.1 Francijas KK2 nav vienas universālas normas, kurā ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā tas ir regulēts mūsu valsts Krimināllikumā, bet gan ietver normu kopumu – speciālās normas, kas paredz atbildību par ...

Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Izlasot "Jurista Vārdā" (17.08.2010., Nr. 33) publicēto A. Judina rakstu "Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos", jāteic, ka konceptuāli piekrītu autora paustajām nostādnēm, tomēr pie atsevišķiem jautājumiem vēlētos pakavēties. Lai arī personas goda, cieņas un reputācijas tiesiskajai aizsardzībai Latvijā ir daudz problēmu (nepārdomātie grozījumi Krimināllikumā, kā rezultātā tika izslēgts gan KL 271. pants, gan KL 156. un 158. pants, vārda brīvības nepamatota absolutizēšana, neizpratne par civiltiesiskās un krimināltiesiskās jurisdikcijas aprisēm u. c.), šā raksta mērķis ir pievērsties diviem jautājumiem: pirmkārt, vai elektroniskie informācijas līdzekļi būtu atzīstami par masu saziņas jeb plašsaziņas līdzekļiem; un, otrkārt, vai plašsaziņas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors) ir saucams pie kriminālatbildības (jāpiebilst: lai arī šobrīd juridiskajā telpā saistībā ar neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī aktualizējies tieši redaktora kriminālatbildības jautājums, ne mazāk aktuāls visu šo laiku ir bijis arī jautājums par žurnālista atbildību). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā un cietušā paziņojums par izlīgumu

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 536. panta pirmo daļu cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Izlīguma īstenošana ir cietušā un apsūdzētā tiesības, nevis pienākums. Izlīgums ir vienošanās starp noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, apsūdzēto un cietušo noziedzīgā nodarījumā, turklāt šī vienošanās ir labprātīga. Izlīguma īstenošanā tiesa iniciatīvu neizrāda, jo tādā gadījumā tiesa izteiktu viedokli par personas vainīgumu. ...

Juris Juriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Amerikas Savienotās Valstis Pamatoti var uzskatīt, ka Amerikas Savienotās Valstis vienas no pirmajām saskārās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu masveida ietekmi uz valsts tautsaimniecību, turklāt tās arī pirmās apzinājās nepieciešamību normatīvo aktu līmenī izstrādāt adekvātus šķēršļus naudas "atmazgātājiem". Līdz ar to var pamatoti apgalvot, ka ASV ir ļoti liela pieredze noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un apkarošanā. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts reakcija uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tikai tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedību stingri kontrolē, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

Juris Juriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Daudzās Eiropas valstīs un ne tikai tajās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana gan normatīvajos aktos, gan arī tiesu praksē ir risināta agrāk, nekā tas noticis Latvijā. Mūsu valsts tiesu praksi šajā jomā var vērtēt kā relatīvi neilgu un vēl nestabilu, par ko liecina tās nevienveidība, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka vairāk nekā desmit gadi ir pilnīgi pietiekams laiks, lai normatīvo aktu regulējums tiktu sakārtots, lai praksē nerastos duālas situācijas, piemērojot attiecīgās normas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par masu saziņas līdzekļa redaktora atbildību neslavas celšanas lietās

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Krimināllikuma 158. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo tam ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs. Par to, ka ar kādu konkrētu publikāciju avīzē tiek aizskarts citas personas gods un celta šai personai neslava, krimināltiesiski var būt atbildīgs tikai šīs publikācijas autors. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šāds konstitucionālais regulējums atbilst vispārējiem starptautiskiem regulējumiem. Gandrīz visi starptautiskie tiesību akti un Latvijas tiesību akti skaidri nosaka, ka, vēršoties tiesā savu tiesību aizsardzībai, katram cilvēkam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas izskatīšanu, tiesu spriež kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas ir izveidota uz likuma pamata. Proti, visi vispārējie cilvēktiesību aizsardzības instrumenti garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo vienlaikus tika grozīts arī KL 157. pants, papildinot to ar otro daļu un paredzot tajā atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Redakcionāli šo tiesību normu dispozīcijas atšķiras, tomēr tas nav saistīts ar jaunu izpratni par neslavas celšanu, ko likumdevējs būtu vēlējies atspoguļot Krimināllikumā, bet gan ar goda aizskaršanas dekriminalizāciju. Pieņemot 1998. gadā Krimināllikumu, likumdevējs nav veidojis 156. un 157. pantā goda aizskaršanas un neslavas celšanas kvalificētos sastāvus, bet 158. pantā paredzējis atbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Dekriminalizējot goda aizskaršanu, tika nolemts neveidot neslavas celšanas kvalificētajam sastāvam atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu KL 157. panta otrajā daļā. Grozījumi Krimināllikumā nav mainījuši izpratni par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tomēr jaunā tiesību normas redakcija lielākā mērā atbilst Krimināllikuma veidošanas principiem, proti, noziedzīgu nodarījumu pamatsastāva un kvalificēto sastāvu formulēšana viena Krimināllikuma panta atsevišķās daļās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā izskatāmie tiesu nolēmumi