Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process – Jurista Vārds

Civiltiesības un process Šķīrējtiesu process

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un uzņēmumu grupu transnacionalizāciju. Komercsabiedrības tiek reorganizētas, mainās uzņēmumu īpašnieki. Darbiniekiem kā lielākajai sabiedrības ekonomiski aktīvajai daļai ir nepieciešama taisnīga un saprotama aizsardzība. To apliecina arī galvenais tiesību avots attiecībā uz uzņēmuma pāreju – 2001. gada 12. marta ES Padomes Direktīva 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (turpmāk tekstā – Pārejas direktīva),1 kas ir viena no visbiežāk apstrīdētajām direktīvām2 ES. ES teritorijā telekomunikāciju un citu līdzīgu sektoru tirgus liberalizācija, kā arī ekonomikas tendence pārorientēties no lieliem uzņēmumiem uz vidējiem un maziem uzņēmumiem un citi līdzīgi faktori ir izraisījuši lavīnveida restrukturizāciju.3 Latvijā spilgts restrukturizācijas piemērs ir šā brīža publiskā sektora reforma un Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas slēgšana privātajā sektorā 2007. gadā. Uzņēmuma pārejas institūts pastiprina darba tiesību vēsturiski izveidojušos galveno mērķi – aizsargāt ekonomiski un personiski atkarīgos darbiniekus no darba devēja patvaļīgas rīcības uzņēmuma īpašnieka vai darba devēja maiņas gadījumā. Uzņēmuma pārejas būtība: līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet sociālā atbildība par darbiniekiem. Šajā aspektā darbu var uzskatīt par darbinieka vērtību un pat īpašumu, kas ir aizsargājams. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse vēl un vēl izvirza jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus. Šajā rakstā apskatīti daži jautājumi, kas nav skarti jau minētajā tiesu prakses apkopojumā vai parādījušies jau pēc tā pabeigšanas. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šāds konstitucionālais regulējums atbilst vispārējiem starptautiskiem regulējumiem. Gandrīz visi starptautiskie tiesību akti un Latvijas tiesību akti skaidri nosaka, ka, vēršoties tiesā savu tiesību aizsardzībai, katram cilvēkam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas izskatīšanu, tiesu spriež kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas ir izveidota uz likuma pamata. Proti, visi vispārējie cilvēktiesību aizsardzības instrumenti garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mazā sabiedrība ar ierobežotu atbildību

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitāla apmērs var tikt noteikts mazāks par KCL 185. pantā noteikto minimālo SIA pamatkapitāla lielumu – 2000 latiem. Tas nozīmē, ka minimālais SIA pamatkapitāls turpmāk varēs būt tikai viens lats. Kā vienu no galvenajiem mērķiem iespējai izveidot SIA ar tik simbolisku pamatkapitāla lielumu likumdevējs min mazo un mikro komersantu – individuālo un ģimenes komercsabiedrību – dibināšanas veicināšanu. Tas ne tikai palielināšot preču un pakalpojumu sniegšanas apjomus,2 bet arī veicināšot bez darba palikušo personu iesaistīšanos komercdarbībā.3 No mazo uzņēmēju skatu punkta šis likumdevēja solis vērtējams pozitīvi: bieži šo personu ieceres netika realizētas, jo dibināmajā SIA vajadzēja ieguldīt pamatkapitālu 2000 latu apmērā, kā arī segt ar SIA reģistrēšanu saistītos administratīvos izdevumus.4 Tomēr izskan bažas, ka vienlaikus ar iespēju nodibināt SIA ar tik simbolisku minimālā pamatkapitāla lielumu pieaugs maksātnespēju un likvidāciju skaits, tiesu noslogotība, kā arī kreditoru krāpšana.5 Viena lata SIA ieviešana Latvijā tika pat nodēvēta par "atkārtotu kāpšanu uz grābekļa".6 Raksta mērķis ir aplūkot KCL iekļauto t.s. viena lata SIA regulējumu un no tā izrietošos problēmjautājumus. Rakstu caurvij ieskats arī atsevišķu Eiropas valstu pieredzē, to nacionālajā likumdošanā, nostiprinot viena lata SIA analogas sabiedrības formas. Īpaši tiks akcentēta Vācijas pieredze. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietas izskatīšanas atlikšana civilprocesā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Civilprocesā ir būtiski savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai likumiskās intereses aizsargāt iespējami ātri un efektīvi. Neraugoties uz šādu nepieciešamību, visai bieži rodas apstākļi, kuros lietas izskatīšana noris nepietiekami ātri vai tā tiek apzināti vilcināta. Saprotams, ka Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 23. nodaļas regulējums nav vienīgais aspekts, kas tiesvedībā esošo lietu izskatīšanu paildzina, bet civilprocesuālajā ekonomijā arī šīs nodaļas normām ir sava loma. Šajā rakstā tiks aplūkots lietas izskatīšanas atlikšanas institūts civilprocesā, tā iespējamās nepilnības, nepieciešamie uzlabojumi, kā arī piemērošanas aspekti. Par mērķi, veidojot šo apskatu, tiek izvirzīta vēlme turpināt diskusiju par tiesvedības efektivitātes jautājumiem, kas īpaši šobrīd, kad tiesās esošo lietu skaits ir ievērojams, ir nepieciešami. Rakstā secīgi ietverts esošā regulējuma vērtējums, salīdzinājums ar citiem procesuālajiem likumiem, kā arī iespējamās izmaiņas, kas sekmētu procesuālo ekonomiju. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

2010. gada 13. jūlijā Ministru kabinets akceptēja virkni grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā1 ar mērķi atbrīvot tiesas no tām neraksturīgu – bezstrīdus laulības šķiršanas – lietu vešanas, tās nododot zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Šādā veidā tiktu panākts, ka civillietu, kurās pastāv strīdi, izskatīšanas termiņi saīsinās un paaugstinās tiesu efektivitāte. Pirmsākumi idejai nodot bezstrīdus laulības šķiršanas lietas citām institūcijām un tiesu varai piederīgām personām – zvērinātiem notāriem, radās jau 2007. gada beigās, kad Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 696 "Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009. gadam", ar kuru noteica, ka ir nepieciešams izvērtēt notariāta funkcijas. Drīz vien Tieslietu ministrija Dr.iur. prof. S. Osipovai pasūtīja veikt pētījumu "Latvijas notariāta funkcijas un tās sniegtās juridiskās palīdzības pieejamība, to izvērtējums", kurā pētījuma autore pauda viedokli, ka ir atbalstāma bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošana zvērinātiem notāriem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Par šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigšanās pamatiem Civilprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā nav izsmeļoši uzskaitīti šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumi. Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā var papildus paredzēt arī citus šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumus. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža 2010. gada 24. maija lēmums Nr. 1-5/80 Lietas apstākļi. Uzņēmumu reģistrā saņemts pastāvīgās šķīrējtiesas ...

žurnāls / Diskusija

Par trim patiesībām

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

2010. gada 27. jūlija nedēļrakstā "Jurista Vārds" publicēts LL.M. Elizabetes Krivcovas raksts "Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu". Minētajā rakstā par pamatu izmantots 2010. gada 3. jūnija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk tekstā – Reģistrs) galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5/84 (sk.: http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&l=1487), kurā Reģistrs nav atzinis noteiktas ...

Elizabete Krivcova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka Uzņēmumu reģistrā arvien vairāk sāk valdīt formālisms. Mūsdienu tiesību teorijas vietā atdzimst padomju tiesību tradīcijas. Valsts notāri uztver Komerclikumu pilnīgi atrauti no Civillikuma, neskaidrus jautājumus risina, pamatojoties uz dokumentu noformēšanas prasībām, nevis likuma un darījuma interpretācijas metodēm. Šajā rakstā norādīšu uz būtiskām kļūdām tiesību normu piemērošanā un atļaušos atgādināt dažas tiesību zinātnes patiesības. ...

Ligita Pēlmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vecāku varas institūta transformācija vecāku aizgādības tiesībās

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Atjaunojot Latvijas Civillikuma ģimenes tiesību daļu,1 likumdevēja mērķis bija pēc iespējas saglabāt šā likuma 1937. gada redakciju un tajā pašā laikā mainīt vecāku varas saturu atbilstoši sabiedrībā notikušajām pārmaiņām.2 Rezultātā, atjaunojot 1937. gada Civillikumu (turpmāk tekstā – CL),3 vecāku varas saturs, kas vēsturiski ir piederīgs ģermāņu tiesību izpratnei, tika sajaukts ar konceptuāli atšķirīgām padomju ģimenes tiesību nostādnēm, kas turpmāk radīja pretrunas vecāku varas realizācijā. Vēl vairāk šīs pretrunas padziļināja 2002. gada grozījumi CL,4 ar kuriem vecāku varas institūts tika transformēts vecāku aizgādības tiesībās. Lai izprastu šo pretrunu cēloņus, autore rakstā sniegs īsu ieskatu par atšķirībām vecāku tiesību5 regulējumā ģermāņu tiesību saimē un padomju ģimenes tiesībās, kas ļauj dziļāk analizēt bijušās un esošās pretrunas CL vecāku varas un vecāku aizgādības tiesību regulējumā. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskais dokuments

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999. gada 13. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (turpmāk tekstā – Direktīva), kas noteica, ka drošs elektroniskais paraksts atzīts par nozīmīgu līdzekli informācijas sabiedrības un pakalpojumu attīstībā.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas kompetenci ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalsts šķīrējtiesa nav pārkāpusi savas kompetences ietvarus un vai ir ievērotas pušu procesuālās garantijas, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu mutiskā tiesas sēdē. Strīdu par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu starp pusēm izskata šķīrējtiesas procesa laikā, tādējādi vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā lietas dalībnieks nevar celt iebildumus, ka viņš nav bijis šķīrējtiesas līguma dalībnieks (Eiropas konvencijas par starptautisko komercšķīrējtiesu 5. panta 1. punkts). ...

Jānis Rušenieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civilprocesa likuma 41. un 44. panta problemātika

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Uzmanību virsrakstā minētajiem pantiem pievērsīšu saistībā ar intelektuālo īpašumu. Vēlos atgādināt, ko tad paredz likuma 41. pants (Tiesas izdevumu atlīdzināšana): “Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.”1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesas process: aktualitātes un nepieciešamās izmaiņas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Jau vairākus gadus tiek runāts par iespējamo šķīrējtiesu regulējuma modernizāciju un reformu. Diskusijas notiek par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Bieži vien tās nemaz nevar nosaukt par diskusijām, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot viena otrā ieklausīties. Rakstā tiks atspoguļota normatīvo aktu virzība šķīrējtiesu darbības uzlabošanai, apskatītas aktuālās problēmas, sniegts skatījums uz šo problēmu risinājumiem un piedāvājumi normatīvo aktu grozījumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izņēmumu no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43. panta 10. punkts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A. Vītola, senators Z. Gencs, senatore S. Lodziņa, piedaloties Ģenerālprokuratūras prokuroram ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās aizsardzības procesu problemātika

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Kopš 2008. gada 1. janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums.1 2009. gada 1. jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu,2 kurā reglamentēts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai arī tiesiskais regulējums ir tapis tikai nesen, šobrīd Saeima lemj par jauna Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Pēdējais, iespējams, saistāms ar to, ka, pēc likumdevēja domām, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu problēmām, kas saistītas ar komersantu maksātnespēju. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parādnieka pamatoti iebildumi kā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1. pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodrošinātais kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Neraugoties uz Saeimā 17. jūnijā pieņemto jauno Maksātnespējas likumu (paredzams, ka tas stāsies spēkā 2010. gada 1. novembrī), joprojām turpinās spēkā esošā Maksātnespējas likuma aprobēšana praksē. Tas neizbēgami nozīmē procesu, kurā dažkārt caur atšķirīgiem viedokļiem un strīdiem par vienas vai otras normas interpretāciju mēs virzāmies uz vienveidīgu un prognozējamu normu piemērošanas praksi. ...

Annija Švemberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību pirmpirkuma tiesības – zemesgrāmatā vai teritorijas plānojumā

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma tiesības kopumā ir visai daudzšķautņains tiesiskā regulējuma fenomens un jau iepriekš ir aplūkots žurnālā “Jurista Vārds”.2 Taču pašvaldību pirmpirkuma tiesību regulējums pašreiz ir kļuvis aktuāls saistībā ar Ministru kabineta pieņemto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu3 (turpmāk – Pasākumu plāns), kurā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošanu tieši pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir viena no centrālajām problēmām, tādēļ ir vērts par šo jautājumu rakstīt atkal. Šis raksts ir autores skatījums uz problēmu un arī aicinājums uz diskusiju par šo aktuālo problēmu, lai nonāktu pie veiksmīga risinājuma. ...

žurnāls / Informācija

Mediācijas konference Milānā

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

2010. gada 26. un 27. maijā Milānā (Itālijā) notika starptautiska konference par mediāciju. Šis Eiropas Komisijas finansētais pasākums noritēja īpašās programmas “Civilā tiesvedība 2007–2013” ietvaros. 26. maijā risinājās mediācijas advokātu apmācības, savukārt 27. maijā Milānas Apelācijas tiesas telpās notika konference “Advokātu loma, atbildība un iespējas alternatīvo strīdu risināšanā (ADR)”. No Latvijas konferencē piedalījās pieci pārstāvji – zvērinātas advokātes Laima Ārija Zelmene, Baiba Cera, Rada Matjušina, kā arī jurists Kristaps Keišs un šī raksta autore Dana Rone. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un to tarifi

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

Ministru kabinets 2010. gada 12. maijā ir atbalstījis likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (turpmāk – Likumprojekts).1 Likumprojekts attiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Tas paredz mainīt šobrīd pastāvošo vispārējo licenču2 atlīdzības noteikšanas kārtību par darbu3 izmantošanu, šajā procesā aktīvāk iesaistot darbu izmantotājus. Bez tam plānots pastiprināt Kultūras ministrijas uzraudzību pār kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par šķīrējtiesā izšķiramajiem strīdiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pamats atteikumam neizdot izpildu rakstu ir šķīrējtiesas izlemtais civiltiesiskais strīds, nepieaicinot lietā sabiedrības pārstāvi un tās dalībnieku, kuru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas (Civilprocesa likuma 536. panta 1. un 6. punkts, Civilprocesa likuma 487. panta 1. punkts). ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem. Šāds atsevišķs sevišķās tiesāšanās kārtības veids ir izveidots ar mērķi atvieglot civiltiesisko strīdu izskatīšanu gadījumos, kad valsts pilnvarota persona – zvērināts notārs – ir piedalījies vekseļa protesta izdarīšanā. Sevišķās tiesāšanās kārtības mērķis ir panākt publisku ticamību pušu noslēgtam dokumentam – šajā gadījumā vekseļa devēja izdotam vekselim. Līdz ar to tiesai, pieņemot lēmumu, ir pienākums pārliecināties tikai par iesniegto dokumentu pamatotību un atbilstību formālajām prasībām. Rakstā tiks apskatīta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, kas pieļaujama pēc protestētiem vienkāršajiem vekseļiem ar maksāšanas termiņu noteiktā dienā. Tiks arī aplūkotas praksē sastopamās problēmas, kas rodas, gan izrakstot vekseli, protestējot to, kā arī pēc tā vēršot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, un izteikti priekšlikumi to novēršanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Par tiesībām pagarināt reliģiskās organizācijas pārreģistrācijas termiņu Jaunajai reliģiskajai organizācijai tiesības darboties ir tikai līdz tās reģistrācijas apliecībā norādītajam termiņam. Reliģiskās organizācijas tiesības turpināt darbību pēc atļautā termiņa zūd, ja tā nav paudusi savu gribu pārreģistrēties ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atļautā reģistrācijas termiņa beigām. Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma par reliģiskās organizācijas ...

Jūlija Aleksejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mainīti kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Līdz ar Komerclikuma grozījumu spēkā stāšanos 2010. gada 1. maijā izmaiņas skārušas arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņu tiesisko regulējumu. Grozījumi paredz pagarināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka SIA padomi un valdes locekļus ievēl uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Papildus tam grozījumi paredz pagarināt akciju sabiedrības (turpmāk tekstā – AS) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka AS padomi un valdes locekļus ievēl uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Attiecīgās normas Komerclikumā iekļautas, lai radītu tiesisko noteiktību attiecībā uz kapitālsabiedrību amatpersonu pilnvaru termiņiem, kā arī optimizētu administratīvos šķēršļus saistībā ar kapitālsabiedrību amatpersonu ievēlēšanu un reģistrāciju. ...

Jūlija Guļčenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Līdz ar to līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksāto pamatkapitālu varēs apliecināt ne vien ar bankas izsniegtu Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, bet arī ar citu dokumentu. Vienlaikus komersanti tiks atbrīvoti no pienākuma iesniegt, piemēram, kapitālsabiedrības valdes locekļa paraksta paraugu. Tomēr tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai tiek mainīta forma komercsabiedrības likvidatora un kapitālsabiedrības valdes locekļa rakstveida piekrišanai būt par attiecīgās komercsabiedrības likvidatoru vai valdes locekli. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiskas izmaiņas Komerclikumā

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan atvieglojot atsevišķas procedūras. Vienlaikus likumā ir ietvertas normas, kas vērstas uz komercdarbības vides drošības veicināšanu un stiprināšanu. Pārmaiņas skārušas sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla apmēra, Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu, valdes un padomes pilnvaru termiņa, likvidācijas veikšanai nepieciešamā laika un komersanta firmas regulējumu. Komerclikumā veiktas arī citas mazāk apjomīgas, bet ne mazāk nozīmīgas izmaiņas. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta darbinieku dalību minēto Komerclikuma grozījumu izstrādē, piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem vairākus komentārus par būtiskākajām izmaiņām līdzšinējā regulējumā (Sk. šajā žurnāla numurā arī Jūlijas Guļčenko un Jūlijas Aleksejevas publikācijas). Vienlaikus Tieslietu ministrija izsaka pateicību Pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībniekiem par radošām un konstruktīvām idejām grozījumu izstrādē. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darba likums: jaunas normas – jaunas problēmas

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Vēlos paust savu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā un izteikties par normu interpretāciju. 2010. gada 4. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Darba likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 25. martā. Pirms šiem grozījumiem apjomīgākie grozījumi ir bijuši tikai 2006. gadā. Likumprojekta anotācijā kā viens no mērķiem ir atzīmēts, ka "vairākas normas, kas attiecas uz darba devēju un darbinieku pienākumiem un tiesībām, praksē nereti tiek nepareizi piemērotas. Līdz ar to ir nepieciešamība izteikt tās jaunā redakcijā vai papildināt, tādējādi nodrošinot vienveidīgu un pareizu normu piemērošanu". Tātad gan darba devēji, gan darbinieki līdz ar jauniem grozījumiem Darba likumā sagaidīja ievērojamu likuma sakārtošanu un precizēšanu. Diemžēl pēc jaunās likuma redakcijas piemērošanas ir atklājušās jaunas neprecizitātes un problēmas, kā arī nebūt nav novērstas iepriekšējās. ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nozaru arodbiedrību ekspertus. Atsevišķu pantu grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, piemēram, Nr. 2003/88/EK "Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem", Nr. 2006/54/EK "Par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)" un Nr. 2009/52/EK (ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi), standartus, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (piemēram, Darba likuma 117. panta pirmā daļa). Tomēr vairums Darba likuma pantu grozīti, lai panāktu darba tiesību noteiktību un viennozīmīgu piemērošanu praksē, veicinot elastdrošību3 darba tiesiskajās attiecībās un apkarojot nereģistrēto nodarbinātību. Rakstā analizēti Darba likuma grozījumi, grupējot grozītās normas tēmās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikuma pamatu izdot izpildu rakstu šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanai

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums atbilstoši Civilprocesa likuma 530. panta otrās daļas 5. punkta prasībām par sprieduma motivēšanu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Informācija

Konferencē aktualizē mediāciju civillietās un komerclietās

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Prāgas Kārļa universitātes Juridiskajā fakultātē 23. un 24. aprīlī norisinājās Eiropas Savienības atbalstīta starptautiska konference par mediāciju civillietās un komerclietās. Tās galvenais mērķis bija apkopot pieredzi mediācijas jomā Centrāleiropas valstīs un veicināt kopēju izpratni par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Konferenci organizēja viens no lielākajiem Itālijas strīdu risināšanas institūtiem – Starptautiskais alternatīvās strīdu risināšanas centrs (JAMS International ADR Center) sadarbībā ar uzņēmēju apvienību ACB Group B.V. (Nīderlande), kompāniju juristu apvienību ECLA (Beļģija), mazo un vidējo uzņēmēju apvienību UEAPME (Beļģija), Deusto universitāti (Spānija) un Utrehtas universitāti (Nīderlande). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu nomas līguma slēgšana

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Ar 2009. gada 15. aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-36-011 par neatbilstošu Satversmei tika atzīts atlīdzības par piespiedu nomu apmēra ierobežojums 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā2 gadījumos, kad uz zemes atrodas citai personai vai personām piederoša daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 2009. gada 22. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".3 Ar tiem 54. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas paredz, ka gadījumā, ja zemes gabala un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki savstarpēji nevar panākt vienošanos, zemes nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības,4 turklāt privatizētā objekta īpašniekam ir jākompensē zemes gabala īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.5 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā var aizstāvēt likumā paredzētos gadījumos. Šādas tiesības likuma "Par arodbiedrībām" 14. pantā un Darba likuma 26. pantā ir paredzētas darbinieku pārstāvošai aroda organizācijai, tādēļ, ceļot prasību tiesā, kā prasītāji lietā jānorāda konkrētas personas, kuru interesēs lieta uzsākta. Strīds, kas tieši neattiecas uz konkrētiem darbiniekiem (darbinieku grupu), neietekmē viņu tiesības un likumīgās intereses, nav pakļauts tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par strīda pakļautību tiesai

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Divu valdību noslēgta līguma atzīšana par starptautisku līgumu vai šāda statusa nepiešķiršana konkrētam līgumam ir fakta jautājums, kas izriet no līgumslēdzēju pušu gribas piešķirt vai nepiešķirt noslēdzamajam līgumam starptautiska līguma statusu. Starptautisku līgumu satura izvērtēšana un tā statusa mainīšana dalībvalsts tiesā pretēji līguma noteikumiem būtu tiesu kompetences, varu dalīšanas un starptautisko tiesību principu pārkāpums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Tā kā biznesa apritē laiks ir nauda, ekonomisko strīdu risināšanai jānodrošina saprātīgs laiks, pretējā gadījumā sistēma zaudē efektivitāti un jēgu. Kvalitatīva ekonomisko strīdu risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa to strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuri saistīti ar ekonomisko darbību un kuru dalībnieks ir komersants vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par mākslas iespiedgrafiku kā tiesiskā regulējuma objektu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Gadsimtiem ilgi jau zināms, ka māksla ir grezns un izdevīgs investīciju objekts. Oriģinālajām tēlotājmākslas iespiedgrafikām (fine art multiples) ir tikpat svarīga loma kā citām mākslas formām. Pat ņemot vērā risku un ievērojamas darījumu izmaksas, ieguldījumi mūsdienīgajās iespiedgrafikās ir ļoti pievilcīgi ne tikai materiālā aspekta dēļ. Praksē redzams, ka tirgū dominē dārgākās iespiedgrafikas.1 Tomēr nav nekādu pierādījumu, ka ar vienādiem nosacījumiem būtu izdevīgāk pirkt tikai dārgāku mākslas darbu.2 Tādējādi izsoļu namu atzinumi un kopējā statistika liecina, ka pieprasījums pēc jebkuras kategorijas iespiedgrafikām strauji palielinās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Hipotēka, kas nodibināta nekustamā īpašuma nodošanas saistības pastiprināšanai, nedod tiesības šā īpašuma pircējam uz īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, lai atgūtu jau veikto iemaksu par šo īpašumu sakarā ar līguma izbeigšanu. Jautājums par restitūciju šādā situācijā risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kādi nodokļi ir jāmaksā par kontrabandu

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Valsts ieņēmumu dienests 2008. gada 6. martā sastādīja un iesniedza Rīgas apgabaltiesā civilprasību par zaudējumu Ls 469 679,70 piedziņu solidāri no 41 personas. Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus par kontrabandas ceļā ievesto preci, kuru atbildētāji nebija realizējuši, bet šo preci Valsts ieņēmumu dienests iznīcināja kriminālprocesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Minētā Valsts ieņēmumu dienesta prasība izriet no krimināllietas, kurā pie atbildības par kontrabandu sauca fiziskas personas, turklāt daļu no personām krimināllietā apsūdzībā par kontrabandu attaisnoja. Minētā prasība izriet no tā dēvētās Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietas. ...

Zane Pētersone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu nodrošināšana

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Pierādījumu nodrošināšana pieder pie pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir piemērojami līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu primārā funkcija ir status quo nostiprināšana, t. i., tāda stāvokļa iesaldēšana, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk. Taču bez status quo nostiprināšanas pagaidu līdzekļiem var būt arī citas lomas. Pierādījumu nodrošināšanai piemīt tiesas procesa pilnvērtīgas realizācijas nodrošināšanas funkcija: pierādījumu nodrošināšana garantē, ka lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums nebūs apdraudēts pierādījumu zušanas vai izmainīšanās dēļ. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – kreditora cerība

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pašlaik ekonomiskās krīzes un personu maksātnespējas palielināšanās apstākļos, kas neapšaubāmi palielina tiesvedību skaitu un pārslogo tiesas, jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ir jo īpaši aktuāls. Jāatzīst, ka pienācīgas saistību izpildes jautājums arī tā dēvētajos treknajos gados nezaudēja aktualitāti, taču pašlaik parādnieku saistību nepildīšana var izraisīt pat kreditora bankrotu, jo tieši tagad ir katastrofāls apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tomēr ne vienmēr parādnieks savas saistības nepilda ļaunprātīgi, kaut arī tas neatbrīvo parādnieku no pacta sunt servanda principa ievērošanas un izpildes. Rakstā tiks aplūkots, kādas ir kreditora Civilprocesa likumā nostiprinātās iespējas atgūt aizdotos līdzekļus, izanalizējot civilprocesuālo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes veidu, to priekšrocības un trūkumus. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.1 Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam.2 Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis. Autora ieskatā, pirms nodot vienas funkcijas (laulības bezstrīdus šķiršanas) izpildi diviem institūtiem, šis jautājums būtu rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar zvērinātu notāru un dzimtsarakstu nodaļu juridisko statusu un piederību konkrētam valsts varas atzaram. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Turpinot analizēt būtiskus trūkumus regulējumā, kas ir saistīts ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,1 autore šajā rakstā vēlas pievērsties jautājumam par nolēmumu izpildi. Šobrīd kā starptautiskajā līmenī, tā arī Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) ir divi tiesiski instrumenti, kas risina jautājumus par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem – Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija)2 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regula Nr. 2201/2003 (EK) Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu (turpmāk tekstā – Briseles IIbis Regula).3 Taču nedz Hāgas konvencija, nedz arī Briseles IIbis Regula neparedz regulējumu tam, kā izpildīt nolēmumus par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti. Rakstā autore apskatīs vairāku valstu nacionālo regulējumu izpildes jautājumos un norādīs, ka valstu nacionālā regulējuma nepilnības vai pat atšķirības norāda, ka izpildes jautājumiem jābūt regulētiem Hāgas konvencijas un Briseles IIbis Regulas līmenī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībām Latvijā iegūt īpašumā zemi

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pēc Latvijas likumiem izveidota kapitālsabiedrība, kura veic darbību Latvijā un kuras kapitālā vairāk par pusi pieder Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai juridiskai personai, ir tiesīga Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības vai mežu zemi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāts piemēro un interpretē Eiropas Savienības tiesības

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

2004. gada 1. maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES), stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta1 VIII pielikuma 3. pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā. Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu. ...

Simona Innus-Pāvelskopa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Adopcijas sociāli tiesiskā nozīme

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.1 Bērns šādā situācijā ir jānodrošina ar citu aprūpi un viens no šādas aprūpes veidiem ir adopcija. Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi.2 Raksta mērķis ir izpētīt adopcijas sociāli tiesisko nozīmi, iedziļināties adopcijas institūta rašanās vēsturē, apskatīt esošo adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā un sabiedrības viedokli par adopciju, kā arī saskatīt trūkumus un problēmas, kas saistītas ar bērnu adopciju. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesai jāizvērtē visas maksātnespējas procesa pazīmes

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci, ka tiesa, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Attiecīgi pēc konstatētā vai nu jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā Civilprocesa likuma1 363.7 pantu. Rakstā tiks noskaidrots, vai šāda tiesu prakse atbilst tiesību normām un maksātnespējas procesa mērķim. ...

Dace Kalnmeiere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna atdošanas radīts kaitējuma risks un bērna iebildumi pret atgriešanos

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencijā par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija) ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Iepriekšējā "Jurista Vārdā" (Kalnmeiere D. Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai. Jurista Vārds, 09.02.2010, Nr. 6) tika analizēti pirmie divi izņēmumi. Turpinot uzsāktās tēmas analīzi, šajā rakstā tiks apskatīti atlikušie divi izņēmumi: risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. ...

Uzņēmumu reģistrs

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Par statūtos nosakāmo balsstiesību sadalījumu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) statūtos atšķirībā no akciju sabiedrības statūtiem nevar paredzēt kapitāla daļu kategoriju, kurām nav balsstiesību dalībnieku sapulcē. Tomēr SIA statūtos var daļām noteikt īpašu balsstiesību aprēķināšanas kārtību, kas dod katram daļu skaitam atšķirīgu balsu skaitu, ievērojot proporcionalitāti. Minētās kārtības mērķis ir panākt mazākuma dalībniekiem lielāku ...

Dace Kalnmeiere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas izraisījuši vairāki gadījumi, kad bērna māte bez bērna tēva ziņas no ārvalsts, kurā ģimene iepriekš dzīvojusi, kopā ar bērnu atbraukusi uz Latviju. Šādus gadījumus jeb bērnu pārrobežu nolaupīšanu regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija). Lai arī Hāgas konvencijas mērķis ir panākt nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī,1 tā paredz arī vairākas situācijas, kad tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos.2 Gandrīz vienmēr bērna nolaupītājs cenšas pierādīt, ka pastāv kāds no izņēmumiem, lai bērnam nebūtu jāatgriežas, taču, izpētot Latvijas tiesu spriedumus šādās lietās, diemžēl ir redzams, ka ne vienmēr tiesām ir pareiza izpratne par neatgriešanās pamatu piemērošanu. Hāgas konvencijā ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Šajā rakstā apskatīti divi no tiem: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna nolaupīšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas mainīsies nosaukumu salīdzināšanas normatīvajā regulējumā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Uzņēmumu reģistrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvajos aktos noteikto subjektu un ziņu par tiem reģistrāciju, taču tā kompetencē nav iejaukties privāttiesiskajās attiecībās. Uzņēmumu reģistrs ir kompetents vērtēt nosaukumu sakritību, taču nosaukumu līdzības vērtēšana ir pašu subjektu kompetencē. Ja nosaukumu līdzība traucē attiecīgajam subjektam savu mērķu sasniegšanā, tam ir tiesības vērsties tiesā un lūgt izbeigt nosaukuma prettiesisku izmantošanu. ...

...

16

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls