Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta

Par situāciju, kad tiesnesis lieto advokātu birojam piederošu automašīnu

15. Decembris 2015 /NR. 49 (901)

Saistībā ar Zolitūdes "Maxima" lietu jau šovasar tīmeklī, tai skaitā sociālajos tīklos, tika izplatītas fotogrāfijas un informācija, norādot, ka vienas un tās pašas automašīnas lieto gan kāda advokātu biroja pārstāvji, kuri ir saistīti ar šīs traģēdijas civillietu, gan arī tiesnese, kurai ir tiešs sakars ar savu kolēģi, kas iesaistīta konkrētās civillietas izskatīšanā. Pagājušonedēļ, kad sāka skatīt tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, publiskajā telpā atkal tika aktualizēts šis stāsts par advokātu un tiesneses kopīgi lietoto auto. Tādēļ publicējam 2015. gada 16. oktobra Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumu "Par situāciju, kad tiesnesis lieto advokātu birojam piederošu automašīnu".1 Jāpiebilst, ka nav zināms, vai tiesnese, kas ētikas komisijai lūgusi sniegt šo skaidrojumu, ir tā pati, kas minēta publiskajā informācijā. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Notikums

Tiesnešu konferencē – par tiesu komunikāciju

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

13. novembrī uz ikgadējo sanāksmi pulcējās Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Latvijas tiesnešu konference. Pasākumu rīkoja Tieslietu padome (TP), uz konferenci bija ieradušies 348 no 576 Latvijas tiesnešiem. Šī gada galvenā diskusiju tēma bija tiesu komunikācija ar sabiedrību. Tai savā uzrunā pievērsās gan TP un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan citi runātāji. Konferences otrajā daļā tiesneši apguva praktiskas iemaņas un ieteikumus komunikācijai ar sabiedrību. ...

Olga Mote

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša saistības un pienākumi pēc amata atstāšanas

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Latvijā ir gadījumi, kad tiesnesis pēc sava amata atstāšanas kā juridisko pakalpojumu sniedzējs praktizējas tiesā, kur savulaik pats ir spriedis tiesu. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"1 pilnībā nenovērš interešu konflikta situācijas, kuras var rasties pēc tiesneša amata atstāšanas, tādēļ Latvijā tiesnešiem vajadzētu piemērot cooling off period jeb pārejas perioda principu.2 Lai gan minētais princips ierobežotu bijušo tiesnešu profesionālo darbību, ieguvums būtu lielāks nekā radītie ierobežojumi. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Informācija

Tiesnešu apmācība notiek, taču nepieciešami uzlabojumi

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Nesen saistībā ar tiesas spriedumu tā sauktajā "Liepājas pedofilu lietā" izskanējušas pārdomas par vispārējo situāciju tiesnešu tālākizglītības jomā, lai nodrošinātu tiesnešu pastāvīgu kompetenču atsvaidzināšanu un uzlabošanu. ...

žurnāls / Vēstules

Ir notikusi nepieļaujama iejaukšanās tiesu darbā un to neatkarībā

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Atklātā vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principa ievērošanu šai sakarā ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sprieduma parakstīšana

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Raksta mērķis ir aplūkot plašāk tiesas sprieduma parakstīšanas jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja tiesnesis ir kavēts parakstīt tiesas spriedumu, kā arī attiecināt iegūtās atziņas uz kāzusu un pārbaudīt, vai ieviestais likuma grozījums ir pareiza atbilde uz situāciju. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu vērtības un atbildība

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

"[..] dziesma nav par krekliem, // bet ir par sirdsapziņām." – M. Čaklais Tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt aplūkotas no dažādiem aspektiem, viens no tiem – tiesnešu vērtību loma personu tiesību aizsardzībā. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietu nodošanas regulējuma pozitīvie un negatīvie aspekti

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

2014. gada 4. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likums (turpmāk – CPL), tajā iekļaujot jaunu normu – 32.1 pantu par tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar CPL pārejas noteikumu 73. punktu šai normai ir pagaidu raksturs un tā zaudēs spēku 2016. gada 31. decembrī. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Aizvadītais gads Augstākajā tiesā – intensīvs darbs un strukturālas pārmaiņas

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Pagājušajā gadā Augstākā tiesa piedzīvojusi būtiskākās strukturālās pārmaiņas kopš līdzšinējās sistēmas izveidošanas pirms 20 gadiem un strādājusi ļoti intensīvā darba režīmā, izskatot vairāk nekā 4500 lietas, – Augstākās tiesas plēnumā 6. martā, analizējot aizvadītā gada darbu, norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Informācija

Sievišķīgā Latvijas tieslietu sistēma

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības, līdz ar to arī Latvijas, pamatvērtībām. Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija atspoguļo Eiropas Komisijas darba programmu attiecībā uz dzimumu līdztiesību laikposmam no 2010. gada līdz 2015. gadam. Tas ir vispusīgs dokuments, kurā Komisija apņemas sekmēt dzimumu līdztiesības iekļaušanu visās politikas jomās. Lai arī Eiropas Savienība ir daudz ko darījusi, tomēr joprojām sastopama nevienlīdzība. Vispārīgi raugoties, darba tirgū sievietes vēl joprojām ir vairāk pārstāvētas zemāk apmaksātajās nozarēs, bet nepietiekami pārstāvētas amatos, kuros tiek pieņemti lēmumi. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Diskusija

Krimināllietu tiesu palāta likvidēta, trīs tiesneši palikuši

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21. gadsimta pirmās desmitgades nogalē, kad gan pašai tiesu sistēmai, gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā acīmredzot bija radusies pietiekama pārliecība, ka pilsētu tiesas spēs izskatīt jebkuras sarežģītības lietu un nav nepieciešamības saglabāt komplicēto sistēmu, kas tika izveidota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un saskaņā ar kuru "sarežģītās" krimināllietas un civillietas pirmajā instancē skatīja apgabaltiesas, bet apelācijas instancē – pie Augstākās tiesas šim nolūkam izveidotās Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta. Iespējams, par pamudinājumu virzībai uz tīro triju instanču sistēmu kalpoja arī pozitīvā administratīvo tiesu darbības pieredze, kas jau kopš izveidošanas 2004. gadā darbojas atbilstoši minētajam modelim. Sākot ar 2009. gadu, likumdevējs pakāpeniski nodeva aizvien vairāk lietu pilsētu tiesu kompetencē (skat. Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģiju), bet ar 2013. gada 13. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" expressis verbis tika noteikta pāreja uz tīro trīspakāpju instanču sistēmu gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, paredzot Augstākās tiesas tiesu palātu pakāpenisku likvidāciju: Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēja līdz 2014. gada 31. decembrim, bet par Civillietu tiesu palātas darbības beigu termiņu noteikts 2016. gada 31. decembris. Reformas līdzšinējās norises laikā vislielākās grūtības un skaļākās likumdevēja un tiesu varas domstarpības sagādājis jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām. Divus no likvidējamās Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem (Aiju Brantu un Anitu Poļakovu) ar departamenta tiesnešu lēmumu 2014. gada nogalē savā skaitā uzņēma Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vienlaikus noraidot šo iespēju attiecībā uz pārējiem trim palātas tiesnešiem (Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu, Ervīnu Kušķi). Sekojot šim lēmumam un apsverot trīs tiesnešu tālāko karjeru, Tieslietu padome ieteica viņus pārcelt darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Tomēr, uzklausot L. Poļakovas, J. Tiltiņa un E. Kušķa iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija jau divas reizes (2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 20. janvārī) ir apturējusi šī priekšlikuma tālāko virzību. Tādējādi kopš 2015. gada 1. janvāra likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši L. Poļakova, J. Tiltiņš un E. Kušķis turpina būt Augstākās tiesas tiesneši, neietilpstot nevienā no Augstākās tiesas struktūrām un nepiedaloties lietu izskatīšanā. Kā varēja izveidoties šāda situācija un kāda būs izeja no juridiskā strupceļa – "Jurista Vārds" aptaujāja gan Augstākās tiesas vadību, Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju, gan šīs situācijas "ķīlniekus" – trīs tiesnešus. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Atskatā un darbībā

Tiesu sistēmas izmaiņas 2014. un 2015. gadā

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Ir aizvadīts gads, kas tiesu sistēmai ir bijis īpaši piesātināts ar dažādiem notikumiem. Šajā materiālā Tieslietu ministrijas tiesu sektors sniedz pārskatu par paveikto tiesu sistēmā 2014. gadā un arī ieskatu par sagaidāmo tiesu sistēmā jaunajā, 2015. gadā. ...

Zanda Dāvida

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Diskusija par advokātu procesu no patērētāju tiesību aizsardzības skatpunkta

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Atsaucoties uz "Jurista Vārda" 2014. gada 30. septembra publikācijā "Seši jautājumi par advokātu procesu" aicinājumu iesaistīties diskusijā par zvērinātu advokātu procesa stiprināšanu civilprocesā, autore sniedz savu viedokli par redakcijas uzdotajiem sešiem jautājumiem, apskatot tos no patērētāju tiesību aizsardzības aspekta. ...

Aivars Latkovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Secinājumi par Jelgavas tiesas praksi

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

2013. gada 1. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kas paredz, ka Jelgavas tiesa kā specializētā pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (Civilprocesa likuma 30.4 nodaļa). Ņemot vērā, ka ir pagājis vairāk nekā gads kopš speciālās tiesvedības kārtības ieviešanas, var izdarīt pirmos secinājumus par tās efektivitāti un lietderību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Apstiprinātas vadlīnijas par lietu nodošanu citai tiesai ātrākai izskatīšanai

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

Pagājušās nedēļas, 24. novembra, sēdē Tieslietu padome apstiprināja vadlīnijas, kā organizējama tiesvedībā pieņemtu lietu nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Pēc Augstākās tiesas sniegtajām ziņām, minēto vadlīniju projektu sagatavojusi Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesām, uzklausot to sniegtos viedokļus. ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša darbs mediju un sabiedrības uzmanības centrā

7. Oktobris 2014 /NR. 39 (841)

Uz tiesu un mediju attiecībām var skatīties no diviem skatpunktiem – no tiesu un tiesnešu skatpunkta un mediju skatpunkta. Šajā rakstā šis jautājums tiks apskatīts no tiesu un tiesnešu skatpunkta. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Seši jautājumi par advokātu procesu

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Turpinot darbu pie jautājuma par tā dēvētā advokātu procesa tālāku ieviešanu civilprocesā, Tieslietu ministrija pirms pāris nedēļām rīkoja šai tēmai veltītu diskusiju. Tā atklāja – pagaidām vēl trūkst daudz būtisku atbilžu, lai lemtu par turpmāko rīcību, tādēļ diskusijas dalībniekiem dots mājasdarbs – formulēt pārstāvētās institūcijas viedokli par konkrētiem jautājumiem advokātu procesa sakarā. ...

Ilma Čepāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnesis ir tiesu sistēmas "atslēgas amats"

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Tieslietu padome tika izveidota pēc ilgstošām un plašām diskusijām gan speciāli izveidotajā Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis bija nodrošināt līdzsvaru ar pārējiem valsts varas atzariem – Saeimu un Ministru kabinetu. Likumdevējs uzskatīja, ka tiesu sistēmai svarīgu jautājumu apspriešanā un izlemšanā vairāk jāiesaista pati tiesu vara. ...