Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta – Jurista Vārds

Tiesu iekārta Administratīvā atbildība

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bāriņtiesas kā apliecinājumu veicējas

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Latvijā likumdevējs trijām institūcijām ir deleģējis veikt publiskus apliecinājumus. Šīs institūcijas ir – zvērināti notāri, bāriņtiesas un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs. Vienlaikus likumdevējs nav nodrošinājis, ka pakalpojumu saņēmēji saņem vienlīdz kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, kā arī nav izvirzījis vienādas prasības pakalpojumu sniedzējiem un nav noteicis vienādus nosacījumus, kā šie pakalpojumi ir jāsniedz. Autore rakstā vēlas pievērst lielāku uzmanību nevis zvērinātiem notāriem un konsulārajām iestādēm, bet gan bāriņtiesām, kurām valsts ir uzticējusi veikt apliecinājumus tajās Latvijas vietās, kurās nav pieejami zvērinātu notāru pakalpojumi. ...

žurnāls / Informācija

Šveice finansē tiesu darbu izpēti Latvijā. Kādi ir secinājumi, un kāda rīcība sekos

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies. Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par Senāta darbības efektivitāti

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Nekas dzīvē nestāv uz vietas, viss plūst, viss mainās. Minētajam dzīves likumam, gribam to vai negribam, ir pakļautas arī tiesības un tiesu sistēma. Šajā rakstā pievērsīšos tam, kādas pārmaiņas mainīgā dzīve ir ienesusi kasācijas instances tiesas darbā, kā arī minēšu dažus priekšlikumus, kas varētu sekmēt tiesu sistēmas attīstību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par Latvijas Republikas augstākās tiesu instances nosaukumu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Atbildot uz Jūsu 2013. gada 28. marta vēstuli jautājumā par Senāta nosaukumu, varu sniegt šādu skaidrojumu. Kā zināms, 1992. gada 15. decembrī toreizējais Latvijas parlaments – Augstākā Padome – pieņēma likumu "Par tiesu varu". Darba grupa, kuru man Augstākā Padome bija uzticējusi vadīt, apsprieda veselu kompleksu dažādu jautājumu. Viens no svarīgākajiem darba grupas uzdevumiem bija izveidot valstī demokrātisku tiesu sistēmu, ...

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusijas par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

"Jurista Vārds" jau informējis par iecerētajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas citastarp paredz izmaiņas Augstākās tiesas struktūrā, likvidējot Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu. Iecerēti arī grozījumi Augstākās tiesas struktūrvienību nosaukumos, atsakoties no līdzšinējā vārda "Senāts" lietošanas, turpmāk Senāta departamentus saucot par Augstākās tiesas departamentiem. "Jurista Vārds" iepriekš publicējis prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumus (JV, Nr. 42 (741), 16.10.2012.), kā arī Tieslietu padomes lēmumu šajā sakarā (JV, Nr. 46 (745), 13.11.2012.). Šajā "Jurista Vārdā" – Latvijas tiesību institūta Memorands par Latvijas augstākās tiesu instances nosaukumu, kas nosūtīts Saeimas Juridiskajai komisijai, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, Augstākajai tiesai, Tieslietu ministrijai un Tieslietu padomei, kā arī zv. advokāta un Latvijas Juristu biedrības viceprezidenta Gvido Zemrībo vēstule. ...

žurnāls / Īsziņas

Aicina atstāt vārdu "Senāts" augstākās tiesu instances nosaukumā

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Biedrība "Latvijas tiesību institūts" 17. aprīlī vērsās Saeimas Juridiskajā komisijā un Tiesu politikas apakškomisijā, aicinot Saeimu bez svarīgiem iemesliem un plašākas juristu diskusijas neizslēgt vārdu "Senāts" no Latvijas augstākās tiesu instances nosaukuma. Pašlaik Saeimā tiek izskatīti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paredz reformēt Augstākās tiesas struktūru, paredzot Augstākās tiesas Senāta un tā ...

Irina Ļitvinova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokātu obligāto iesaisti civilprocesā

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

2005. gada 17. martā tika pieņemts un 2005. gada 1. jūnijā spēkā stājās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Tā mērķis ir veicināt fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. ...

Māris Onževs, Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien dinamiskāk tiek veidota sabiedriskā doma jaunu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai,1 ar kuriem varētu tikt sadārdzināta tiesvedība, kā arī aizskartas personu tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai. ...

žurnāls / Informācija

Tiesu procesu efektivizācijai veltīta konference

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Nākamnedēļ, 2013. gada 21. martā, Advokatūras dienas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Privāto tiesību sekciju, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrību un Latvijas Universitāti notiks konference "Tiesu procesu efektivizācija". Tajā laipni aicināti piedalīties zvērināti advokāti, prokurori un tiesneši no visiem Latvijas reģioniem, kā arī jurisprudences studenti. Dalība konferencē jāpiesaka līdz 15. martam, rakstot uz e-pastu birojs@eversheds.lv vai zvanot pa tālruni 67280102 un norādot vārdu, uzvārdu, iestādi, amatu un kontaktinformāciju. Dalība pasākumā ir bez maksas. ...

žurnāls / Informācija

Nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos tiesnešu neatkarības nodrošināšanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

2013. gada 21. janvāra Tieslietu padomes sēdē Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna prezentēja Tieslietu padomes pasūtījuma ietvaros veikto pētījumu "Tiesnešu neatkarības nodrošināšana spēkā esošajos normatīvajos aktos. Teorētiskā pamatojuma izstrāde nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus".1 Pētījumā autore piedāvā iespējamos uzlabojumus tiesiskajā regulējumā, piemēram, iesakot pārdalīt izpildvaras funkcijas un paplašināt Tieslietu padomes kompetenci. ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

Andris Bērziņš

žurnāls / Tiesību politika

Grozījumi Civilprocesa likumā atkal atgriežas Saeimā

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Pirms pāris nedēļām, 22. februārī, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtīja vēstules, kurās pamato lēmumu nodot Saeimas otrreizējai caurlūkošanai divus likumus: "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā". Publicējam Valsts prezidenta vēstuli, kurā motivēts viņa lēmums attiecībā uz Civilprocesa likuma grozījumiem. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts tiesu ekspertīžu biroja teorētiskie un praktiskie aspekti

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91. pastāvēšanas gadadienu. Pašreizējā valsts pārvaldes reformu gaita tieši skar arī Valsts tiesu ekspertīžu biroju (turpmāk – VTEB). Tiek veikti funkciju auditi, vērtēta iestādes lietderība. Pagaidām iestādes liktenis pašreizējo politisko kolīziju laikā vēl nav izlemts, līdz ar to jautājums par VTEB juridisko statusu, kompetenci un pastāvēšanu nākotnē ir aizvien ļoti aktuāls. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vai tiesnesis, pret kuru uzsākts kriminālprocess, var turpināt darbu

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

2012. gada 5. oktobra Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojums1 par to, vai tiesnesis, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, var turpināt pildīt tiesneša pienākumus un izskatīt lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību vieta tiesu darbā un nolēmumos

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Šis gads Latvijas tiesu varā īpaši iezīmējas ar akcentu un izvērstām diskusijām par cilvēktiesību jautājumiem. Pavasarī, aktualizējot nacionālo augstāko tiesu lomu cilvēktiesību aizsardzībā, Rīgā norisinājās starptautiska konference tieši augstāko tiesu tiesnešiem. Savukārt nesenajā Latvijas tiesnešu konferencē novembra sākumā jautājums par tiesu darbu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) tika analizēts daudz plašākā auditorijā. Šajā materiālā sniegts pārskats par būtiskākajām tēzēm, kas izskanēja cilvēktiesībām veltītajā konferences daļā. Apskatā gan netiks atspoguļots Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces referāts, jo tas līdz ar autores papildinājumiem šajā JV numurā ir publicēts pilnībā. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ekspertu viedokļi par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pirms otrā lasījuma vērtē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz Tieslietu padomi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesu informācijas sistēmu, rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām, kā arī Augstāko tiesu. Tieši par Augstākās tiesas nosaukumu ir radušās neskaidrības, jo to, iespējams, varētu mainīt: viens variants ir "Augstākā tiesa", cits variants ir "Augstākās tiesas Senāts", un vēl cits ir vienkārši "Senāts". Diskusijas cēlonis ir Tieslietu padomes atbalstītā likumdevēja iecere likvidēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu, tādējādi paredzot "tīro tiesu instanču" sistēmas ieviešanu Latvijā. Turpmāk rajona (pilsētas) tiesa būs pirmā instance, apgabaltiesa – apelācijas instance un Augstākā tiesa (Senāts) – kasācijas instance. Apakškomisija šī jautājuma apspriešanai pieaicināja atzītus tiesību zinātņu ekspertus, kuriem lūdza izteikt apsvērumus par iespējamo Augstākās tiesas nosaukuma maiņu, to pārdēvējot par Senātu. Arī "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumiem. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācijas iespējas notāra darbā

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

2012. gada jūnija sākumā notika Mediācijas padomes rīkotais seminārs "Mediācija Latvijā – iespējas un izaicinājumi". Tajā tika analizēts un izvērtēts, kā mediāciju var izmantot tiesas un tiesu sistēmai piederīgās personas – advokāti un notāri. Mediācijas loma ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka, un par tās nepieciešamību tiek runāts arvien biežāk, jo tieši ar mediācijas palīdzību varētu atrisināt daudzas problēmas, piemēram, tiesās samazināt lietu skaitu, kas šobrīd ir viens no iemesliem, kas palielina tiesu noslogotību un pagarina lietu izskatīšanas termiņus. Turpmāk šajā rakstā par to, kā mediācijas procesu var lietot zvērināta notāra darbā. ...

Pāvels Gruziņš, Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot plašsaziņas līdzekļos sniegtās ziņas. Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms 10 vai vairāk gadiem, un, smeļoties iedvesmu darba uzlabošanai, konstatēt, ka šajā ilgstoši par visgudrāko uzskatītajā tiesā arī strādā tiesneši, kam nav svešas cilvēciskas kļūdas. Treškārt, tā uz laiku novērsa sabiedrības uzmanību no izglītības, pensiju, diskriminējošo platību maksājumu un citām problēmām. Vispārināti runājot, tā atbilstoši mūsu tautas daļai raksturīgajam nihilismam padrupināja gan tiesu varas, gan Latvijas valsts, gan ECT, gan, šo rindu autoru ieskatā, arī Ministru kabineta pārstāves (nu jau bijušās) starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines autoritāti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Rakstā uzmanība vērsta uz vairākiem jautājumiem, par kuriem laiku pa laikam praksē rodas lielākas vai mazākas diskusijas. Civilprocesa likuma 474. pants, kas nosaka kasācijas instances tiesības, samērā detalizēti paredz iespējamos nolēmumu veidus, kādus, izskatot lietu kasācijas kārtībā, var pieņemt Senāts. ...

žurnāls / Diskusija

Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem: 1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā: a) pašreizējā kārtība nav jāmaina; b) ir nepieciešama reorganizācija, likvidējot Augstākās tiesas Tiesu palātas, proti, visas lietas kā pirmās instances tiesa skatītu rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas skatītu apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts; c) jālikvidē rajona (pilsētas) tiesas, visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot apgabaltiesu, bet apelācijas instancē – Augstākās tiesas kompetencē; d) citas iespējas. 2. Vai rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācija ir pietiekama, lai skatītu visas lietas kā pirmās instances tiesas tiesneši? ...

žurnāls / Diskusija

Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā norādījis, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnešu viedoklis ir: "ja ir vēlēšanās sakārtot krimināllietu izskatīšanas sistēmu, grozījumu nevirzīšanai nav pamata". Viņš arī uzsvēris, ka "grozījumu vienīgais pamatmērķis ir sakārtot krimināllietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu krimināllietu izskatīšanu laikus, samazinātu visu lietu izskatīšanas ilgumu, nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī iespēju resursu palielināšanai tiesu prakses veidošanai". Saistībā ar Tieslietu padomes iebildumiem pret Kriminālprocesa likuma grozījumiem J. Stukāns norādījis, ka "grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem. Diemžēl mums nav zināmi Tieslietu padomes argumenti un lēmumā tie nav norādīti". Publicējam tiesneša J. Stukāna argumentāciju, atbalstot Saeimas virzītos grozījumus Kriminālprocesa likumā. ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Iebilst pret tiesu sistēmas reorganizāciju

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Diskutē par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz reorganizēt tiesu sistēmu Tieslietu padomes 10. janvāra sēdē notika diskusija par tiesu sistēmas strukturālajām reformām saistībā ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Apspriežot Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu Tieslietu padomei paust viedokli par sagatavoto likumprojektu, Tieslietu padome nolēma ...

žurnāls / Notikums

Augstākajā tiesā piešķirtas Temīdas balvas

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Ievērojot gadskārtējo tradīciju, Augstākajā tiesā ir noskaidroti un sumināti kārtējie Temīdas balvu ieguvēji. Viņi godināti par savu profesionālo darbu un uzteicamajām cilvēciskajām īpašībām aizvadītajā gadā, kolektīvam noskaidrojot, kurš no pašu vidus šoreiz ir izpelnījies kolēģu atzinību un atbilst kādai no četrām Temīdas balvas nominācijām jeb tituliem – Gada cilvēks, Gada tiesnesis, Gada tiesneša palīgs un Gada darbinieks. ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Intervija

Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un "Jurista Vārdam" zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicinājām uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē. ...

žurnāls / Notikums

Vara, kas sakņojas juridiskajās zināšanās

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Pēc likumā "Par tiesu varu" veiktajiem grozījumiem šā gada konferenci pirmo reizi sasauca Tieslietu padome, bet to atklāja minētās padomes un vienlaikus arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš arī klātesošos informēja, ka "atbilstoši jaunajai kārtībai savās rindās šobrīd vairs nemeklēsim ne konferences vadītāju, ne sekretāru, jo tos jau ir izraudzījusi Tieslietu padome, izziņojot šo konferenci". Tiesa, ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša objektivitāte un neitralitāte lietas iztiesāšanā

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa, taisot spriedumu, ir objektīva un neitrāla.1 Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski, lai tiesnesis un visa tiesu sistēma ir objektīva, neitrāla un arī neatkarīga no jebkāda ārējā spiediena, tādējādi dodot sabiedrībai iespēju būt pārliecinātai, ka tiesa spriež tiesu saskaņā ar likumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāds ir zvērināta advokāta statuss

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

1921. gada 19. martā Latvijas Tiesu palātas uzdevumā palātas loceklis H. Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā bija ieradušies 63 zvērināti advokāti un kura ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomi. Par pirmo padomes priekšsēdētāju ievēlēja vēlāko Latvijas Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu. Kopš šīs dienas mēs ar lepnumu varam atzīt, ka Latvijai tāpat kā jebkurai demokrātiskai valstij ir sava neatkarīga advokatūra, bez kuras tiesiska valsts nav iedomājama. ...

Sannija Matule, Ginters Hmeļevskis

žurnāls / Intervija

Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums sagaidīts ar izpildu lietu atlikumu, kas mērāms simtos tūkstošu. Tādēļ šajā sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ginteru Hmeļevski rodamas atbildes uz jautājumiem gan par to, kā 89 tiesu izpildītāji šobrīd nodrošina tiesu nolēmumu izpildi valstī, gan arī par to, kas vēl aktuāls to ikdienas plānos un kādēļ viņi nav starp sabiedrības, tostarp pašu juristu, atzītāko profesiju pārstāvjiem. ...

žurnāls / Notikums

Advokātu kopsapulce pieņem lēmumus

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

Iepriekšējā darba nedēļa noslēdzās ar ikgadējo zvērinātu advokātu kopsapulci 8. aprīlī, kurai šoreiz darba kārtībā līdzās gada pārskata un budžeta apstiprināšanai bija arī uzdevums ievēlēt Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, vietnieku, padomes locekļus, Disciplinārlietu komisijas, kā arī Revīzijas komisijas locekļus. ...

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats Latvijas advokatūras vēsturē: 1944–2010

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Latvijas advokatūru tās darbības laikā no 1944. gada līdz 2010. gadam grūti salīdzināt ar advokatūru pirmskara laikā. Par advokatūras nozīmi tajā laikā liecina kaut vai tas, ka trīs tās pārstāvji bija Latvijas Valsts prezidenti. Pēckara gadi vēstures tecējumā nemaz nav tik ilgs laiks, taču šie gadi aptver vairāk nekā divas trešdaļas no visa Latvijas advokatūras pastāvēšanas laika. Savukārt tikai apmēram vienu trešdaļu no tā var attiecināt uz laiku, kad Latvijas advokatūru var dēvēt par neatkarīgas valsts sastāvdaļu. Pārējā laikā (no 1944. līdz 1990. gadam) Latvijas advokatūra bija padomju advokatūras sastāvdaļa. Tādēļ Latvijas advokatūras vēsturi visā aplūkojamā laikposmā vispirms var iedalīt divos savstarpēji atšķirīgos posmos: advokatūra padomju laikā un advokatūra neatkarīgās Latvijas laikā. ...

žurnāls / Notikums

Realitātē tiesu darbs izrādās labāks nekā priekšstatos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas sabiedrība kopumā tiesu darbu vērtē daudz sliktāk nekā tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti (gan juristi, gan nejuristi), kas ar tiesām patiešām saskaras. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopumā tiesām uzticas tikai 33% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiesu klientu vidū šis uzticības rādītājs ir daudz augstāks – 79%. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, pie tiesu darba zemās publiskās reputācijas ir vainojami priekšstati, ko cilvēkos rada masu mediji, kā arī draugi, radi utt. ...

žurnāls / Notikums

Advokatūra nosvinējusi deviņdesmitgadi

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Trīs pagājušās nedēļas dienas, 17.–19. marts, aizritēja Latvijas advokatūras deviņdesmitās gadadienas zīmē. Atceroties 1921. gada 19. martu, kad tika sasaukta pirmā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce, kas ievēlēja arī pirmo Latvijas zvērinātu advokātu padomi, Latvijas Universitātē aizritēja divu dienu zinātniski praktiska konference. Savukārt 19. martā Rīgas Latviešu biedrības namā risinājās svētku pasākums ar pianista Vestarda Šimkus koncertu, pensionēto advokātu godināšanu, kā arī biogrāfiskās vārdnīcas "Latvijas advokatūra. 1944–2010" atvēršanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

2010. gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos1 (turpmāk – Statūti) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā2 (turpmāk – arī Ētikas kodekss). Statūti arī ir papildināti ar 2.8. punktu, kas nosaka advokāta un klienta vienošanās saturu un formu, kā arī paredz kārtību, kādā zvērināta advokāta izrakstītais rēķins ir nododams piespiedu izpildei. Savukārt izmaiņas Ētikas kodeksā attiecas uz personiskās reklāmas jautājumiem zvērinātu advokātu darbībā. Šajā rakstā tiks apskatītas iepriekšminētās izmaiņas zvērinātu advokātu darbību regulējošajos dokumentos, kas saistītas ar zvērināta advokāta profesijas nozīmi un mērķi sabiedrībā. ...

žurnāls / Notikums

Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, Valsts policijas, KNAB un citu institūciju pārstāvjus. Pirmo reizi gada pārskatu sniedza 2010. gada 12. jūlijā amatā ieceltais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņa ziņojumu veidoja vairākas daļas: informācija par kadru mainību prokuratūrā, statistiska par noziedzības līmeni valstī un noziedzīgo nodarījumu struktūru, atskaite par prokuratūras funkciju izpildi pērn, kā arī informācija par 2011. gadam noteiktajiem mērķiem un darba uzdevumiem. Atzinīgus vārdus ģenerālprokurors veltīja algu pieaugumam, ko prokurori sagaidījuši līdz ar iekļaušanos vienotajā valsts darbinieku algu sistēmā šā gada sākumā, savukārt bažīgu Ē. Kalnmeieru dara neapmierinošais prokuratūras tehniskais aprīkojums un darba vide – vairākas prokuratūras ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Arī no sapulces viesu puses izskanēja prokuratūras darba vērtējums – gan uzslavu, gan aizrādījumu veidā. Taču vislielāko vērību izpelnījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš konstatēja, ka, neskatoties uz satricinājumiem, ko prokuratūra pagājušajā gadā pārdzīvoja sakarā ar ieilgušo ģenerālprokurora izvēles procesu, kura dēļ tika prognozēti funkciju izpildes traucējumi, nekas tāds tomēr nav noticis, – šī iestāde turpina veiksmīgi strādāt. ...

Ļubova Kovaļa, Aigars Štokenbergs

žurnāls / Intervija

Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Nekāds iesildīšanās laiks tieslietu ministra amatā viņam netika dots. Skaļie notikumi atstāja ēnā citus A. Štokenberga politiskos mērķus tieslietu nozarē. Par dažiem no tiem – šajā ministra sarunā ar "Jurista Vārdu". Kaut gan, protams, arī jautājumu par tiesnešu algu reformu apiet nebija iespējams. ...

žurnāls / Vēstules

Tiesu darbinieki uzrunā valsts augstākās amatpersonas

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Aizvadītās nedēļas beigās atklātībā nonāca ziņas par vairāk nekā 20 Latvijas rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku vēstulēm, kas adresētas valsts augstākajām amatpersonām, arī nozares ministram un Tiesu administrācijas direktoram. Pirmās vēstules tapušas jau janvāra sākumā, un, kā apliecināja Tiesu administrācijā, tās joprojām turpinājušas pienākt arī pagājušajā nedēļā, kad par to uzzinājusi plašāka sabiedrība. Lai gan formāli šo vēstuļu autori ir dažādi, pēc būtības tām ir vienots stils un saturiskā ideja – vēlme akcentēt problēmu saistībā ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku atlīdzības noteikšanu. Kā sarunā ar "Jurista Vārdu" uzsvēra kādas tiesas pārstāvji, šajās vēstulēs netiek prasīta darbinieku algu paaugstināšana kā tāda, bet gan lai tiktu ievērots jau normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz atalgojuma aprēķināšanas kārtību. Daudz plašāk un detalizētāk problēmas būtība atspoguļojas daudzajos sūtījumos valsts augstākajām amatpersonām, un ieskatam par šo vēstuļu saturu publicējam vienu no tām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas notiek ar tiesnešu un prokuroru atlīdzību

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

2011. gada 1. janvārī spēkā stājās Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā. "Jurista Vārda" slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk – par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši tie jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisku piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā. Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai nepieciešams noteikt papildu regulējumus. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko. ...

žurnāls / Diskusija

Tiesnešu pamatprincipi

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes mājaslapā varam lasīt: "Tiesiskums ir viena no Eiropas Padomes atbalstītajām pamatvērtībām, un tiesu vara ir tiesiskuma stūrakmens." Lai stiprinātu tiesnešu lomu Eiropā, Ministru komiteja ir izveidojusi Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija tajos jautājumos, kas skar tiesu neatkarību, objektivitāti un darbību. Starptautisko institūciju vidū tā ir pirmā, kuras sastāvā ir vienīgi tiesneši, un šajā sakarā tā ir unikāla Eiropā. Izveidojot Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi, Eiropas Padome ir uzsvērusi to nozīmīgo lomu, kāda ir tiesu varai, atklājot demokrātijas jēdzienu un noteikumus, atbilstoši kuriem demokrātija eksistē. Tiesnešu pamatprincipi uzsver to, kas attiecas uz tiesnešiem un tiesu sistēmām. Tā inter alia atkārtoti uzsver tiesiskuma un tiesnešu neatkarības pamatprincipus, kā arī ētikas un atbildības principus nacionālajā un starptautiskajā līmenī. 10. gadadienas svinību ietvaros Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome savā 11. plenārsēdē, kas notika Strasbūrā 2010. gada 17.–19. novembrī, pieņēma Tiesnešu pamatprincipus (Magna Carta), kur apkopoti un kodificēti svarīgākie iepriekšējos viedokļos izteiktie secinājumi. ...

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

žurnāls / Diskusija

Likumdevējs nosaka tiesnešu algas: vai strīds ir galā

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojuma lietā pagājis pavisam mazs laiks (sk.: Litvins G. Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā. Jurista Vārds, 21.12.2010., Nr. 51). Visi trīs spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu. Saeima ir pieņēmusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Šī iecere raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt tiesnešiem algas pieaugs. Lai sabiedrība gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli ne tikai iesaistīto pušu pārstāvjiem, bet arī tiesu sistēmas ekspertiem. ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

žurnāls / Informācija

Tiesnešu domas par algu reformu atšķiras

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija 14. decembrī pirms otrā lasījuma vērtēja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kuri paredz tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm komisijas un apakškomisijas sēdēs piedalījās tikai viena tiesnese – Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāve un Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, lai gan aicināti bija arī citi tiesu varas pārstāvji. ...

žurnāls / Informācija

Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Reti kurš nebūs dzirdējis par pirmajiem diviem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā, – tie tika pieņemti 2010. gada 18. janvārī un 22. jūnijā. Šobrīd tiek lauzti šķēpi: vai Ministru kabineta rosinātā un Saeimas atbalstītā reforma par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā ir vērsta uz pirmo divu Satversmes tiesas spriedumu izpildes apiešanu vai arī tās mērķis ir izveidot stabilu un paredzamu tiesnešu atalgojuma sistēmu. Trešajā spriedumā, iespējams, var rast arī Satversmes tiesas nostāju par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Vēstules

Par informāciju par Satversmes tiesas tiesnešu atalgojumu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Laikrakstā "Jurista Vārds" 2010. gada 7. decembra numurā ir publicēts raksts "Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt". Minētajā rakstā ir citastarp norādīts Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums un rakstā minētie skaitļi attiecībā uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu neatbilst realitātei. Tiesnešu atalgojums tiek aprēķināts saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" ...

žurnāls / Notikums

Lemj par tiesnešu iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Pēdējo nedēļu laikā arvien plašāk sabiedrībā izskanējušas likumdevēja un tiesu varas debates par tiesnešu atalgojumu nākamajā gadā. "Jurista Vārda" lasītājs droši vien jau ir pamanījis Tieslietu padomes lēmumu, kurā tiesu varu pārstāvošā institūcija noraidījusi Ministru kabineta priekšlikumu noteikt tiesnešu un prokuroru atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija ir rūpīgi izskatījusi Tieslietu padomes argumentus, kā arī uzklausījusi Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas viedokļus. Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas ārkārtas sēdē par tiesnešu atalgojuma reformu runāja Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Politiķes savās runās sniedza plašu esošās situācijas raksturojumu, kā arī iezīmēja likumdevēja pieņemtos lēmumus un mērķus. Debatēs par tiesnešu atalgojumu runāja Saeimas deputāti Valērijs Agešins un Dzintars Rasnačs, kā arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ņemot vērā plašo interesi par tiesnešu atalgojuma reformu, "Jurista Vārds" šajā numurā publicē 10. Saeimas 2010. gada 9. decembra ārkārtas sēdē teikto runu fragmentus. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atalgojums Atlīdzības likumā – Satversmes pārkāpums

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima šobrīd izskata vairāku likumu grozījumus ar mērķi radīt vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesisko regulējumu plānots iekļaut jau spēkā esošajā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk – Atlīdzības likums) grozījumu veidā.1 Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav "pietiekošs", lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes,2 kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu. Rakstā autors gan kā juridiskās profesijas pārstāvis, gan arī kā privātpersona, kura ir ieinteresēta valsts demokrātijas un tiesiskuma izaugsmē, vēlas izteikt savu viedokli diskusijā par tiesnešu atalgojumu un pamatot izvirzītos apgalvojumus. ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls