Rubriku katalogs: Numura tēma

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Numura tēma

Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 gadiem, kuri pēc būtības ir sakrituši ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un atjaunotās Latvijas ārlietu dienesta darbības laiku. Un tieši pirms 20 gadiem pēc neatkarības atjaunošanas tika arī parakstīts pirmais Latvijas un kaimiņvalsts robežlīgums. Latvijas valsts robežu atjaunošana ir ilgusi visus šos 20 gadus, turklāt process vēl nebūt nav noslēdzies, iespējams, lielākie izaicinājumi mūsu valstij vēl ir tikai priekšā. Tāpēc autors uzskata par iespējamu savu katedras 20 gadu jubilejas konferencei veltīto referātu sasaistīt ar vēl joprojām būtisko Latvijas Republikas robežu delimitācijas jautājumu. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Numura tēma

Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras pārstāvji konferencē uzstājās ar referātiem, kurus “Jurista Vārda” redakcija izlēma publicēt vienkopus šajā speciālnumurā, jo tie skar vairākus aktuālus tiesību jautājumus. Piemēram, par joprojām līdz galam nenoregulētajām Latvijas jūras robežām un personvārdu atveidi Latvijas Republikas dokumentos. ...

Zane Bule

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieka atbildība par kapitālsabiedrības saistībām ārvalstīs

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Rakstā tiks ieskicēts dalībnieka atbildības par sabiedrības saistībām institūts divās kontinentālās Eiropas valstīs – Vācijā un Francijā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, kas pieder t. s. common law sistēmai. Jāmin, ka dalībnieka atbildības par sabiedrības saistībām institūts katrā no šīm valstīm tiek saprasts atšķirīgi un arī vienas valsts ietvaros nereti pastāv dažādas šā koncepta izpratnes. Tā kā dalībnieka atbildības par sabiedrības saistībām jautājums ir viens no problemātiskākajiem, strīdīgākajiem un daudzpusīgākajiem komerctiesību jautājumiem, šā raksta ietvaros iespējams sniegt tikai vispārīgu pārskatu. ...

Jana Orlova

žurnāls / Numura tēma

Nepieciešamība iekļaut akciju opciju regulējumu Komerclikumā

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Šā raksta mērķis ir noskaidrot, vai ir nepieciešami grozījumi Komerclikumā, lai arī Latvijā kapitālsabiedrības sāktu biežāk izmantot darbinieku akciju opcijas kā savu darbinieku motivācijas veicināšanas instrumentu. ...

Brigita Tērauda

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieka tiesības un pienākumi, lemjot par pamatkapitāla palielināšanu

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Praksē nereti kapitālsabiedrības dalībnieki tādu vai citādu iemeslu dēļ balso "pret" pamatkapitāla palielināšanu. Balsojuma sekas atkarīgas no dalībnieka ietekmes – mazākumdalībnieka negatīvais balsojums netraucē pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, savukārt dalībnieks ar pietiekami lielu balsu skaitu var nepieļaut lēmuma pieņemšanu. Attiecīgi rodas jautājumi, vai un kādā veidā mazākumdalībnieks var aizstāvēt savas intereses viņam nevēlama lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanā un savukārt ciktāl vairākuma dalībnieks drīkst izmantot savu varu, bloķējot lēmuma pieņemšanu. ...

Jānis Jurkāns

žurnāls / Numura tēma

Prasības par dalībnieka izslēgšanu – prakse un problēmjautājumi

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Arī Baltijas valstu likumdevēji ir devuši iespēju komercsabiedrību dalībniekiem izbeigt tādu dalībnieku darbošanos sabiedrībā, kuri nepilda savas saistības vai nodara kaitējumu sabiedrības interesēm. Latvijā šāda iespēja ir prasība par dalībnieka izslēgšanu saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Šajā rakstā tiks apskatīta Latvijas tiesu prakse dalībnieku izslēgšanas prasībās, kas palīdzēs identificēt problēmas. Savukārt Lietuvas un Igaunijas tiesību aktu analīze ļaus piedāvāt risinājumus. ...

Aldis Alliks

žurnāls / Numura tēma

Korporatīvā plīvura pacelšanas krimināltiesiskie aspekti

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Šajā rakstā tiks apskatīta krimināltiesiskā atbildība, kāda varētu būt panākama Latvijā lietās par noziedzīgiem nodarījumiem komercdarbībā – Komerclikuma 1. panta pirmās un otrās daļas izpratnē, pielietojot no anglosakšu tiesību sistēmas aizgūto korporatīvā plīvura pacelšanas doktrīnu. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu spēkā esošā normatīvā regulējuma pielietojumā saistībā ar šīs doktrīnas krimināltiesisku piemērošanu sabiedrību dalībniekiem. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Numura tēma

Atvasinātās prasības Latvijas komerctiesībās

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Neraugoties uz faktu, ka Komerclikuma 172. panta otrā daļa un 195. panta otrā daļa Latvijas tiesībās vairs nav uzskatāmas par jaunām normām un to piemērošanā ir izveidojusies arī jau zināma tiesu prakse, prasībās, kas celtas uz minēto normu pamata, vēl joprojām bieži vien rodas neskaidri jautājumi. ...

Evija Novicāne

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieka atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Šā raksta jeb pētījuma mērķis ir iztirzāt jautājumu par kapitālsabiedrības dalībnieku civiltiesisko atbildību gadījumos, ja kapitālsabiedrība ir novesta līdz maksātnespējai, īpašu uzmanību pievēršot šādas atbildības tiesiskajam pamatojumam, atbildības priekšnoteikumiem un tipiskajiem piemērošanas gadījumiem. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Numura tēma

Būtiski atšķiras drošības prasības papīra un elektroniskiem dokumentiem

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Likuma 9. panta grozījumi paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) ir apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, komercreģistra iestādes amatpersona vai ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. ...

Indra Aužele

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku reģistra nodalījums, tā noformēšana un iesniegšana Uzņēmumu reģistrā

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Līdz ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, būtiski tiek mainīta izpratne par dalībnieku reģistru, tā noformēšanu, parakstīšanu un iesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. ...

žurnāls / Numura tēma

Komerclikuma aktuālo – antireiderisma grozījumu būtība

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Pagājušās nedēļas pirmdienā, 1. jūlijā, stājās spēkā apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas tika jo īpaši gaidīti, cerot, ka ar to palīdzību izdosies risināt tā sauktā reiderisma problēmu Latvijā. Tādējādi Komerclikums ir pilnveidots un papildināts ar jaunām normām, radot arī augsni jaunām diskusijām par šā tiesiskā regulējuma būtību un piemērošanas praksi. Tā kā aizritējusi vien nedēļa, kopš minētie grozījumi ir īstenojami dzīvē, vēl pāragri izsmeļoši un kvalitatīvi spriest par visiem ieguvumiem un arī juridiskām nepilnībām, kas izriet no jaunās kārtības. Tādēļ šajā "Jurista Vārda" speciālajā numurā, kas no pirmā līdz pēdējam vākam veltīts komerctiesībām, saistībā ar Komerclikuma aktuālajiem jauninājumiem publicējam gan dažus viedokļus, kuri var kalpot par vielu pārdomām un tālākām diskusijām, gan arī vēršam uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām saistībā ar tā sauktajiem antireiderisma grozījumiem, vienlaikus sniedzot praktiski noderīgu skaidrojumu par turpmāko dalībnieku reģistra nodalījuma, tā noformēšanas un iesniegšanas kārtību Uzņēmumu reģistrā. Minētās aktualitātes šajā speciālizdevumā papildina daudzi raksti jeb referāti, kas šā gada 30. maijā nolasīti Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes rīkotajā ikgadējā komerctiesību konferencē. Tā šogad bija veltīta komerctiesību jomas galveno problēmu un iespējamo risinājumu apzināšanai. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte, Andrejs Judins, Inita Ilgaža, Dace Pūce, Baiba Kalnmeiere, Osvalds Sausverds, Ieva Sproģe

žurnāls / Numura tēma

Kādas ir mediācijas izredzes Latvijā

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas loceklis Šī gada 17. janvārī Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja Mediācijas likumprojektu. Pusotra mēneša laikā tika saņemti 80 priekšlikumi likumprojekta grozīšanai un papildināšanai. To izvērtēšana uzticēta Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, kas gatavo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Pavasarī tika organizētās sešas apakškomisijas ...

Dina Gailīte, Aloizs Lejendekers

žurnāls / Numura tēma

Mediācija nomierina jurista sirdsapziņu

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Aloizs Lejendekers (Aloys Leyendecker) ir pedagogs, psihologs un profesionāls konfliktsituāciju risinātājs un mediators Vācijā. Kā sava darba vadlīniju viņš definējis moto "kooperācija konfrontācijas vietā", bet viņa specializācija ir risināt konfliktus, kas radušies ģimenes uzņēmumos, institūcijās un biedrībās, kā arī ģimenes šķiršanās gadījumos. Ilggadējo darba pieredzi un iegūtās zināšanas A. Lejendekers nodod arī tālāk, kopš 2000. gada apmācot mediatorus, bet kopš 2006. gada vadot paša dibināto mācību iestādi AL-Institut, kas atrodas Pīsportā (Piesport), Zārlandes federālajā zemē, Vācijā. Institūta specializācija ir apmācība saimnieciskajā mediācijā (Wirtschaftsmediation). A. Lejendekers darbojas nozīmīgākajās Vācijas mediatoru apvienībās – Saimnieciskās un darba mediācijas federālajā apvienībā (Bundesverband Mediation in Wirtschafts- und Arbeitswelt) un Integrētās mediācijas biedrībā (Integrierte Mediation e.V.). Šīs vasaras sākumā A. Lejendekers vadīja mediācijas apmācību Latvijas mediatoriem un piekrita iepazīstināt ar savu pieredzi arī "Jurista Vārda" lasītājus. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Numura tēma

Mediācija: cilvēcīgs konfliktu risināšanas veids

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatoru starpniecību, vadoties pēc noteiktas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana). Ir iespējami vairāki mediācijas modeļi – tīrā mediācija, tiesas atvasināta mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija. ...

Agnese Sermā, Baiba Meļķe

žurnāls / Numura tēma

Par politisko partiju darbību un reģistrāciju

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Latvijas Republikas Satversmes 102. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Biedrošanās brīvība ir demokrātijas principa izpausme.1 Biedrošanās brīvība pieder pie būtiskākajām personas politiskajām tiesībām.2 Biedrošanās brīvībai var būt politiskas izpausmes, nodrošinot sabiedrībā brīvu politisko viedokļu veidošanos. ...

Konstitucionālo tiesību komisija

žurnāls / Numura tēma

Izvilkums no Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"5. Satversmes kodola aizskāruma liegums [381] Neskatoties uz to, ka Satversmē nav expressis verbis nostiprināts tās konstitucionālais kodols, pastāv pamatoti argumenti secinājumam, ka Latvijā kā nerakstīts konstitucionāls princips pastāv Satversmes kodols, kas aizliedz aizskart valsts konstitucionālo identitāti. Šis secinājums izriet, samērojot apsvērumus par labu šāda principa pastāvēšanai ar iebildumiem pret šāda principa pastāvēšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Uzņēmuma reģistra atziņa: par valsts pamatvērtībām

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Valsts notāram kā jebkurai Latvijas valsts amatpersonai ir pienākums nepieļaut valsts pamatvērtību apdraudējumu. Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir pienākums atteikt tādu dokumentu reģistrāciju, kas ir vērsti pret valsts pamatvērtībām. Savukārt Uzņēmumu reģistram kā Latvijas valsts iestādei ir ne tikai jāpilda savi tiešie pienākumi, bet arī aktīvi jāveicina nacionālas valsts virsprincips – stiprināt Latvijas latvisko identitāti. (UR atziņa izriet no UR valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmuma Nr. 10-11/185011*. ) ...

žurnāls / Numura tēma

Par iemesliem atteikt politiskās partijas reģistrāciju

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti. Kā tas jau bija sagaidāms, minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Materiālu apkopojuši UR galvenais valsts notārs Dr.iur. Ringolds Balodis un UR Juridiskās nodaļas vadītājs Aivars Paegle. Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tiek publicēts izvilkums arī no šī atzinuma. Diskusijas par tēmu veicinās arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju" , kas tāpat tiek publicēts šajā žurnālā. Kad visi iepriekšminētie materiāli jau bija sagatavoti publicēšanai, kļuva zināms, ka 12. aprīlī L. Strodes lēmums ir pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. UR norāda, ka sūdzība tiks izskatīta likumā noteiktajā termiņā, resp. , mēneša laikā. "Jurista Vārds" informēs lasītājus par notikumu tālāko gaitu. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai strīdus jautājumiem kriminālsodu politikā ir pielikts punkts

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Kā jau minēts, pirms vairākiem gadiem, 2009. gadā, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā. Šobrīd normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 1. aprīlī, jau atspoguļojas gan koncepcijā piedāvātie, gan arī likumprojektu izstrādes laikā ekspertu aktualizēto problēmjautājumu risinājumi. Daudzi no šiem diskutablajiem jautājumiem kā strīdus temati savulaik iztirzāti arī "Jurista Vārda" lappusēs, piemēram, diskusijas par noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un administratīvās atkārtotības izslēgšanu no Krimināllikuma vai par vispārēju mantas konfiskāciju. ...

Uldis Zemzars

žurnāls / Numura tēma

Pārejas periods uz jauno kriminālsodu politiku

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Līdz ar apjomīgajiem grozījumiem Krimināllikumā konceptuāli tiek mainīta līdzšinējā kriminālsodu politika, tāpēc pārejas noteikumu mērķis ir nodrošināt saprātīgu un līdzsvarotu pāreju no vecā tiesiskā regulējuma, proti, no līdz šim pastāvošās kriminālsodu politikas, uz jauno kriminālsodu politiku. Jaunā kriminālsodu politika ir vērsta uz nākotni, un ar to netiek atzīts, ka līdz šim realizētā kriminālsodu politika ir bijusi prettiesiska. Vienlaikus demokrātiskā un tiesiskā valstī, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, to izdevējam ir pienākums apsvērt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikuma grozījumu ietekmētās izmaiņas kriminālprocesa praktiskajā norisē

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā nav beidzies – šādu apgalvojumu droši var attiecināt uz šī brīža situāciju Latvijā. Kopš laika, kad publicējām iepriekšējo rakstu "Jurista Vārdā" par kārtējām izmaiņām kriminālprocesuālajās tiesību normās, t.i., JV 23.02.2010. numurā, pagājuši trīs gadi. 2010. gada 23. februāra rakstā pievērsāmies Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL) kārtējo, 11. (!) grozījumu apskatam. Šobrīd, kad pagājuši trīs gadi, atkal pienācis laiks apskatīt kārtējos, nu jau 17. (!!) KPL grozījumus. ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Numura tēma

Kriminālsodu politikas reforma ir pabeigta

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pirms trim mēnešiem, 2012. gada 13. decembrī, Saeima pieņēma likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī. Minētie likuma grozījumi, kuru skaidrojumam veltīts šis raksts, dalāmi divos blokos. Pirmais attiecas uz izmaiņām Krimināllikuma vispārīgajā daļā, tajā ietverot jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai. Savukārt otrais bloks attiecas uz izmaiņām likuma sevišķajā daļā, kurā atbilstoši noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un kaitīgumam tiek būtiski grozītas pantu sankcijas, kā arī dekriminalizēti atsevišķi nodarījumi. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Numura tēma

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Kopš Krimināllikuma pieņemšanas 1998. gadā, tas ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, ieviešot jaunus krimināltiesību institūtus, labojot vispārīgās un sevišķās daļas tiesību normas, kriminalizējot un dekriminalizējot atsevišķus nodarījumus. Visbiežāk Krimināllikums tika grozīts, reaģējot uz tā piemērošanas laikā atklātajām nepilnībām un neatbilstībām, kā arī izpildot Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, kas paredzēja atsevišķu nodarījumu kriminalizāciju vai speciālu klauzulu iekļaušanu likumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jaunās redakcijas komentāri

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pēc pāris nedēļām, 1. aprīlī, spēkā stāsies ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. To pamatā ir Tieslietu ministrijas īstenotā kriminālsodu politikas reforma, kuras dēļ jo īpaši ir izrevidēts Krimināllikums. Savukārt jauniegūtais rezultāts jeb pilnveidotais tiesiskais regulējums tiek saukts par tādu, kas Latvijas kriminālsodu sistēmu pietuvina Eiropas Savienības valstu praksei, vienlaikus strauji attālinoties no šā brīža kārtības, kurā vēl ir jaušams arī padomju laika mantojums. Tādējādi, kā norāda likumdevēja – Saeimas – Juridiskās komisijas pārstāvis un tiesību zinātņu doktors Andrejs Judins, "ņemot vērā pieņemto grozījumu apjomu ar jauno tiesību normu saturu, ir pamats uzskatīt, ka 2013. gada 1. aprīlī stāsies spēkā 1998. gadā pieņemtā Krimināllikuma jauna redakcija". Faktiski tas nozīmē ne tikai jaunu regulējumu likumā, bet arī milzīgu reformu dzīvē – jaunu kārtību un praksi materiālo un procesuālo normu piemērošanā visā nozarē, kas konkrētajā gadījumā aptver gan Valsts policiju, prokuratūru un tiesu, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu, gan arī advokatūru, īstenojot personu aizstāvību, u.c. Tādēļ šis – "Jurista Vārda" pastāvēšanas vēsturē visapjomīgākais – numurs ir veltīts Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jauno redakciju piemērošanas komentāriem, kuri tik izsmeļoši citviet vēl nav pieejami un var kalpot vismaz par sākotnēju izziņas materiālu normu apguvē un praktiskajā piemērošanā. Tāpēc lasītāju vērtējumam, kas, cerams, raisīs turpmākas diskusijas, nododam šos pirmos vērienīgos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma komentārus, ko papildina tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna, kā arī speciālistu viedokļi par dažādiem kriminālsodu politikas reformas jauninājumiem. ...