MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)
Pirmās atsauksmes par ierosinājumu grozīt Civillikuma (turpmāk – CL) normas attiecībā uz līgumsodu, ja neskaita vienprātību "līgumsodi bieži ir pārmērīgi", liecina vai nu par ierosināto grozījumu būtības neizpratni, vai demagoģisku tieksmi bremzēt radikālas izmaiņas. Priekšlikuma būtība nav izslēgt procentos izteiktu līgumsodu vispār, bet pārtraukt periodiski (ilgstoši pieaugošu) aprēķināmu līgumsodu piemērošanu, kas dublē procentu maksājumus. Mērķis ir novērst kļūdu līgumsoda būtības izpratnē un kopš padomju laikiem ierastu, bet Civillikuma būtībai neatbilstošu traktējumu. Pārmaiņas nevar panākt vienīgi ar zinātnisku pamatojumu par citādu CL 1716. un turpmāko pantu iztulkojumu, jo judikatūrā ilgstoši atzīts procentos izteikts līgumsods un tāda izteiksme netiek noliegta vispār. Jautājums ir par nenoteiktību un pārmērībām, ko rada pieaugošs vai atkārtoti maksājams līgumsods. Tāpēc ir vajadzīga CL normu skaidrāka izteiksme, precizējot vispirms, kas saprotams ar vārdu "pametums" un kādas sekas izriet no tāda precizējuma. Galvenā dziļi iesakņojusies kļūda ir tā, ka blakus procentiem kā tirgus ekonomikā pamatotai un taisnīgai maksai par sveša kapitāla lietošanu pastāv legāla iespēja piedzīt vēl otrreiz procentiem līdzīgu maksu, tikai saucot to par līgumsodu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)
Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam par Latvijas pievienošanās eiro valūtai tiesiskajiem aspektiem. Šajā materiālā sniedzam ieskatu deputātu vēstules saturā, kā arī pilnībā atspoguļojam, ko viņiem atbildējis konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Minētās vēstules autori, atsaucoties uz nesen plašsaziņas līdzekļos pausto G. Kūtra viedokli par tautas tiesībām piedalīties nobalsošanā par eiro ieviešanu, norāda: Satversmes tiesas priekšsēdētājs minējis būtisku atšķirību starp brīdi, kad notika balsojums par Eiropas Savienības paplašināšanu, un šodienu, īpaši uzsverot tiesiska, nevis ekonomiska rakstura izmaiņas. Tāpat deputāti atsaucas uz G. Kūtra pausto, ka "tauta būtu pelnījusi nobalsot par valūtas maiņu, ņemot vērā visus tiesiskos aspektus", kas atbilst arī ZZS viedoklim par tautas tiesībām referendumā lemt par šādu Latvijas valstij nozīmīgu jautājumu. Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, "ZZS piekrīt arī G. Kūtra konstatētajam trūkumam, ka, iestājoties ES, neviens Latvijas sabiedrībai nepaskaidroja, ka šāds solis perspektīvā var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas". Ņemot vērā minētos apsvērumus, deputāti vēstulē Satversmes tiesas priekšsēdētājam, pirmkārt, lūdza sniegt oficiālu viedokli par juridiski korektu iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu, tādējādi nodrošinot, ka tā pieņemšanā piedalās likumdevējs – Latvijas tauta. Otrkārt, G. Kūtrim lūgts arī sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem: vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai; vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes 68. panta izpratnē nododamas tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma? ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)
Jau septīto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Iepriekšējie "Jurista Vārda" rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vērtīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts "Jurista Vārdā", tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesa ietvaros tapušu pētniecisku darbu (tai skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2011. gadu). Šogad konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2012. gada 31. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eksperti un konkursa atbalstītāju pārstāvji. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī juridiskā literatūra, kas iznākusi žurnāla "Jurista Vārds" izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – apgādā. Žūrijai ir tiesības piešķirt arī veicināšanas balvas. Pirmo reizi konkursa vēsturē ar īpašām balvām konkursa tiesību nozaru sekciju uzvarētājus sveiks arī atbalstītāji – Eiropas Savienības tiesību asociācija, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība, Latvijas Zvērinātu notāru padome. c. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem (gatis.litvins@lv.lv). Aicinām jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam un vēlam veiksmi! ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)
Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)
Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
Pievienot mapei
1 ... 12 13 14 15 16 ... 18
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties