Tiesību nozaru katalogs: Krimināltiesības un process

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs lūdz rīkoties, lai tiesās nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Nesamērīgi gari lietu izskatīšanas termiņi un ilgstoša tiesas sēžu nenozīmēšana ir biežākie tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, par kuriem iedzīvotāji sūdzas tiesībsargam, – šādi fakti izriet no tiesībsarga Jura Jansona 2013. gada 29. jūlija vēstules, kas vienlaikus adresēta Latvijas Republikas Saeimai, Tieslietu padomei, tieslietu ministram Jānim Bordānam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un Tiesu administrācijas direktoram Edvīnam Balševicam. Jāpiebilst, ka šā gada pirmajā pusgadā par dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem Tiesībsarga birojā ir saņemti 134 iesniegumi, kā arī sniegtas mutiskas konsultācijas. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Numura tēma

Dalības ES ietekme uz imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā. Apgrieztā diskriminācija

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir labvēlīgāks salīdzinājumā ar nacionālo, Latvijas pilsoņi attiecībā uz viņu ģimenes locekļu imigrācijas un uzturēšanās tiesībām tiek nostādīti mazāk labvēlīgā situācijā nekā citu ES pilsoņi. ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Numura tēma

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...

žurnāls / Diskusija

Pirmšķietami novērtējot grozījumus likumā "Par tiesu varu"

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

2013. gada 4. jūlijā izsludināja likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas ievieš virkni jauninājumu un precizējumu tiesu sistēmas pārvaldībā. Publiska diskusija notiek ne tikai par grozījumu saturu, bet arī par starpinstitucionālo komunikācijas kultūru. Tāpēc “Jurista Vārds” aptaujāja gan likumdošanas procesā iesaistītās personas, gan arī žurnāla lasītājus. ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu varas objektivitāte kā pamats tiesnešu ierobežotai kritikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Izteiksmes brīvības robežas, kritizējot tiesu varu vai pat atsevišķus tiesnešus, ir jautājums, par kuru bieži tiek diskutēts akadēmiskajā literatūrā.1 Plaša tiesas vai atsevišķu tiesnešu kritika sastopama arī ikdienā plašsaziņas līdzekļu publikācijās un nereti arī procesā iesaistīto pušu izteikumos. It īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad tiesas pieņem spriedumus, kas sabiedrības vairākumam emocionāli vai morāli nav pieņemami. No vienas puses, šāda kritika var būt pamatota, jo tiesas ne vienmēr ir pietiekami skaidri un izsvērti norādījušas spriedumā argumentus, uz kuriem ir balstīta tiesas sprieduma rezolutīvā daļa. No otras puses, preses kritiska reakcija pret tiesu varu vairumā gadījumu ir saistāma ar laika trūkumu vai neiedziļināšanos plašāk tiesas izskatītajā lietā, kā arī ar nepilnīgām zināšanām par tiesību normu piemērošanu. ...

Dana Pinne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums un tā atjaunošanas iespējas krimināltiesiskajās attiecībās

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Izprotot atjaunojošā taisnīguma būtību krimināltiesiskajās attiecībās, tās mērķi noziedzīga nodarījuma seku novēršanā, tiek noteiktas atjaunojošā taisnīguma metodes, atjaunojošā taisnīguma priekšrocības, kā arī apzināti atjaunojošā taisnīguma principi, kuru ietvaros galvenokārt tiek akcentēta cietusī persona un tās vajadzības. Izpētot un apkopojot viedokļus par taisnīgumu krimināltiesiskajās attiecībās, analizējot tā atjaunošanas iespējas, tiek pētīta to reglamentācija normatīvajos aktos, analizēti zinātnisko darbu publikāciju autoru viedokļi jautājumos, kas skar taisnīgumu, tā atjaunošanas iespējas – izlīguma institūtu (uzsverot taisnīguma atjaunošanas lomu un būtību, tās pozitīvos aspektus krimināltiesiskajās attiecībās); kaitējuma kompensācijas noteikšanu (tiek apzināta taisnīgas kompensācijas būtība); personu sodīšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tiek pievērsta uzmanība taisnīga soda būtībai, soda noteikšanas pamatprasībām, kas ir vērā ņemami, nosakot taisnīgus sodus, akcentējot taisnīguma atjaunošanu kā valsts reakcijas taisnīgu mērķi, nevis represīvo – sodošo taisnīgumu), visbeidzot nonākot pie taisnīguma visaptverošās lomas un vērtības krimināltiesiskajās attiecībās. ...

Aldis Alliks

žurnāls / Numura tēma

Korporatīvā plīvura pacelšanas krimināltiesiskie aspekti

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Šajā rakstā tiks apskatīta krimināltiesiskā atbildība, kāda varētu būt panākama Latvijā lietās par noziedzīgiem nodarījumiem komercdarbībā – Komerclikuma 1. panta pirmās un otrās daļas izpratnē, pielietojot no anglosakšu tiesību sistēmas aizgūto korporatīvā plīvura pacelšanas doktrīnu. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu spēkā esošā normatīvā regulējuma pielietojumā saistībā ar šīs doktrīnas krimināltiesisku piemērošanu sabiedrību dalībniekiem. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Rihards Naglis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildības piemērošanas problēmas par dzīvnieku atstāšanu bez aprūpes

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Tiesību doktrīnā jautājums par dzīvnieku krimināltiesisko aizsardzību, kas saistīts ar Krimināllikuma (KL) 230. pantu "Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem", līdz šim ir aplūkots minimāli, lai gan minētā panta redakcijā un tās piemērošanā pastāv dažādas problēmas un īpatnības. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bāriņtiesas kā apliecinājumu veicējas

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Latvijā likumdevējs trijām institūcijām ir deleģējis veikt publiskus apliecinājumus. Šīs institūcijas ir – zvērināti notāri, bāriņtiesas un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs. Vienlaikus likumdevējs nav nodrošinājis, ka pakalpojumu saņēmēji saņem vienlīdz kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, kā arī nav izvirzījis vienādas prasības pakalpojumu sniedzējiem un nav noteicis vienādus nosacījumus, kā šie pakalpojumi ir jāsniedz. Autore rakstā vēlas pievērst lielāku uzmanību nevis zvērinātiem notāriem un konsulārajām iestādēm, bet gan bāriņtiesām, kurām valsts ir uzticējusi veikt apliecinājumus tajās Latvijas vietās, kurās nav pieejami zvērinātu notāru pakalpojumi. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Rakstā apskatīti galvenie jautājumi par 319. pantā paredzētā nozieguma objektīvās puses pazīmi "neizdara darbības, kuras valsts amatpersonai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara". Rakstā arī pamatots, kāpēc uzskats, ka šis noziegums var izpausties tikai bezdarbības formā, ir kļūdains. Lai pamatotu šo viedokli, rakstā analizēti: krimināli sodāmas darbības un bezdarbības norobežošanas kritēriji un nozīme; vairākas krimināllietas, secinot, ka biežāk pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 319. panta kvalificētais nodarījums izpaudies darbības formā; pārbaudīts, vai KL 319. panta formulējums pieļauj pēc šī panta kvalificēt nodarījumu darbības formā. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Šveice finansē tiesu darbu izpēti Latvijā. Kādi ir secinājumi, un kāda rīcība sekos

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies. Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums kā pamats tiesas nolēmuma atcelšanai

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

Kriminālprocesa likuma pārkāpums, kurš nav būtisks un nav novedis pie nelikumīga nolēmuma, nedod pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai. ...

Ieva Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas IV regula – jauns regulējums pārrobežu mantojumu lietās

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

2012. gada 4. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un Eiropas mantošanas apliecības izveidi, sauktu par Romas IV regulu (turpmāk – Regula). Regula ievieš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ne tikai vienotas kolīziju normas un jurisdikciju pārrobežu mantojumu lietās, bet viena tiesību akta ietvaros kompleksi ietver arī regulējumu par nolēmumu atzīšanu/ publisko aktu akceptēšanu un izpildi, kā arī jauna starptautiska dokumenta – Eiropas mantošanas apliecības – izveidi. Tā kā Regula ir piemērojama, tikai sākot ar 2015. gada 17. augustu, tās izpildes sakarā pagaidām ir vairāki neskaidri un atvērti jautājumi. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu par Regulas būtiskākajiem aspektiem un gaidāmajām izmaiņām, kas iezīmē jaunu attīstības posmu pārrobežu mantojumu tiesībās. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

ES dalībvalstu suverenitātes īpatnības

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

2013. gada 26. aprīlī Rīgas Juridiskajā augstskolā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesors un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Dr.iur.h.c. Egils Levits sniedza vieslekciju "Eiropas Savienības dalībvalstu suverenitāte". "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu E. Levita lekcijas galvenajās atziņās. ...

Aldis Laviņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par Senāta darbības efektivitāti

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Nekas dzīvē nestāv uz vietas, viss plūst, viss mainās. Minētajam dzīves likumam, gribam to vai negribam, ir pakļautas arī tiesības un tiesu sistēma. Šajā rakstā pievērsīšos tam, kādas pārmaiņas mainīgā dzīve ir ienesusi kasācijas instances tiesas darbā, kā arī minēšu dažus priekšlikumus, kas varētu sekmēt tiesu sistēmas attīstību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zādzība no transportlīdzekļa