Tiesību nozaru katalogs: Starptautiskās tiesības – Jurista Vārds

Starptautiskās tiesības Tiesu iekārta

žurnāls / Numura tēma

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Numura tēma

Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 gadiem, kuri pēc būtības ir sakrituši ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un atjaunotās Latvijas ārlietu dienesta darbības laiku. Un tieši pirms 20 gadiem pēc neatkarības atjaunošanas tika arī parakstīts pirmais Latvijas un kaimiņvalsts robežlīgums. Latvijas valsts robežu atjaunošana ir ilgusi visus šos 20 gadus, turklāt process vēl nebūt nav noslēdzies, iespējams, lielākie izaicinājumi mūsu valstij vēl ir tikai priekšā. Tāpēc autors uzskata par iespējamu savu katedras 20 gadu jubilejas konferencei veltīto referātu sasaistīt ar vēl joprojām būtisko Latvijas Republikas robežu delimitācijas jautājumu. ...

žurnāls / Numura tēma

Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras pārstāvji konferencē uzstājās ar referātiem, kurus “Jurista Vārda” redakcija izlēma publicēt vienkopus šajā speciālnumurā, jo tie skar vairākus aktuālus tiesību jautājumus. Piemēram, par joprojām līdz galam nenoregulētajām Latvijas jūras robežām un personvārdu atveidi Latvijas Republikas dokumentos. ...

žurnāls / Diskusija

Pirmšķietami novērtējot grozījumus likumā "Par tiesu varu"

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

2013. gada 4. jūlijā izsludināja likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas ievieš virkni jauninājumu un precizējumu tiesu sistēmas pārvaldībā. Publiska diskusija notiek ne tikai par grozījumu saturu, bet arī par starpinstitucionālo komunikācijas kultūru. Tāpēc “Jurista Vārds” aptaujāja gan likumdošanas procesā iesaistītās personas, gan arī žurnāla lasītājus. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu varas objektivitāte kā pamats tiesnešu ierobežotai kritikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Izteiksmes brīvības robežas, kritizējot tiesu varu vai pat atsevišķus tiesnešus, ir jautājums, par kuru bieži tiek diskutēts akadēmiskajā literatūrā.1 Plaša tiesas vai atsevišķu tiesnešu kritika sastopama arī ikdienā plašsaziņas līdzekļu publikācijās un nereti arī procesā iesaistīto pušu izteikumos. It īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad tiesas pieņem spriedumus, kas sabiedrības vairākumam emocionāli vai morāli nav pieņemami. No vienas puses, šāda kritika var būt pamatota, jo tiesas ne vienmēr ir pietiekami skaidri un izsvērti norādījušas spriedumā argumentus, uz kuriem ir balstīta tiesas sprieduma rezolutīvā daļa. No otras puses, preses kritiska reakcija pret tiesu varu vairumā gadījumu ir saistāma ar laika trūkumu vai neiedziļināšanos plašāk tiesas izskatītajā lietā, kā arī ar nepilnīgām zināšanām par tiesību normu piemērošanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bāriņtiesas kā apliecinājumu veicējas

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Latvijā likumdevējs trijām institūcijām ir deleģējis veikt publiskus apliecinājumus. Šīs institūcijas ir – zvērināti notāri, bāriņtiesas un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs. Vienlaikus likumdevējs nav nodrošinājis, ka pakalpojumu saņēmēji saņem vienlīdz kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, kā arī nav izvirzījis vienādas prasības pakalpojumu sniedzējiem un nav noteicis vienādus nosacījumus, kā šie pakalpojumi ir jāsniedz. Autore rakstā vēlas pievērst lielāku uzmanību nevis zvērinātiem notāriem un konsulārajām iestādēm, bet gan bāriņtiesām, kurām valsts ir uzticējusi veikt apliecinājumus tajās Latvijas vietās, kurās nav pieejami zvērinātu notāru pakalpojumi. ...

Toma Birmontiene

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts budžeta konstitucionālā doktrīna Lietuvā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Valsts budžeta konstitucionālas doktrīnas īpatnības nosaka dažādi faktori; dažus no tiem ietekmē tiesību tradīcijas. Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajai tradīcijai valsts budžeta izstrādes un kontroles jautājumi ir svarīga konstitucionālā regulējuma joma. Pirmajās pagaidu konstitūcijās šīm attiecībām netika veltīta uzmanība, bet 1922. gada un vēlākajās – 1928. un 1938. gada – konstitūcijās tās dažādā apjomā tiek reglamentētas atsevišķās nodaļās. Jāuzsver, ka 1938. gada Lietuvas Konstitūcijā īpaši paplašinātas Republikas prezidenta pilnvaras, jo gadījumos, kad nebija Seima vai nenotika tā sesija, viņš varēja apstiprināt Ministru padomes iesniegto budžeta grozījumu projektu. Lietuvas Republikas pagaidu pamatlikumā, kas tika pieņemts 1990. gadā un bija spēkā līdz 1992. gada Lietuvas Republikas Konstitūcijas pieņemšanai, valsts budžeta attiecības reglamentētas V nodaļā "Budžeta uzbūve". ...

žurnāls / Informācija

Šveice finansē tiesu darbu izpēti Latvijā. Kādi ir secinājumi, un kāda rīcība sekos

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies. Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas IV regula – jauns regulējums pārrobežu mantojumu lietās

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

2012. gada 4. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un Eiropas mantošanas apliecības izveidi, sauktu par Romas IV regulu (turpmāk – Regula). Regula ievieš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ne tikai vienotas kolīziju normas un jurisdikciju pārrobežu mantojumu lietās, bet viena tiesību akta ietvaros kompleksi ietver arī regulējumu par nolēmumu atzīšanu/ publisko aktu akceptēšanu un izpildi, kā arī jauna starptautiska dokumenta – Eiropas mantošanas apliecības – izveidi. Tā kā Regula ir piemērojama, tikai sākot ar 2015. gada 17. augustu, tās izpildes sakarā pagaidām ir vairāki neskaidri un atvērti jautājumi. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu par Regulas būtiskākajiem aspektiem un gaidāmajām izmaiņām, kas iezīmē jaunu attīstības posmu pārrobežu mantojumu tiesībās. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par Senāta darbības efektivitāti

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Nekas dzīvē nestāv uz vietas, viss plūst, viss mainās. Minētajam dzīves likumam, gribam to vai negribam, ir pakļautas arī tiesības un tiesu sistēma. Šajā rakstā pievērsīšos tam, kādas pārmaiņas mainīgā dzīve ir ienesusi kasācijas instances tiesas darbā, kā arī minēšu dažus priekšlikumus, kas varētu sekmēt tiesu sistēmas attīstību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par Latvijas Republikas augstākās tiesu instances nosaukumu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Atbildot uz Jūsu 2013. gada 28. marta vēstuli jautājumā par Senāta nosaukumu, varu sniegt šādu skaidrojumu. Kā zināms, 1992. gada 15. decembrī toreizējais Latvijas parlaments – Augstākā Padome – pieņēma likumu "Par tiesu varu". Darba grupa, kuru man Augstākā Padome bija uzticējusi vadīt, apsprieda veselu kompleksu dažādu jautājumu. Viens no svarīgākajiem darba grupas uzdevumiem bija izveidot valstī demokrātisku tiesu sistēmu, ...

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusijas par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

"Jurista Vārds" jau informējis par iecerētajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas citastarp paredz izmaiņas Augstākās tiesas struktūrā, likvidējot Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu. Iecerēti arī grozījumi Augstākās tiesas struktūrvienību nosaukumos, atsakoties no līdzšinējā vārda "Senāts" lietošanas, turpmāk Senāta departamentus saucot par Augstākās tiesas departamentiem. "Jurista Vārds" iepriekš publicējis prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumus (JV, Nr. 42 (741), 16.10.2012.), kā arī Tieslietu padomes lēmumu šajā sakarā (JV, Nr. 46 (745), 13.11.2012.). Šajā "Jurista Vārdā" – Latvijas tiesību institūta Memorands par Latvijas augstākās tiesu instances nosaukumu, kas nosūtīts Saeimas Juridiskajai komisijai, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, Augstākajai tiesai, Tieslietu ministrijai un Tieslietu padomei, kā arī zv. advokāta un Latvijas Juristu biedrības viceprezidenta Gvido Zemrībo vēstule. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Cilvēktiesību izšķirīgā loma, lemjot par personas izdošanu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Lai gan dažāda līmeņa un statusa nesenās diskusijas par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstij ir iniciējis notikums ar konkrētu personu – tā dēvēto Imantas hakeri Denisu Čalovski, par ko vēstījām arī iepriekšējā JV, tas nemazina šīs tēmas nozīmību un aktualitāti, vienlaikus atklājot dažādus aspektus, kā izvērtēt šādu situāciju. Viens no tiem – izšķirīgais cilvēktiesību aspekts, ko savā vēstulē Ministru prezidentam pirms pāris nedēļām uzsvēris arī tiesībsargs Juris Jansons. Savukārt Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā nolēma ierosināt Ministru kabinetam atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par D. Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). ...

žurnāls / Viedoklis

Imantas hakera izdošana ASV – neizvērtētais cilvēktiesību aspekts

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Deniss Čalovskis, par kuru pēdējo mēnešu laikā tiek vēstīts un diskutēts Latvijas publiskajā telpā, tiek apsūdzēts par līdzdarbošanos postoša datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanā un izplatīšanā, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru pasaulē, tajā skaitā arī NASA datorus.1 ASV izmeklēšanas iestādes ir pieprasījušas D. Čalovska izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai par līdzdalību kibernoziegumu veikšanā, pamatojoties uz 2005. gada Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu.2 Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra 2012. gada 20. decembrī lēma, ka D. Čalovska izdošana ir pieļaujama. 2013. gada 31. janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta noraidīja D. Čalovska sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot viņu ASV, uzskatot, ka izdošana ir pieļaujama un tiesiska. Galējais lēmums par viņa izdošanu vēl jāpieņem Ministru kabinetam.3 Šajā sakarā tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, norādot uz vairākiem iespējamiem D. Čalovska cilvēktiesību pārkāpumiem viņa izdošanas gadījumā.4 Par "Imantas hakera" D. Čalovska izdošanu ASV un tās starptautisko tiesību aspektu "Jurista Vārdam" viedokli pauž Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs asoc.prof. Dr.iur. Artūrs Kučs un lektors Māris Lejnieks. ...

žurnāls / Īsziņas

Aicina atstāt vārdu "Senāts" augstākās tiesu instances nosaukumā

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Biedrība "Latvijas tiesību institūts" 17. aprīlī vērsās Saeimas Juridiskajā komisijā un Tiesu politikas apakškomisijā, aicinot Saeimu bez svarīgiem iemesliem un plašākas juristu diskusijas neizslēgt vārdu "Senāts" no Latvijas augstākās tiesu instances nosaukuma. Pašlaik Saeimā tiek izskatīti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paredz reformēt Augstākās tiesas struktūru, paredzot Augstākās tiesas Senāta un tā ...

Irina Ļitvinova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokātu obligāto iesaisti civilprocesā

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

2005. gada 17. martā tika pieņemts un 2005. gada 1. jūnijā spēkā stājās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Tā mērķis ir veicināt fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. ...

Māris Onževs, Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien dinamiskāk tiek veidota sabiedriskā doma jaunu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai,1 ar kuriem varētu tikt sadārdzināta tiesvedība, kā arī aizskartas personu tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai. ...

žurnāls / Informācija

Tiesu procesu efektivizācijai veltīta konference

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Nākamnedēļ, 2013. gada 21. martā, Advokatūras dienas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Privāto tiesību sekciju, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrību un Latvijas Universitāti notiks konference "Tiesu procesu efektivizācija". Tajā laipni aicināti piedalīties zvērināti advokāti, prokurori un tiesneši no visiem Latvijas reģioniem, kā arī jurisprudences studenti. Dalība konferencē jāpiesaka līdz 15. martam, rakstot uz e-pastu birojs@eversheds.lv vai zvanot pa tālruni 67280102 un norādot vārdu, uzvārdu, iestādi, amatu un kontaktinformāciju. Dalība pasākumā ir bez maksas. ...

žurnāls / Informācija

Nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos tiesnešu neatkarības nodrošināšanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

2013. gada 21. janvāra Tieslietu padomes sēdē Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna prezentēja Tieslietu padomes pasūtījuma ietvaros veikto pētījumu "Tiesnešu neatkarības nodrošināšana spēkā esošajos normatīvajos aktos. Teorētiskā pamatojuma izstrāde nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus".1 Pētījumā autore piedāvā iespējamos uzlabojumus tiesiskajā regulējumā, piemēram, iesakot pārdalīt izpildvaras funkcijas un paplašināt Tieslietu padomes kompetenci. ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

Andris Bērziņš

žurnāls / Tiesību politika

Grozījumi Civilprocesa likumā atkal atgriežas Saeimā

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Pirms pāris nedēļām, 22. februārī, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtīja vēstules, kurās pamato lēmumu nodot Saeimas otrreizējai caurlūkošanai divus likumus: "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā". Publicējam Valsts prezidenta vēstuli, kurā motivēts viņa lēmums attiecībā uz Civilprocesa likuma grozījumiem. ...

Laura Šileikiste

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz cerību: ārvalstu pieredze mūža ieslodzījuma izpildē

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Gan sabiedrībā, gan arī daudzu valstu penitenciārajās sistēmās pastāv uzskats, ka visas uz mūžu notiesātās personas arī pēc notiesāšanas un ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē turpina būt sevišķi bīstamas, jo viņu izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir smagāki un nežēlīgāki par pārējiem. No šāda uzskata izriet pieeja, ka uz mūžu notiesāto personu soda izciešanas režīmam ir jābūt īpaši stingram, maksimāli ierobežojot notiesāto tiesības uz saziņu gan ar ieslodzījuma vietas personālu, gan ar pārējiem notiesātajiem, gan arī ar tuviniekiem, nepiedāvājot iespēju iesaistīties pasākumos, kas varētu veicināt to problēmu novēršanu, kas izraisīja noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, viņu iespējamu atgriešanos sabiedrībā un spēju dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. Šie apsvērumi, iespējams, balstās arī uz praktiskiem apsvērumiem – kāpēc gan ieguldīt resursus notiesātajos, kas, iespējams, nekad neatgriezīsies sabiedrībā? ...

Romāns Vīķis, Aleksejs Ketovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Puses pārstāvja noraidījums starptautiskajās komerciālās šķīrējtiesas tiesībās

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Autoru galvenais mērķis šī raksta ietvaros ir noteikt, kādos gadījumos starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt šāda noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla kompetenci izšķirt jautājumu par puses pārstāvja noraidījumu, kā arī apskatīt puses pārstāvja noraidīšanas praktiskās sekas. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Imants Muižnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek piesaistīts gan ārvalstu, gan vietējais privātais kapitāls un prasmes, partnerībām kļūstot par svarīgu juridisko instrumentu ekonomiskās attīstības jomā. Šo tendenci pastiprina resursu savstarpējā atkarība, jo publiskajam sektoram vairs nepietiek līdzekļu, lai mūsdienu globalizētajā un izaicinājumiem pārpilnajā pasaulē patstāvīgi un neatkarīgi no citiem dalībniekiem nodrošinātu pilnvērtīgu pārvaldību. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts tiesu ekspertīžu biroja teorētiskie un praktiskie aspekti

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91. pastāvēšanas gadadienu. Pašreizējā valsts pārvaldes reformu gaita tieši skar arī Valsts tiesu ekspertīžu biroju (turpmāk – VTEB). Tiek veikti funkciju auditi, vērtēta iestādes lietderība. Pagaidām iestādes liktenis pašreizējo politisko kolīziju laikā vēl nav izlemts, līdz ar to jautājums par VTEB juridisko statusu, kompetenci un pastāvēšanu nākotnē ir aizvien ļoti aktuāls. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vai tiesnesis, pret kuru uzsākts kriminālprocess, var turpināt darbu

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

2012. gada 5. oktobra Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojums1 par to, vai tiesnesis, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, var turpināt pildīt tiesneša pienākumus un izskatīt lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību vieta tiesu darbā un nolēmumos

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Šis gads Latvijas tiesu varā īpaši iezīmējas ar akcentu un izvērstām diskusijām par cilvēktiesību jautājumiem. Pavasarī, aktualizējot nacionālo augstāko tiesu lomu cilvēktiesību aizsardzībā, Rīgā norisinājās starptautiska konference tieši augstāko tiesu tiesnešiem. Savukārt nesenajā Latvijas tiesnešu konferencē novembra sākumā jautājums par tiesu darbu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) tika analizēts daudz plašākā auditorijā. Šajā materiālā sniegts pārskats par būtiskākajām tēzēm, kas izskanēja cilvēktiesībām veltītajā konferences daļā. Apskatā gan netiks atspoguļots Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces referāts, jo tas līdz ar autores papildinājumiem šajā JV numurā ir publicēts pilnībā. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Tiesību politika

M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Atsaucoties uz Jūsu [t. i., Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara – red.] 2012. gada 27. septembra vēstuli Nr. 02-01.7/140 "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" (turpmāk – Vēstule), esmu sagatavojis atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts). Es uzskatu, ka man nav šķēršļu sniegt šo atzinumu (turpmāk – Atzinums), jo neesmu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu tiesību sistēmu. ...

žurnāls / Intervija

UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1 Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā. Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria). ...

žurnāls / Tiesību politika

Ekspertu viedokļi par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pirms otrā lasījuma vērtē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz Tieslietu padomi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesu informācijas sistēmu, rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām, kā arī Augstāko tiesu. Tieši par Augstākās tiesas nosaukumu ir radušās neskaidrības, jo to, iespējams, varētu mainīt: viens variants ir "Augstākā tiesa", cits variants ir "Augstākās tiesas Senāts", un vēl cits ir vienkārši "Senāts". Diskusijas cēlonis ir Tieslietu padomes atbalstītā likumdevēja iecere likvidēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu, tādējādi paredzot "tīro tiesu instanču" sistēmas ieviešanu Latvijā. Turpmāk rajona (pilsētas) tiesa būs pirmā instance, apgabaltiesa – apelācijas instance un Augstākā tiesa (Senāts) – kasācijas instance. Apakškomisija šī jautājuma apspriešanai pieaicināja atzītus tiesību zinātņu ekspertus, kuriem lūdza izteikt apsvērumus par iespējamo Augstākās tiesas nosaukuma maiņu, to pārdēvējot par Senātu. Arī "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas Konstitucionālās tiesas Eirospriedums un tā sekas

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais Eirospriedums. Tā ietvaros tiesai nācās lemt par starptautisko līgumu – Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) ierīkošanu, Eiropas Savienības fiskālā līguma un Eiropadomes lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu attiecībā uz stabilitātes mehānisma izveidi – atbilstību valsts konstitūcijai, proti, tās pamatlikumam1 (das Grundgesetz – vācu val.). Arī Latvijā pirms šo Eiropas tiesību aktu ratifikācijas2 gan politikā, gan sabiedrībā pastāvēja bažas par valsts suverenitātes saglabāšanu un budžeta kompetences nodošanu Briseles rokās. Šī konstitucionālā problemātika, kā redzams, ir ne vienas vien neatkarīgas valsts "sāpju" jautājums. Kas tad konkrēti un ar kādu argumentāciju tika nolemts ar šo spriedumu, un kādas sekas no tā izriet Eiropas kontekstā? ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās tiesības antīko valstu sistēmās

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

I. Kāpēc interesēties par starptautisko tiesību vēsturi Šī nelielā publikācija ir veltīta vienam no vispieticīgāk apskatītajiem starptautisko tiesību aspektiem – starptautisko tiesību vēsturei.1 Lai gan "no vēstures mēs mācamies to, ka neko no tās neiemācamies" (tā vēstures izziņas lietderību apmēram pirms divsimt gadiem kodolīgi un nedaudz skeptiski raksturoja Hēgelis), diez vai būtu apdomīgi piekrist šai tēzei, pat nepārbaudot ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācijas iespējas notāra darbā

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

2012. gada jūnija sākumā notika Mediācijas padomes rīkotais seminārs "Mediācija Latvijā – iespējas un izaicinājumi". Tajā tika analizēts un izvērtēts, kā mediāciju var izmantot tiesas un tiesu sistēmai piederīgās personas – advokāti un notāri. Mediācijas loma ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka, un par tās nepieciešamību tiek runāts arvien biežāk, jo tieši ar mediācijas palīdzību varētu atrisināt daudzas problēmas, piemēram, tiesās samazināt lietu skaitu, kas šobrīd ir viens no iemesliem, kas palielina tiesu noslogotību un pagarina lietu izskatīšanas termiņus. Turpmāk šajā rakstā par to, kā mediācijas procesu var lietot zvērināta notāra darbā. ...

Pāvels Gruziņš, Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot plašsaziņas līdzekļos sniegtās ziņas. Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms 10 vai vairāk gadiem, un, smeļoties iedvesmu darba uzlabošanai, konstatēt, ka šajā ilgstoši par visgudrāko uzskatītajā tiesā arī strādā tiesneši, kam nav svešas cilvēciskas kļūdas. Treškārt, tā uz laiku novērsa sabiedrības uzmanību no izglītības, pensiju, diskriminējošo platību maksājumu un citām problēmām. Vispārināti runājot, tā atbilstoši mūsu tautas daļai raksturīgajam nihilismam padrupināja gan tiesu varas, gan Latvijas valsts, gan ECT, gan, šo rindu autoru ieskatā, arī Ministru kabineta pārstāves (nu jau bijušās) starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines autoritāti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Rakstā uzmanība vērsta uz vairākiem jautājumiem, par kuriem laiku pa laikam praksē rodas lielākas vai mazākas diskusijas. Civilprocesa likuma 474. pants, kas nosaka kasācijas instances tiesības, samērā detalizēti paredz iespējamos nolēmumu veidus, kādus, izskatot lietu kasācijas kārtībā, var pieņemt Senāts. ...

Dace Lutere-Timmele

žurnāls / Numura tēma

Latvijas situācija Eiropas kontekstā

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Izskaidrošu ārzemju latviešu skatījumu uz pilsonības likumprojekta pamatnostādnēm. Kā zināms, Pasaules brīvo latviešu apvienība jau kopš tās pirmsākumiem 1956. gadā ir pārstāvējusi visus latviešus un visas latviešu organizācijas ārpus Latvijas. Likumprojekts būtiski skar ārzemēs dzīvojošo latviešu pilsonības tiesības un to realizēšanu. Tāpēc arī mēs vēlamies komentēt jaunākās attīstības tendences pilsonības koncepcijā gan Latvijā, gan arī ārpus tās. ...

žurnāls / Numura tēma

Pilsonības jautājuma starptautiskais regulējums

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Vispirms būtu jāsāk ar juridiskajā zinātnē stingri noteikto atziņu, ka pilsoņu kopums veido vienu no neatkarīgas valsts pamatelementiem un līdz ar to pēc savas būtības pilsoņu loka noteikšana ir valstiski svarīgs jautājums. Vienlaikus būtu jāatbild uz jautājumu, vai starptautiskajās tiesībās ir noteikta pilsonības definīcija. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4. ...

žurnāls / Diskusija

Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem: 1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā: a) pašreizējā kārtība nav jāmaina; b) ir nepieciešama reorganizācija, likvidējot Augstākās tiesas Tiesu palātas, proti, visas lietas kā pirmās instances tiesa skatītu rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas skatītu apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts; c) jālikvidē rajona (pilsētas) tiesas, visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot apgabaltiesu, bet apelācijas instancē – Augstākās tiesas kompetencē; d) citas iespējas. 2. Vai rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācija ir pietiekama, lai skatītu visas lietas kā pirmās instances tiesas tiesneši? ...

žurnāls / Diskusija

Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā norādījis, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnešu viedoklis ir: "ja ir vēlēšanās sakārtot krimināllietu izskatīšanas sistēmu, grozījumu nevirzīšanai nav pamata". Viņš arī uzsvēris, ka "grozījumu vienīgais pamatmērķis ir sakārtot krimināllietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu krimināllietu izskatīšanu laikus, samazinātu visu lietu izskatīšanas ilgumu, nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī iespēju resursu palielināšanai tiesu prakses veidošanai". Saistībā ar Tieslietu padomes iebildumiem pret Kriminālprocesa likuma grozījumiem J. Stukāns norādījis, ka "grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem. Diemžēl mums nav zināmi Tieslietu padomes argumenti un lēmumā tie nav norādīti". Publicējam tiesneša J. Stukāna argumentāciju, atbalstot Saeimas virzītos grozījumus Kriminālprocesa likumā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas un Lietuvas jūras robeža – kā sasniegt taisnīgu atrisinājumu

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Latvijas Satversmes sapulce sēdē 1921. gada 15. martā pēc tam, kad ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics bija sniedzis ziņojumu par šķīrējtiesas sprieduma projektu robežu jautājumā ar Lietuvu, deputāts Ādolfs Klīve aizrādīja, ka labas attiecības ar Lietuvu ir vēlamas, bet tas panākams tikai tad, ja robežu jautājumu izšķir taisnības ceļā. Tāds līgums, kādu paredz sprieduma projekts, labas attiecības nevis stiprinātu, bet gan traucētu.1 Atšķirībā no situācijas 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad šķīrējtiesas spriedums valstīm bija saistošs, uz doto brīdi izvēle pieņemt vai noraidīt nelabvēlīgu robežas regulējumu joprojām ir Latvijas ziņā. Rakstā2 autore analizē Latvijas un Lietuvas jūras robežas tiesisko regulējumu vēsturiski un šobrīd, tā atbilstību Latvijas interesēm un piedāvā situācijas risinājumu. Autore pamato, ka 1999. gada jūras robežlīgums starp Latviju un Lietuvu neatbilst Latvijas interesēm un nav taisnīgs, tāpēc valstīm vai nu jāatsāk sarunas par jūras robežas virziena maiņu vairāk uz dienvidiem, vai jautājums jāatrisina starptautiskā tiesā. ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Iebilst pret tiesu sistēmas reorganizāciju

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Diskutē par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz reorganizēt tiesu sistēmu Tieslietu padomes 10. janvāra sēdē notika diskusija par tiesu sistēmas strukturālajām reformām saistībā ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Apspriežot Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu Tieslietu padomei paust viedokli par sagatavoto likumprojektu, Tieslietu padome nolēma ...

Gaļina Žukova, Vladimirs Hvaļejs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

ICC Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

1. Ievads 2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jauna ICC1 Šķīrējtiesas Reglamenta redakcija (turpmāk – Jaunais reglaments). Neskatoties uz to, ka jau iepriekš vairākos minētā reglamenta pantos (turpmāk – 1998. gada Reglaments) tika veikti nozīmīgi grozījumi, turklāt tas tika papildināts arī ar dažiem jauniem noteikumiem, šīs izmaiņas nevar uzskatīt par revolucionārām. Tās galvenokārt ir vērstas uz strīdu izšķiršanas efektivitātes uzlabošanu, ...

žurnāls / Notikums

Augstākajā tiesā piešķirtas Temīdas balvas

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Ievērojot gadskārtējo tradīciju, Augstākajā tiesā ir noskaidroti un sumināti kārtējie Temīdas balvu ieguvēji. Viņi godināti par savu profesionālo darbu un uzteicamajām cilvēciskajām īpašībām aizvadītajā gadā, kolektīvam noskaidrojot, kurš no pašu vidus šoreiz ir izpelnījies kolēģu atzinību un atbilst kādai no četrām Temīdas balvas nominācijām jeb tituliem – Gada cilvēks, Gada tiesnesis, Gada tiesneša palīgs un Gada darbinieks. ...

...

9

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls