MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Tiesību prakse
27. Marts 2012 /NR. 13 (712)
Pašvaldības ielai, kuru bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, ir publiskas lietas statuss. Publisku lietu var izmantot tikai tiesību normās noteiktā veidā un apjomā, kā arī visām personām jābūt vienlīdzīgām tiesībām izmantot publisku lietu. Personai nav subjektīvo tiesību prasīt un publisko tiesību persona atsevišķām personām bez leģitīma mērķa nevar piešķirt plašākas sabiedriskās izmantošanas tiesības, kādas ir paredzētas pārējām personām. Transportlīdzekli atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate. Brīdinājuma uzlīmes mērķis ir noteikt laiku, pēc kura iestāde varēs pārvietot piespiedu kārtā transportlīdzekli, ja tas netiks izmantots, uz speciālu stāvvietu. Tādēļ nav nozīmes apstāklim, ka transportlīdzekļa īpašnieks brīdinājuma uzlīmi ir noņēmis. Ja brīdinājuma uzlīme transportlīdzeklim bija uzlikta un īpašnieks transportlīdzekli 15 dienu laikā nav sācis izmantot, tad iestāde var pārvietot šo transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu. Ja transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, tas var piedalīties ceļu satiksmē tikai ar mērķi iziet tehnisko apskati, visos pārējos gadījumos dalība ceļu satiksmē ar to ir aizliegta. Līdz ar to apstāklis, ka transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, liecina par to, ka tas netiek izmantots. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)
"Jurista Vārdu" organizēt šādu pasākumu pamudināja vairāki apstākļi. Iniciatīvai rīkot referendumu par otru valsts valodu Latvijā gūstot piepildījumu, pārmetumi par novēloto reakciju un nepietiekamo argumentāciju tiek veltīti ne vien politiķiem, bet arī juristiem. Tā kā "Jurista Vārds" ir lielākais Latvijas juristu forums, kura uzdevums ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību Latvijā, redakcija šo kritiku uztvēra arī kā daļēji sev adresētu. Otrkārt, argumenti, kas līdz šim izmantoti dažādu viedokļu paušanai publiskajā telpā, bijuši vairāk emocionāli, mazāk racionāli. Diskusijas mērķis bija šo situāciju kaut nedaudz mainīt, tādēļ uz pasākumu tika aicināti ne vien juristi, bet arī žurnālisti, kuri iegūto informāciju varētu nodot tālāk sabiedrībai (interese no plašsaziņas līdzekļu puses izrādījās tiešām ievērojama). Treškārt, redakcija vēlējās pie viena galda apsēdināt pavisam dažādu uzskatu Latvijas juristus – gan tādēļ, lai raisītos spraiga saruna, gan tādēļ, lai, iespējams, veicinātu juristu savstarpēju ieklausīšanos – pat gadījumos, kad uzskatu tuvināšanās nav iespējama politiski savstarpēji izslēdzošu uzskatu dēļ. Tika nolemts diskusiju neierobežot ar gaidāmā valodas referenduma apspriešanu. Debatēm piedāvājām pēdējā laikā aizvien plašāk lietoto jēdzienu "Satversmes kodols": kas ir valsts pamati, kādas ir to aprises un negrozāmības argumenti? Vai valsts pamatlikuma esenci drīkst papildināt, sašaurināt vai paplašināt? Principā tas bija jautājums par Latvijas tautas kā suverēna rīcības brīvību – vai tā ir absolūta, vai arī to ierobežo Satversmē iekodēti nosacījumi. Vienlaikus tas bija arī jautājums, vai Satversmes kodola grozīšanas gadījumā arī turpmāk varētu teikt, ka joprojām dzīvojam tajā Latvijas valstī, kas dibināta 1918. gada 18. novembrī. Jāatzīst, ka uz pirmo jautājumu – kas ir Satversmes kodols – vairāk vai mazāk centās atbildēt visi diskusijas dalībnieki (sk. tālāk), savukārt valsts pamatu negrozāmības vai grozīšanas iespēju argumentācijai pasākuma ierobežotā laika dēļ sarunas dalībnieki pieskārās fragmentāri. Protams, ir skaidrs, ka šī diskusija ir tikai viens no sākumposmiem Latvijas juristu domu apmaiņai par šiem būtiskajiem valststiesību jautājumiem. Jācer, ka viedokļu apmaiņa turpināsies un šim pasākumam sekos arī zinātniskas publikācijas. Tādējādi no gaidāmā referenduma varētu gūt arī ko pozitīvu – ja tas kalpotu par katalizatoru juridiski pietiekami skaidri iezīmēt Latvijas valsts pamatu (negrozāmās) aprises. Tas, bez šaubām, būtu ne vien nozīmīgs ieguldījums Latvijas valststiesībās, bet arī Latvijas sabiedrības saskaņas veicināšanā un valsts tālākas attīstības virziena noteikšanā. Diskusijā "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" piedalījās: • LU profesors, Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Dr.iur. Ringolds Balodis, • Latvijas Republikas tieslietu ministrs, LU lektors Gaidis Bērziņš, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, • Publisko tiesību institūta direktors, Tiesībsarga biroja vecākais jurists Mg.iur. Arvīds Dravnieks, • Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirants Mg.iur. Andrejs Elksniņš, • Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Saeimas deputāta palīdze Mg.iur. Elizabete Krivcova, • Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Gunārs Kusiņš, • zvērināts advokāts, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Mg.iur. Lauris Liepa, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas locekle, LU docente Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, • Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Mg.iur. Inga Reine. Diskusiju vadīja LU Juridiskās fakultātes lektors Dr.iur. Jānis Pleps. Diskusiju "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" varēja vērot gan klātienē, gan interneta tiešraidē – šo iespēju "Jurista Vārda" mājaslapā vien izmantoja vairāk nekā 500 interesentu. Pārraidi varēja redzēt arī Latvijas Universitātes un portāla "politika.lv" mājaslapā. Pašlaik diskusijas ierakstu iespējams noskatīties "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Tur ievietots gan pilns pasākuma video ieraksts, gan atsevišķi būtiski fragmenti. Dina Gailīte, "Jurista Vārda" galvenā redaktore ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)
Gandrīz 90 gadus pēc Satversmes pieņemšanas un trīs gadus pēc komentēšanas darba uzsākšanas iznākuši sengaidītie Satversmes komentāri. Tajos apskatīta Latvijas konstitūcijas jaunākā, astotā nodaļa: 89.–115. pants. Darbu, ko prof. Dr.iur. Ringolda Baloža vadībā paveikuši 33 Satversmes komentētāji un četri Dr.iur. Aivara Endziņa pārraudzītās redkolēģijas locekļi, var droši dēvēt par pirmo lielo Satversmes komentāru jeb "standartkometāru". Tā grāmatas atvēršanas svētkos 19. decembrī norādīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš arī atzina: "Šis komentārs būs derīgs nākamos 20–30 gadus. Tas nav likums, pret komentāriem var iebilst, tai skaitā tiesa. Tomēr komentāri iezīmē Satversmes izpratnes ceļu. Ja kāds domās citādi, viņam savs viedoklis būs jāpamato." Grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības" izdevējs ir VSIA "Latvijas Vēstnesis", un izdevumam ir patiešām iespaidīgs apjoms – 864 lappuses. Autoru skaits, redkolēģijas darbs un apjomīgais tehniskās sagatavošanas process ir iemesls arī Latvijas apstākļos diezgan augstajai grāmatas cenai: "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā tā maksā 56,45 latus, citur – vēl vairāk (šāda cena gan nebūs pārsteigums tiem juristiem, kas profesionālo literatūru pērk ārvalstīs). Satversmes komentāru iznākšana ir pirmreizīgs notikums Latvijas tiesību vēsturē, tādēļ var cerēt, ka, neskatoties uz augsto cenu, komentāru autoru vārdi un viņu kvalitatīvais veikums būs pamatots iemesls šī izdevuma iegādei. Iespējams pat, ka Satversmes komentāri varētu kļūt par šīs gadumijas vērtīgāko dāvanu Latvijas juristu sabiedrībā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs neņemt vērā izdevumus tā iemesla dēļ, ka tie ir bijuši citā taksācijas periodā. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietvertas normas, kas nosaka nodokļu maksātāja atbildību par nodokļu samaksas kavējumu. Gadījumā, ja nodoklis ir aprēķināts, bet tiek kavēts samaksas pienākums, nodokļu maksātājs maksā nodokli un maksājumus par samaksas kavējumu. Šādos gadījumos ir zināms gan nodokļa apmērs, gan tā samaksas termiņš, un likumdevēja noteiktās sekas ir vērstas tikai pret kavējumu, un nav noteikta soda nauda. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav vispār aprēķināts (ir samazināts apliekamais ienākums un līdz ar to budžetā maksājamā nodokļa summa), Valsts ieņēmumu dienests aprēķina ne tikai nodokli, bet arī soda naudu. Nokavējuma naudas aprēķins šajā gadījumā ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31.3 pantā regulēts un paredzēts tikai no brīža, kad nodokļu maksātājs kavē attiecīga Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi par dienesta konstatētā nodokļa pārkāpuma sekām (līdz 2007. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" spēkā stāšanās brīdim). Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ietvertās normas pilnībā noregulē nokavējuma naudas aprēķinu gan gadījumā, ja tiek kavēts nodokļa maksājums, gan gadījumā, ja tiek samazināta budžetā maksājamā nodokļa summa. Līdz ar to nav pamata piemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas kā vispārīgās normas. Nodokļu jomā un, jo īpaši, paredzot atbildību par nodokļu samaksas pārkāpumiem, likumam ir jābūt pietiekami skaidram. Lai arī nokavējuma naudai principā nav sodošs, bet budžetā laikus negūtos ieņēmumus kompensējošs raksturs, tās tomēr ir papildu negatīvās sekas nodokļu maksātājam, un tieši kā atbildība par savlaicīgu pienākuma neizpildi. Tiesiskās drošības princips ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas pieprasa, lai noteikumi, kas nodokļu maksātājam uzliek maksājumus, būtu skaidri un precīzi, lai nodokļu maksātājs varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ atbilstoši rīkoties. Tiesiskās drošības princips ir īpaši stingri jāievēro tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var radīt finansiālas sekas. Tādējādi nokavējuma naudas aprēķins par laiku, sākot no nodokļu samaksas pienākuma iestāšanās, gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir samazinājis apliekamo ienākumu, ir pieļaujama tikai līdz ar 2007. gada 8. novembra grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās brīdi, turklāt grozījumi nav attiecināmi uz laiku pirms to spēkā stāšanās. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ja personai ir ar likumu piešķirtas tiesības, tad iepretim parasti ir kādas citas personas (administratīvajā procesā parasti tā ir valsts) pienākums. Lai notiesātais varētu īstenot savas tiesības, ieslodzījuma apstākļi viņam liedz pašam, nevienu nebrīdinot, atstāt cietuma teritoriju. Jāņem arī vērā, ka cietuma administrācijai ir jāveic uzskaite, cik dienas notiesātais jau izmantojis no iespējamās septiņu dienu gadā prombūtnes. Līdz ar to cietuma priekšnieka atļauja ir lēmums, kas ļauj notiesātajam īstenot likumā paredzētās tiesības – atstāt cietumu. Tiesību norma neparedz, ka cietuma priekšnieks varētu atkarībā no lietderības apsvērumiem lemt, vai šādu atļauju izsniegt vai ne. Respektīvi, nav minēti nekādi kritēriji, kas būtu ņemami vērā. Līdz ar to kritēriju noteikšana (piemēram, pamatojuma pieprasīšana un tā izvērtēšana) šādā gadījumā atzīstama par valsts, kas veikta cietuma priekšnieka personā, patvarīgu rīcību. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)
Aizvadītajā nedēļā atkārtoti publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par atšķirīgu skatījumu attiecībā uz nodokļa iekasēšanu par ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lietas pavērsiens ir nonācis pat tik tālu, ka viena no strīda pusēm – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai tiesībsarga Jura Jansona rīcībā (red. piez. Faktiski – viņam vēršoties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas pret VID un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un izvērtēt, vai to rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī šīs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.) nav saskatāma amata pilnvaru pārsniegšana un iejaukšanās VID kā autonomas iestādes darbā. Jāpiebilst, ka tiesībsarga lēmums vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc pašu teiktā, sperts kā galējais solis, jo iepriekš, jau kopš šā gada sākuma, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību, vēstules atkārtoti sūtītas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, taču, ombuda ieskatā, vēlamo rezultātu tas nedeva. Tā, piemēram, publiski izplatītajā informācijā norādīts: "Tiesībsargs kategoriski nepiekrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011. gada 7. aprīļa paskaidrojumiem. Ministru kabineta paustais pretrunīgais viedoklis nenodrošina likumības ievērošanu valsts iestāžu darbā. Gluži otrādi – Ministru kabineta locekļi, no vienas puses, atzīst, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu, kas gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, bet, no otras puses, vienlaikus akceptē Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskus lēmumus, ar kuriem ar atpakaļejošu datumu tiek uzlikts par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumiem, kas gūti pirms 2010. gada 1. janvāra. [..] Nodokļu administrācijai nav tiesību iekasēt neesošus nodokļus, bezatbildīgi gaidot, kad tiesa pēdējā instancē prettiesisko lēmumu atcels un personai radīsies tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju, tai skaitā arī vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret valsti. Neskatoties uz tiesībsarga konstatētiem VID pārkāpumiem, Ministru kabinets ar savā 2011. gada 7. aprīļa vēstulē tiesībsargam pausto nostāju atļauj turpināt šīs prettiesiskās darbības." Tā kā, pēc tiesībsarga domām, šāda situācija nav pieļaujama, viņš vasarā atkārtoti lūdza Ministru kabineta locekļus ņemt vērā tā viedokli un izmainīt valdības nostāju atbilstoši likumu normām. Savukārt Ministru kabinets, šā gada 28. jūlijā atbildot uz šo atkārtoto iesniegumu, norādīja: tā kā šā iesnieguma saturs pēc būtības ir līdzīgs jau iepriekš paustajai tiesībsarga nostājai, arī Ministru kabinets uztur spēkā 2011. gada 7. aprīļa atbildes vēstulē pausto viedokli. Ņemot vērā šādu lietas pavērsienu, J. Jansons 2011. gada 11. augustā vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Aizvadītajā nedēļā šis fakts atkal celts dienasgaismā un ieguvis plašāku rezonansi, tostarp atklājot juridiski atšķirīgus viedokļus un argumentus. Dodot iespēju JV lasītājiem šajā jautājumā pašiem nonākt pie saviem secinājumiem, pilnībā publicējam gan tiesībsarga iesniegumu ģenerālprokuroram, gan saistībā ar to VID un Finanšu ministrijas žurnālam paustos viedokļus. ...
Pievienot mapei
1 ... 14 15 16 17 18 ... 37
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties