Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļa kā publiskas lietas lietošanas tiesības

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Pašvaldības ielai, kuru bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, ir publiskas lietas statuss. Publisku lietu var izmantot tikai tiesību normās noteiktā veidā un apjomā, kā arī visām personām jābūt vienlīdzīgām tiesībām izmantot publisku lietu. Personai nav subjektīvo tiesību prasīt un publisko tiesību persona atsevišķām personām bez leģitīma mērķa nevar piešķirt plašākas sabiedriskās izmantošanas tiesības, kādas ir paredzētas pārējām personām. Transportlīdzekli atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate. Brīdinājuma uzlīmes mērķis ir noteikt laiku, pēc kura iestāde varēs pārvietot piespiedu kārtā transportlīdzekli, ja tas netiks izmantots, uz speciālu stāvvietu. Tādēļ nav nozīmes apstāklim, ka transportlīdzekļa īpašnieks brīdinājuma uzlīmi ir noņēmis. Ja brīdinājuma uzlīme transportlīdzeklim bija uzlikta un īpašnieks transportlīdzekli 15 dienu laikā nav sācis izmantot, tad iestāde var pārvietot šo transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu. Ja transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, tas var piedalīties ceļu satiksmē tikai ar mērķi iziet tehnisko apskati, visos pārējos gadījumos dalība ceļu satiksmē ar to ir aizliegta. Līdz ar to apstāklis, ka transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, liecina par to, ka tas netiek izmantots. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļu policija var apturēt transportlīdzekli tikai likumā paredzētajos gadījumos

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Transportlīdzekļa apturēšana ir saistīta ar personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Policijas darbinieks ir tiesīgs to darīt vienīgi likumā paredzētajos gadījumos: 1) pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; 2) ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā. Policijas darbinieks nevar pamatot apturēšanu tikai ar atsaukšanos uz likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 20. punktu. Proti, ir jāpastāv objektīvam un redzamam pamatam, lai transportlīdzekli apturētu. ...

Normunds Šlitke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par transporta līdzekļu vadītāju (dokumentu) pārbaudēm bez redzama iemesla

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

2010. gada 22. martā pēc tiesas sēdes Latgales priekšpilsētas tiesā, kas beidzās ap plkst. 11:00, manis vadītā automašīna tika apturēta Jersikas ielā dokumentu pārbaudei, norādot, ka tā ir vispārīga dokumentu pārbaude un alkohola eksprestests, ko paredzot likums "Par policiju". Ņemot vērā to, ka esmu aktīvs principu "uzvarētājus nesoda" un "mērķis attaisno līdzekļus" piemērošanas publisko tiesību jomā pretinieks, apturēšanu un dokumentu pārbaudi apstrīdēju. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes iestāžu divi statusi ir realitāte

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts pārvaldes kārtību, bet visu strīdu izskatīšanas kārtību un beidzot paveicis nepaveicamo, proti, noteicis izsmeļošu publisko personu tiesībspēju gan privāto (!), gan publisko tiesību jomā un pasargājis publiskās personas no identitātes zaudēšanas. Raksts varējis nebūt, ja vien K. Torgāns iepriekš nebūtu publicējis netradicionālu viedokli. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politisko partiju konstitucionalitāte un kontrole 18.– 21. gadsimtā

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Šā raksta ietvaros ir salīdzinātas partiju definīcijas un kontroles iespējas ārvalstu konstitūcijās un speciālajos likumos. Autora mērķis ir apkopot partiju konstitucionalitātes kopīgās tendences un sniegt priekšlikumus Latvijas demokrātiskās iekārtas uzlabošanai. Salīdzinošās konstitucionālās tiesības var palīdzēt formulēt tādas tiesiskās attiecības, kuras konkrētajai konstitucionālajai iekārtai būs vislabāk piemērotas.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz atlīdzinājumu par personas sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Likumdevējs, izdodot tiesību aktu, vai iestāde, veicot darbības valsts pārvaldes jomā, ierobežojot personas subjektīvo tiesību realizāciju sabiedrības interesēs vai uzliekot personām obligāti veicamus pienākumus, izvērtē samērīgumu starp atsevišķu personu un sabiedrības interesēm, un šis ierobežojums sabiedrības interesēs vai veicamais pienākums visām personām ir paciešams. Tomēr var būt kāda atsevišķa persona, kurai noteiktā obligātā pienākuma pildīšana vai subjektīvo tiesību realizācijas ierobežojuma ievērošana var izsaukt nesamērīgi lielākas ciešanas nekā visai pārējai sabiedrībai vienādos vai salīdzināmos apstākļos. Šā raksta mērķis ir aplūkot personas tiesības uz atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas radušies no šādām sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs, un atlīdzinājuma piešķiršanas pamatus. ...

žurnāls / Notikums

Pārrunā valsts pārvaldes iekārtas iespējamās izmaiņas

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Tiekoties ar valsts augstāko amatpersonu, E. Levits viņu informēja, ka ieplānotais KTK viedoklis par Satversmes pantiem, kas ir konstitūcijas pamats un nebūtu pakļaujams tautas nobalsošanām, tiks sagatavots līdz aprīļa beigām un attiecīgi maija sākumā tas būs publiski pieejams plašākai diskusijai. Valsts prezidenta Preses dienests vēsta, ka vienlaikus gan Valsts prezidents, gan KTK priekšsēdētājs bija vienisprātis par to, ka esošais valsts ...

žurnāls / Tiesību prakse

Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesības uz atbildi uz iesniegumu pēc būtības, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu likumā paredzētajā veidā. Proti, Satversme norāda uz to, ka tas, kā tiesības uz atbildi ir īstenojamas, ir regulējams ar zemāku normatīvo aktu – likumu. Indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskas piezīmes latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida sakarā

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Jāizsaka pateicība žurnālam "Jurista Vārds", kas 2011. gada 25. oktobra numurā Nr. 43(690) apkopoja ievērojamu juristu domas par latgaliešu valodu. Tas savukārt novērš nepieciešamību tērēt laiku, lai pārliecinātu, ka šis jautājums ir juridiskas izpētes vērts. Tāpat tas apliecina, ka tā nav tikai viena Latvijas pārnovada iedzīvotāju iedoma, ka viņiem var būt sava valoda, kuru varētu lietot arī oficiālajā saziņā. Šā raksta mērķis ir apskatīt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveidu juridiskajā skatījumā. Skaidrs, ka vienā rakstā nevarēs sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un piedāvāt juridisku risinājumu. Tomēr, lai saprastu latgaliešu valodas juridisko statusu, ir jāizvērtē juridiska rakstura jautājumi. ...

Aleksandrs Kuzmins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Satversmē ir lieki vārdi

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Ir izplatīts viedoklis, ka neviena Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk tekstā – Satversme)1 "norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku".2 Acīmredzamākais pretarguments tam ir Satversmes 9. pants, kas prasa, lai Saeimas deputātu kandidāti būtu vecāki par divdesmit vienu gadu vēlēšanu "pirmā" dienā, lai gan Saeimas vēlēšanas sen notiek tikai vienu dienu; attiecīgie grozījumi 8. un 11. pantā tika izdarīti 1994. gadā3 un 1997. gadā4. Tomēr pašlaik par aktuālu kļuvis jautājums par cita vārda nozīmi un lietojamību. Šis ir vārds "vienīgo" Saeimas deputātu svinīgajā solījumā – "stiprināt [..] latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", kura teksts ietverts Satversmes 18. pantā. Šis solījums ir jādod, lai Saeimā ievēlēta persona iegūtu Saeimas locekļa pilnvaras. ...

žurnāls / Informācija

Neatrisinātais jautājums par tiesnešu un prokuroru algām

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļi galvenokārt runāja tikai par vienu tēmu – gaidāmo referendumu. Citām ziņām bija grūti nokļūt starp ziņu virsrakstiem. Viena no retajām bija informācija par Satversmes tiesas 14. un 15. februāra tiesas sēdēs izskatāmo jautājumu, kas saistīts ar tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Salīdzināmo personu loks amatpersonu skaita samazināšanas un amata likvidēšanas gadījumos

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Gadījumā, ja ministrijas strukturālās izmaiņas ietver ne tikai amatpersonu atbrīvošanu, samazinot to skaitu pa atbildības līmeņiem un darbības jomām, bet arī ministrijas funkciju pārdali pa struktūrvienībām, lai piemērotu likuma "Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā" 10. panta pirmo daļu atbilstoši tās īstajai jēgai, konkurencei starp esošajiem darbiniekiem jāveidojas, ņemot vērā arī nākotnē veicamās funkcijas un to atbilstību, ne tikai atmesto iestādes struktūru ar attiecīgu amatpersonu atbildības sadalījumu. Ja jaunajā ministrijas struktūrā tā pati funkcija tiek nodota citai struktūrvienībai, tad, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pamata izslēgt no konkurences personas, kas šo funkciju iepriekš pildījušas citā struktūrvienībā. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Viendzimuma partnerattiecības nav pielīdzināmas laulībai

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

2011. gada maijā tiesībsargs tikās ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar Tiesībsarga stratēģiju 2011.–2013. gadam. Papildus stratēģijā izvirzītajām prioritātēm Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un nevalstiskās organizācijas aicināja tiesībsargu pievērst uzmanību partnerattiecību tiesiskajam regulējumam. Pēc konkrētā jautājuma izvērtēšanas tiesībsargs nosūtīja vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai. ...

žurnāls / Diskusija

Latvijas valsts kodolu meklējot

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

"Jurista Vārdu" organizēt šādu pasākumu pamudināja vairāki apstākļi. Iniciatīvai rīkot referendumu par otru valsts valodu Latvijā gūstot piepildījumu, pārmetumi par novēloto reakciju un nepietiekamo argumentāciju tiek veltīti ne vien politiķiem, bet arī juristiem. Tā kā "Jurista Vārds" ir lielākais Latvijas juristu forums, kura uzdevums ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību Latvijā, redakcija šo kritiku uztvēra arī kā daļēji sev adresētu. Otrkārt, argumenti, kas līdz šim izmantoti dažādu viedokļu paušanai publiskajā telpā, bijuši vairāk emocionāli, mazāk racionāli. Diskusijas mērķis bija šo situāciju kaut nedaudz mainīt, tādēļ uz pasākumu tika aicināti ne vien juristi, bet arī žurnālisti, kuri iegūto informāciju varētu nodot tālāk sabiedrībai (interese no plašsaziņas līdzekļu puses izrādījās tiešām ievērojama). Treškārt, redakcija vēlējās pie viena galda apsēdināt pavisam dažādu uzskatu Latvijas juristus – gan tādēļ, lai raisītos spraiga saruna, gan tādēļ, lai, iespējams, veicinātu juristu savstarpēju ieklausīšanos – pat gadījumos, kad uzskatu tuvināšanās nav iespējama politiski savstarpēji izslēdzošu uzskatu dēļ. Tika nolemts diskusiju neierobežot ar gaidāmā valodas referenduma apspriešanu. Debatēm piedāvājām pēdējā laikā aizvien plašāk lietoto jēdzienu "Satversmes kodols": kas ir valsts pamati, kādas ir to aprises un negrozāmības argumenti? Vai valsts pamatlikuma esenci drīkst papildināt, sašaurināt vai paplašināt? Principā tas bija jautājums par Latvijas tautas kā suverēna rīcības brīvību – vai tā ir absolūta, vai arī to ierobežo Satversmē iekodēti nosacījumi. Vienlaikus tas bija arī jautājums, vai Satversmes kodola grozīšanas gadījumā arī turpmāk varētu teikt, ka joprojām dzīvojam tajā Latvijas valstī, kas dibināta 1918. gada 18. novembrī. Jāatzīst, ka uz pirmo jautājumu – kas ir Satversmes kodols – vairāk vai mazāk centās atbildēt visi diskusijas dalībnieki (sk. tālāk), savukārt valsts pamatu negrozāmības vai grozīšanas iespēju argumentācijai pasākuma ierobežotā laika dēļ sarunas dalībnieki pieskārās fragmentāri. Protams, ir skaidrs, ka šī diskusija ir tikai viens no sākumposmiem Latvijas juristu domu apmaiņai par šiem būtiskajiem valststiesību jautājumiem. Jācer, ka viedokļu apmaiņa turpināsies un šim pasākumam sekos arī zinātniskas publikācijas. Tādējādi no gaidāmā referenduma varētu gūt arī ko pozitīvu – ja tas kalpotu par katalizatoru juridiski pietiekami skaidri iezīmēt Latvijas valsts pamatu (negrozāmās) aprises. Tas, bez šaubām, būtu ne vien nozīmīgs ieguldījums Latvijas valststiesībās, bet arī Latvijas sabiedrības saskaņas veicināšanā un valsts tālākas attīstības virziena noteikšanā. Diskusijā "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" piedalījās: • LU profesors, Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Dr.iur. Ringolds Balodis, • Latvijas Republikas tieslietu ministrs, LU lektors Gaidis Bērziņš, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, • Publisko tiesību institūta direktors, Tiesībsarga biroja vecākais jurists Mg.iur. Arvīds Dravnieks, • Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirants Mg.iur. Andrejs Elksniņš, • Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Saeimas deputāta palīdze Mg.iur. Elizabete Krivcova, • Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Gunārs Kusiņš, • zvērināts advokāts, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Mg.iur. Lauris Liepa, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas locekle, LU docente Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, • Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Mg.iur. Inga Reine. Diskusiju vadīja LU Juridiskās fakultātes lektors Dr.iur. Jānis Pleps. Diskusiju "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" varēja vērot gan klātienē, gan interneta tiešraidē – šo iespēju "Jurista Vārda" mājaslapā vien izmantoja vairāk nekā 500 interesentu. Pārraidi varēja redzēt arī Latvijas Universitātes un portāla "politika.lv" mājaslapā. Pašlaik diskusijas ierakstu iespējams noskatīties "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Tur ievietots gan pilns pasākuma video ieraksts, gan atsevišķi būtiski fragmenti. Dina Gailīte, "Jurista Vārda" galvenā redaktore ...

Matīss Šķiņķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu noregulējums Satversmes tiesas procesā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Satversmes tiesa 2012. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu lietā Nr. 2012-03-01 par pieteikuma iesniedzēja lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanas komisijas 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".1 Šis lēmums tā sauktajā Referenduma lietā bija nozīmīgs ne vien tādēļ, ka ar to netika apturēta tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē2 (turpmāk – Satversme), bet arī tādēļ, ka Satversmes tiesai bija jālemj, vai tās kompetencē ir tāda pagaidu noregulējuma līdzekļa piemērošana, kas Satversmes tiesas likumā3 tieši nav paredzēts. Ievērojot aktualizēto jautājumu par pagaidu noregulējuma institūtu Satversmes tiesas procesā, autors analizē pagaidu noregulējuma institūta būtību, secina, kādi pagaidu noregulējuma līdzekļi ir pieejami Satversmes tiesas procesā, un izvērtē nepieciešamību Satversmes tiesas procesā paredzēt jaunus pagaidu noregulējuma līdzekļus. ...

žurnāls / Informācija

Tiesībpolitiska diskusija - "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums"

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

31. janvārī pulksten 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notika diskusija „Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”. Interesenti šeit var noskatīties minētās diskusijas ierakstu. Gaidis Bērziņš Ilma Čepāne Arvīds Dravnieks Andrejs Elksniņš Elizabete Krivcova Gunārs Kusiņš Inese Lībiņa-Egnere Lauris Liepa Inga Reine Ringolds Balodis ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesa neaptur izsludināto tautas nobalsošanu

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, izskatījusi lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – CVK) 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", konstatēja: 1. 2012. gada 20. janvārī Satversmes ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vērtēs Valsts prezidenta un Saeimas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta, tiesneši Kristīne Krūma un Uldis Ķinis, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikuma reģ. Nr. 5/2012), ko iesnieguši trīsdesmit 11. Saeimas deputāti: Raivis Dzintars, Kārlis Krēsliņš, Raivis Blumfelds, Vineta Poriņa, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Romāns Naudiņš, Jānis Dombrava, Iveta Grigule, Einārs Cilinskis, ...

Saeimas Preses dienests

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikums Satversmes tiesā par referenduma konstitucionalitāti un apturēšanu

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Šā gada 12. janvārī Saeimas deputāti – Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš, Iveta Grigule – kopumā 30, izmantoja Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par tautas nobalsošanu un tikumu ierosināšanu" 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas, Valsts prezidenta 2011. gada 20. decembra lēmuma Nr. 260 un Saeimas Prezidija 2011. gada 20. decembra atzinuma "Par likumprojektu" Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (Nr. 174/Lp11) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 77. pantam, 78. pantam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam. Publicējam pieteikuma tekstu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūra patvēruma meklētāju lietās

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Šis raksts ir tapis, pamatojoties uz autora izstrādāto pētījumu "Administratīvās rajona tiesas prakses analīze patvēruma lietās"3. Sakarā ar raksta ierobežoto apjomu tajā netiek detalizēti apskatītas Eiropas Savienības tiesību normu prasības, kuras bija par pamatu Latvijas Republikas pašreizējam tiesiskajam regulējumam patvēruma jomā. Taču iespēju robežās raksts atspoguļo minētās prasības saistībā ar tajā apskatāmajiem problēmjautājumiem. Tāpat autors nemēģina aptvert visus ar Administratīvās rajona tiesas praksi saistītos jautājumus, bet mudina uz diskusiju un papildus izdarītajiem secinājumiem ieskicē arī virzienus, kur papildu izpēte būtu nepieciešama nākotnē. ...

Artūrs Spīgulis, Sandra Bikauniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbību Latvijas ostās pašlaik regulē judikatūra

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām1, Rīgas brīvostas likums2 un Ventspils brīvostas likums3. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010. gada 14. oktobrī pieņemtie grozījumi Rīgas un Ventspils brīvostas likumos nav atrisinājuši tiesisko situāciju. Tikmēr ostas pārvalžu interpretācija par komercdarbības brīvostās regulējošo tiesību normu piemērošanu jau gadiem ir nekonsekventa un pretēja komersantu un visas ostas attīstības interesēm, tāpēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada maija lēmumi4 par strīdu izskatīšanas kārtību saistībā ar komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā un tajos izvērsti analizētie komercdarbības brīvostās tiesiskie pamati ir nozīmīga judikatūra šajā nozarē. Lēmumu nozīmība izpaužas tajā, ka, pirmkārt, tie norāda uz ostas pārvalžu ilggadējās tiesību normu interpretācijas nepareizību un, otrkārt, tie apliecina nepieciešamību pēc grozījumiem minētajos normatīvajos aktos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas un Lietuvas jūras robeža – kā sasniegt taisnīgu atrisinājumu

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Latvijas Satversmes sapulce sēdē 1921. gada 15. martā pēc tam, kad ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics bija sniedzis ziņojumu par šķīrējtiesas sprieduma projektu robežu jautājumā ar Lietuvu, deputāts Ādolfs Klīve aizrādīja, ka labas attiecības ar Lietuvu ir vēlamas, bet tas panākams tikai tad, ja robežu jautājumu izšķir taisnības ceļā. Tāds līgums, kādu paredz sprieduma projekts, labas attiecības nevis stiprinātu, bet gan traucētu.1 Atšķirībā no situācijas 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad šķīrējtiesas spriedums valstīm bija saistošs, uz doto brīdi izvēle pieņemt vai noraidīt nelabvēlīgu robežas regulējumu joprojām ir Latvijas ziņā. Rakstā2 autore analizē Latvijas un Lietuvas jūras robežas tiesisko regulējumu vēsturiski un šobrīd, tā atbilstību Latvijas interesēm un piedāvā situācijas risinājumu. Autore pamato, ka 1999. gada jūras robežlīgums starp Latviju un Lietuvu neatbilst Latvijas interesēm un nav taisnīgs, tāpēc valstīm vai nu jāatsāk sarunas par jūras robežas virziena maiņu vairāk uz dienvidiem, vai jautājums jāatrisina starptautiskā tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības tiesas ceļā prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Likums neparedz lietās par publisko tiesību līgumu noslēgšanu taisīt spriedumu, saskaņā ar kuru iestādei vēlreiz būtu jāizdara rīcības brīvības apsvērumi. Likums paredz, ka tiesa taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu, tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta vērtējuma izdarīšana par vienošanās slēgšanu nav pārbaudāma administratīvajā tiesā. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pants neuzliek pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju, tādēļ nodokļu maksātājs nevar tiesas ceļā prasīt noslēgt šādu vienošanos. Vērtējums par to, vai valstij Valsts ieņēmumu dienesta personā būtu lietderīgi izlīgt ar nodokļu maksātāju, atlaižot soda naudu un pusi nokavējuma naudas, ir dienesta ģenerāldirektora kompetencē. Šāds vērtējums ir galīgs, un tas nav pārsūdzams tiesā. Lai privātpersona varētu iesniegt pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu, pienākumam publisko tiesību subjektam slēgt publisko tiesību līgumu ir jāizriet no tiesību normām. ...

žurnāls / Intervija

Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās pagājušā gada 7.–9. decembrī, ar prezentāciju “Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds” 20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

I. Dienas kārtībā – nācijas identitāte un valsts pamati Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem. Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības nav diskriminācija

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

2011. gada 6. oktobrī Tiesībsarga birojā ir saņemts 2011. gada 27. septembra iesniegums (reģistrēts ar Nr. 1656), kurā vērsta uzmanība uz iespējamu nepilsoņu tiesību aizskārumu, norādot 79 spēkā esošās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības, kā arī 54 bijušās atšķirības, kas vairs nepastāv. Katrā pielikumā īsumā raksturota tiesību apjoma atšķirība un konkrētā tiesību norma, kura, pēc iesniedzēja domām, diskriminē nepilsoņus. ...

žurnāls / Notikums

Satversmes standartkomentārs beidzot gatavs

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Gandrīz 90 gadus pēc Satversmes pieņemšanas un trīs gadus pēc komentēšanas darba uzsākšanas iznākuši sengaidītie Satversmes komentāri. Tajos apskatīta Latvijas konstitūcijas jaunākā, astotā nodaļa: 89.–115. pants. Darbu, ko prof. Dr.iur. Ringolda Baloža vadībā paveikuši 33 Satversmes komentētāji un četri Dr.iur. Aivara Endziņa pārraudzītās redkolēģijas locekļi, var droši dēvēt par pirmo lielo Satversmes komentāru jeb "standartkometāru". Tā grāmatas atvēršanas svētkos 19. decembrī norādīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš arī atzina: "Šis komentārs būs derīgs nākamos 20–30 gadus. Tas nav likums, pret komentāriem var iebilst, tai skaitā tiesa. Tomēr komentāri iezīmē Satversmes izpratnes ceļu. Ja kāds domās citādi, viņam savs viedoklis būs jāpamato." Grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības" izdevējs ir VSIA "Latvijas Vēstnesis", un izdevumam ir patiešām iespaidīgs apjoms – 864 lappuses. Autoru skaits, redkolēģijas darbs un apjomīgais tehniskās sagatavošanas process ir iemesls arī Latvijas apstākļos diezgan augstajai grāmatas cenai: "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā tā maksā 56,45 latus, citur – vēl vairāk (šāda cena gan nebūs pārsteigums tiem juristiem, kas profesionālo literatūru pērk ārvalstīs). Satversmes komentāru iznākšana ir pirmreizīgs notikums Latvijas tiesību vēsturē, tādēļ var cerēt, ka, neskatoties uz augsto cenu, komentāru autoru vārdi un viņu kvalitatīvais veikums būs pamatots iemesls šī izdevuma iegādei. Iespējams pat, ka Satversmes komentāri varētu kļūt par šīs gadumijas vērtīgāko dāvanu Latvijas juristu sabiedrībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par lietas izpētes izbeigšanu, pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteikto aizliegumu pārkāpumiem AS “VCI”, SIA “Projekts 3”, SIA “PRO VIA”, SIA “Pk 19+93” un AS “Ceļu inženieri” darbībās ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlīdzinājuma prasījuma pieļaujamība

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

Administratīvā procesa likuma 93. panta trešā daļa pieļauj privātpersonai prasīt atlīdzinājumu vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, vai arī pēc tam, kad ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punktu). "Attiecīgā administratīvā lieta" nozīmē lietu, kurā privātpersona sākotnēji apstrīdējusi vai pārsūdzējusi administratīvo aktu vai faktisko rīcību un kurā tā atzīta par prettiesisku, bet kurā atlīdzinājuma prasījums nav bijis vienlaicīgi pieteikts. Tādā gadījumā privātpersona var prasīt atlīdzinājumu pēc šādas lietas izskatīšanas pabeigšanas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas budžeta tiesību apcirpšana

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

2011. gada 6. decembris esot valstiski nozīmīga diena. Pirmkārt, tāpēc, ka aprēķini liecina: šā gada 6. decembrī apritēja 7883 dienas kopš 1990. gada 4. maija un pašreizējās Latvijas Republikas pastāvēšanas laiks pārsniedza pirmskara Latvijas neatkarībai atvēlēto laiku.1 Otrkārt, tajā pašā dienā konstitucionālās institūcijas ķērās pie būtiski svarīga valsts un sabiedrības dzīves jautājuma risināšanas, proti, sāka valsts budžeta apspriešanas un apstiprināšanas procedūru, jo Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai valsts budžeta projektu.2 ...

Inese Kahanoviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību vieta administratīvo sodu sistēmā

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

Lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Pārejas noteikumu 13. punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (apstiprināts Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra sēdē, prot. Nr. 60 62.§, TA-2352 ). Radīta arī jauna Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija. Izstrādājot jauno koncepciju un minēto likumprojektu, administratīvās atbildības tiesiskajā regulējumā ir apzinātas vairākas būtiskas problēmas. Šo problēmu risināšanai nepieciešams plašāks skaidrojums un diskusijas juristu aprindās. Rakstā aplūkoti divi jautājumi – pašvaldību loma administratīvo sodu sistēmā, kā arī pašvaldību kompetence administratīvo pārkāpumu izskatīšanā un administratīvo sodu piemērošanā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzētā atbildība par nodokļu samaksas pārkāpumiem

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs neņemt vērā izdevumus tā iemesla dēļ, ka tie ir bijuši citā taksācijas periodā. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietvertas normas, kas nosaka nodokļu maksātāja atbildību par nodokļu samaksas kavējumu. Gadījumā, ja nodoklis ir aprēķināts, bet tiek kavēts samaksas pienākums, nodokļu maksātājs maksā nodokli un maksājumus par samaksas kavējumu. Šādos gadījumos ir zināms gan nodokļa apmērs, gan tā samaksas termiņš, un likumdevēja noteiktās sekas ir vērstas tikai pret kavējumu, un nav noteikta soda nauda. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav vispār aprēķināts (ir samazināts apliekamais ienākums un līdz ar to budžetā maksājamā nodokļa summa), Valsts ieņēmumu dienests aprēķina ne tikai nodokli, bet arī soda naudu. Nokavējuma naudas aprēķins šajā gadījumā ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31.3 pantā regulēts un paredzēts tikai no brīža, kad nodokļu maksātājs kavē attiecīga Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi par dienesta konstatētā nodokļa pārkāpuma sekām (līdz 2007. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" spēkā stāšanās brīdim). Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ietvertās normas pilnībā noregulē nokavējuma naudas aprēķinu gan gadījumā, ja tiek kavēts nodokļa maksājums, gan gadījumā, ja tiek samazināta budžetā maksājamā nodokļa summa. Līdz ar to nav pamata piemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas kā vispārīgās normas. Nodokļu jomā un, jo īpaši, paredzot atbildību par nodokļu samaksas pārkāpumiem, likumam ir jābūt pietiekami skaidram. Lai arī nokavējuma naudai principā nav sodošs, bet budžetā laikus negūtos ieņēmumus kompensējošs raksturs, tās tomēr ir papildu negatīvās sekas nodokļu maksātājam, un tieši kā atbildība par savlaicīgu pienākuma neizpildi. Tiesiskās drošības princips ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas pieprasa, lai noteikumi, kas nodokļu maksātājam uzliek maksājumus, būtu skaidri un precīzi, lai nodokļu maksātājs varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ atbilstoši rīkoties. Tiesiskās drošības princips ir īpaši stingri jāievēro tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var radīt finansiālas sekas. Tādējādi nokavējuma naudas aprēķins par laiku, sākot no nodokļu samaksas pienākuma iestāšanās, gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir samazinājis apliekamo ienākumu, ir pieļaujama tikai līdz ar 2007. gada 8. novembra grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās brīdi, turklāt grozījumi nav attiecināmi uz laiku pirms to spēkā stāšanās. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam. Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieslodzītā tiesības īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ja personai ir ar likumu piešķirtas tiesības, tad iepretim parasti ir kādas citas personas (administratīvajā procesā parasti tā ir valsts) pienākums. Lai notiesātais varētu īstenot savas tiesības, ieslodzījuma apstākļi viņam liedz pašam, nevienu nebrīdinot, atstāt cietuma teritoriju. Jāņem arī vērā, ka cietuma administrācijai ir jāveic uzskaite, cik dienas notiesātais jau izmantojis no iespējamās septiņu dienu gadā prombūtnes. Līdz ar to cietuma priekšnieka atļauja ir lēmums, kas ļauj notiesātajam īstenot likumā paredzētās tiesības – atstāt cietumu. Tiesību norma neparedz, ka cietuma priekšnieks varētu atkarībā no lietderības apsvērumiem lemt, vai šādu atļauju izsniegt vai ne. Respektīvi, nav minēti nekādi kritēriji, kas būtu ņemami vērā. Līdz ar to kritēriju noteikšana (piemēram, pamatojuma pieprasīšana un tā izvērtēšana) šādā gadījumā atzīstama par valsts, kas veikta cietuma priekšnieka personā, patvarīgu rīcību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Slimības pabalsta izmaksas pamats

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka maternitātes un slimības apdrošināšanas veida apdrošināšanas gadījums ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus (likuma 1. panta 1. punkts). Savukārt atbilstoši šā likuma 11. panta 1. punktam slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus tādēļ, ka sakarā ar slimību zaudējusi darbspējas. Tādējādi sociālais risks, kas noteic nepieciešamību personai saņemt sociālās apdrošināšanas izmaksu – slimības pabalstu, ir personas slimība, kuras dēļ persona nevar strādāt un gūt darba ienākumus. ...

žurnāls / Numura tēma

Par latgaliešu valodu: filologu skatupunkti

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Dr.hab.philol. Ina Druviete LU profesore, sociolingviste un Saeimas deputāte Vai Saeimas deputātu svinīgā solījuma/ zvēresta došana latgaliski, valodnieku skatījumā, ir Satversmes 18. panta pārkāpums? Latvijas Republikas Satversmē un Valsts valodas likumā noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Un latviešu valoda tāpat kā jebkuras citas valsts oficiālā vai valsts valoda eksistē daudzveidīgās formās – nacionālajos variantos, dialektos ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Numura tēma

Vai Latgalei ir armija un flote

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

"A shprakh iz a dialekt mit an armey un flot" ("Valoda ir dialekts, kuram ir armija un flote" – jidiša val.) Šo spīdošo aforismu kādā no savām lekcijām Ņujorkā 1945. gadā izteica mūsu novadnieks, Kuldīgā dzimušais ebreju valodnieks Makss Vainraihs (Max Weinreich). Tā viņš atbildēja uz kāda klausītāja jautājumu, kur tad īsti meklējama robeža starp valodu un dialektu. Pavisam nesen šis jautājums atkal kļuva aktuāls. Šā gada 17. oktobrī, 11. Saeimas pirmajā sēdē, divi jaunievēlētie deputāti (G. Igaunis un J. Viļums; abi no Zatlera Reformu partijas) deva savu svinīgo solījumu latgaliski. Tomēr Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa to nepieņēma un lūdza viņus vēlreiz dot svinīgo solījumu vai zvērestu valsts valodā, ar to domājot literāro latviešu valodu. Vai un cik tas bija pamatoti? Vai S. Āboltiņa patiešām bija nolēmusi tieši piemērot M. Vainraiha tēzi un nospriedusi, ka atsevišķas Latgales armijas un flotes trūkums atņem latgaliešu mēlei pilntiesīgas valodas statusu? Kas vispār lika viņai uzskatīt, ka G. Igaunis un J. Viļums nerunāja valsts valodā? Pacentīsimies īsumā aplūkot šo interesanto jautājumu. ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

žurnāls / Numura tēma

Zvērests ir sena tradīcija, kur jāievēro precīza forma

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Cik lielas ir Saeimas deputātu tiesības mainīt svinīgā solījuma tekstu? Satversme runā par svinīgo solījumu, tomēr daudzi deputāti lietoja jēdzienu "zvēru", savukārt par citām neprecizitātēm deputātiem tika lūgts atkārtot solījumu/ zvērestu. Zvērests ir mūžsens modelis uzticības solīšanai. Vien mainījies ir tas, kam mēs zvēram: dieviem, Dievam, karalim, tautai… Jau pirmie juridiskie dokumenti, kuri ir atrasti un ir apmēram 5 ...

žurnāls / Numura tēma

Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

I. Latvija kā nacionāla valsts [1] Latvija, kas dibināta latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā pieņemtajās konstitūcijās), ir nacionāla valsts. Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla ...

Juris Viļums, Gunārs Igaunis

žurnāls / Numura tēma

Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda?

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Saisteibā ar 17. oktobra nūtikšonom LR Saeimā gribim drusku vaira izstuosteit sovu redzīni. Kotrā gadīnī, ka nazkam nu profesionalim (juristi, volūdnīki) atsarass pamatuoti preciziejumi, ar prīcu tūs apsaviersim i nu sovys pusis raudzeisim sagataveit pretargumentus. Suoksim ar vysim labi zynomū – Latvejis Satversme paradz, ka vaļsts volūda ir latvīšu volūda (a na "latvīšu literaruo volūda"). Deļtam vajadzeigs plašuoks skaidruojums ...

žurnāls / Numura tēma

Latgaliešu valoda un Satversme

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Vēsturiskajās parlamentārajās debatēs par Krievijas un Latvijas robežlīgumu tālaika Ministru prezidents Aigars Kalvītis Satversmes regulējumā saskatīja latgaliešu separātisma konstitucionālu aizliegumu: "Pasekojot līdzi Satversmes sapulces darbam, varam skaidri redzēt to, ka diskusijās ļoti bieži tika pacelts jautājums par Latgales iespējamo autonomiju, Latgales īpašu pašpārvaldes modeli, Latgales pretnostādījumu pārējai Baltijai, ar to domājot Kurzemi, Vidzemi un Zemgali. Turklāt pašā Latgalē tika daudz diskutēts par to, vai tai vispār vajadzētu kļūt par Latvijas sastāvdaļu. [..] Veidojot Satversmi, tika domāts par to, kā novērst kāda Latvijas novada atdalīšanās draudus."1 ...

žurnāls / Numura tēma

Vai Saeimas deputāts var dot svinīgo solījumu latgaliski

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Plašu sabiedrības rezonansi guva 11. Saeimas pirmā sēde, jo radīja dažādu izjūtu gammu: izbrīnu – deputātu grūtības nolasīt Saeimas deputāta amata svinīgo solījumu; neizpratni – nevis deputātu dotais solījums, bet zvērests; pārsteigumu – svinīgā solījuma došana latgaliski; nosodījumu – deputātu apģērbs. Tik daudz emociju tikai par formu vien. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībsarga un izpildvaras domstarpībām nodokļa iekasēšanas jautājumos

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Aizvadītajā nedēļā atkārtoti publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par atšķirīgu skatījumu attiecībā uz nodokļa iekasēšanu par ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lietas pavērsiens ir nonācis pat tik tālu, ka viena no strīda pusēm – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai tiesībsarga Jura Jansona rīcībā (red. piez. Faktiski – viņam vēršoties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas pret VID un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un izvērtēt, vai to rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī šīs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.) nav saskatāma amata pilnvaru pārsniegšana un iejaukšanās VID kā autonomas iestādes darbā. Jāpiebilst, ka tiesībsarga lēmums vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc pašu teiktā, sperts kā galējais solis, jo iepriekš, jau kopš šā gada sākuma, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību, vēstules atkārtoti sūtītas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, taču, ombuda ieskatā, vēlamo rezultātu tas nedeva. Tā, piemēram, publiski izplatītajā informācijā norādīts: "Tiesībsargs kategoriski nepiekrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011. gada 7. aprīļa paskaidrojumiem. Ministru kabineta paustais pretrunīgais viedoklis nenodrošina likumības ievērošanu valsts iestāžu darbā. Gluži otrādi – Ministru kabineta locekļi, no vienas puses, atzīst, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu, kas gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, bet, no otras puses, vienlaikus akceptē Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskus lēmumus, ar kuriem ar atpakaļejošu datumu tiek uzlikts par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumiem, kas gūti pirms 2010. gada 1. janvāra. [..] Nodokļu administrācijai nav tiesību iekasēt neesošus nodokļus, bezatbildīgi gaidot, kad tiesa pēdējā instancē prettiesisko lēmumu atcels un personai radīsies tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju, tai skaitā arī vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret valsti. Neskatoties uz tiesībsarga konstatētiem VID pārkāpumiem, Ministru kabinets ar savā 2011. gada 7. aprīļa vēstulē tiesībsargam pausto nostāju atļauj turpināt šīs prettiesiskās darbības." Tā kā, pēc tiesībsarga domām, šāda situācija nav pieļaujama, viņš vasarā atkārtoti lūdza Ministru kabineta locekļus ņemt vērā tā viedokli un izmainīt valdības nostāju atbilstoši likumu normām. Savukārt Ministru kabinets, šā gada 28. jūlijā atbildot uz šo atkārtoto iesniegumu, norādīja: tā kā šā iesnieguma saturs pēc būtības ir līdzīgs jau iepriekš paustajai tiesībsarga nostājai, arī Ministru kabinets uztur spēkā 2011. gada 7. aprīļa atbildes vēstulē pausto viedokli. Ņemot vērā šādu lietas pavērsienu, J. Jansons 2011. gada 11. augustā vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Aizvadītajā nedēļā šis fakts atkal celts dienasgaismā un ieguvis plašāku rezonansi, tostarp atklājot juridiski atšķirīgus viedokļus un argumentus. Dodot iespēju JV lasītājiem šajā jautājumā pašiem nonākt pie saviem secinājumiem, pilnībā publicējam gan tiesībsarga iesniegumu ģenerālprokuroram, gan saistībā ar to VID un Finanšu ministrijas žurnālam paustos viedokļus. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmdiena pēc 11. Saeimas vēlēšanām

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Katras Saeimas vēlēšanas daudzējādā ziņā ir savdabīgas. 11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka gandrīz katra politiskā partija piedāvājās īstenot būtiskas reformas tieslietu jomā. Tomēr, lai arī cik aizraujošs būtu priekšvēlēšanu laiks, allaž pārsteidzoša ir pirmā pirmdiena pēc Saeimas vēlēšanām. 2011. gada 19. septembrī Rīgas mērs, viens no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" premjera amata kandidātiem Nils Ušakovs intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja: "Mums ir jāmēģina pildīt visus iespējamos kritērijus, lai jau 2013. gadā būtu vērts runāt par to, vai ir nepieciešams referendums par eiro ieviešanu Latvijā."1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda, satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu.1 Es vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību, nodrošinot tās statiskumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamība, vēršoties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Tiesības aizstāvēt savas likumīgās intereses taisnīgā tiesā, kā arī saņemt advokāta palīdzību noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā. No minētā izriet, ka personai, lai aizstāvētu savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, ir tiesības saņemt nepieciešamo palīdzību no personas, kas ieguvusi attiecīgās juridiskās zināšanas un iemaņas. Tiesības uz advokātu Satversmes 92. panta izpratnē, kā to savā spriedumā norāda Satversmes tiesa, pirmkārt, ietver tiesības uz kvalificētu juridisko palīdzību un, otrkārt, valsts pienākumu šādu palīdzību sniegt personām, kuras pašas nevar to atļauties. Līdz ar to Satversmes 92. pants paredz personas tiesības noteiktos gadījumos saņemt un valstij pienākumu sniegt valsts nodrošinātu, t. i., personai bezmaksas, juridisku palīdzību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu apstrādes tiesiskie aspekti

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā saistībā ar atsevišķiem personas datu apstrādes pārkāpumiem ir aktualizējusies diskusija par fiziskas personas datiem, to izmantošanu, pieejamību un nodošanas trešajām personām tiesiskumu. Lai arī galvenais normatīvais akts, kas regulē fiziskas personas datu apstrādi – Fizisko personu datu aizsardzības likums –, ir spēkā jau 11 gadus, valsts pārvaldēm par tā piemērošanu vēl joprojām nav vienotas nostājas. Tieši šis ir uzskatāms par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ būtu nepieciešams apzināt valdošos viedokļus, kā arī veidot praksi, kas nodrošinātu Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietverto tiesību normu vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. Vienotu personas datu apstrādes vadlīniju izstrāde un izmantošana visā valsts pārvaldē savukārt varētu būt instruments, ar kā palīdzību nākotnē novērst iespējamos Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus. Šī raksta mērķis ir analizēt personas datu apstrādes galvenos elementus saistībā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertajām tiesību normām, vienlaikus rosinot diskusiju par strīdīgajiem jautājumiem. ...

...

16

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls