Tiesību nozaru katalogs: Cilvēktiesības – Jurista Vārds

Cilvēktiesības

žurnāls / Informācija

“Yukos” lietās lielākās atlīdzības gan ECT, gan arbitrāžas tribunālā

19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)

2014. gada 31. jūlijā kļuva pieejami Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Pastāvīgās arbitrāžas tiesas Hāgā (Permanent Court of Arbitration) spriedumi "Yukos" lietā. Tā kā šie spriedumi ir par lielākajām piešķirtajām kompensācijām šajās tiesās un tie ir izraisījuši plašu interesi pasaulē, piedāvājam nelielu šo lietu apskatu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums par žurnāla "Ir" izdevēja – AS "Cits Medijs" – mantas apķīlāšanu prasības summas apmērā izgaismo nopietnus robus Latvijas tiesiskajā regulējumā un praksē vārda brīvības aizsardzības kontekstā. ...

Svetlana Djačkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ko darīt, ja ārzemnieka atgriešanās trešajā valstī nav iespējama

5. Augusts 2014 /NR. 30 (832)

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan jautājums par situācijām, kur nelegālo imigrantu (pēc Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas lietotās terminoloģijas – neregulāro migrantu) atgriešana izcelsmes valstī nav iespējama. Ņemot vērā, ka prakse Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir visai dažāda, Eiropas Komisija (turpmāk – EK) plāno izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas, lai novērstu nenoteiktas (limbo) situācijas un to, ka šādas personas var saskarties ar viņu pamattiesību neievērošanu un nelikumīgu atkārtotas aizturēšanas risku.1 Šādu nepieciešamību apstiprina ES Pamattiesību aģentūras un vairāku nevalstisko organizāciju norādes uz tūkstošiem migrantu, kas slīgst dziļā nabadzībā un kam nav pieejas izglītībai, sociālajai palīdzībai, mājoklim, veselības aprūpei un nodarbinātībai.2 ...

žurnāls / Informācija

ECT spriedums lietā “Ternovskis pret Latviju”

5. Augusts 2014 /NR. 30 (832)

Dienu pēc tam, kad tieslietu ministre Baiba Broka iesniedza demisijas rakstu, jeb 29. jūlijā sēdes slēgtajā daļā Ministru kabinets izlēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2014. gada 29. aprīļa spriedumu lietā "Ternovskis pret Latviju", kurā ar sešām balsīm pret vienu ECT konstatēja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkta – tiesības uz taisnīgu tiesu – pārkāpumu. ECT secināja, ka tiesvedības gaita iesniedzēja Andra Ternovska civilprasībā pret Valsts robežsardzi par viņa atjaunošanu dienestā neatbilda Konvencijas prasībām, un būtiski, ka arī šajā lietā ir saistība ar atteikumu pielaidei valsts noslēpumam. ...

žurnāls / Informācija

Kas izriet no ECT sprieduma lietā “Čalovskis pret Latviju”

29. Jūlijs 2014 /NR. 29 (831)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT vai Tiesa) ceturtdien, 24. jūlijā, pasludināja Latvijā ar nepacietību gaidīto spriedumu lietā "Čalovskis pret Latviju". Tajā ECT gan atzinusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pārkāpumus, gan arī daļā noraidījusi iesniedzēja sūdzības. Turklāt spriedumam pievienoti arī trīs tiesnešu atsevišķie viedokļi. ...

žurnāls / Informācija

Orgānu izņemšana bez piekrišanas un pienācīgi neizskatīta sūdzība kā tiesību uz privāto dzīvi pārkāpums

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

2014. gada 24. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta lietās "Petrova pret Latviju" un "A.K. pret Latviju" konstatēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta pārkāpumu. Spriedumi vēl nav stājušies spēkā, trīs mēnešu laikā no pasludināšanas dienas tos var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

Sannija Matule, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

“Jurista Vārda” autoru un lasītāju tikšanos cikls ir atklāts!

27. Maijs 2014 /NR. 21 (823)

Ceturtdienas, 22. maija, pievakarē Rīgā, Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes bibliotēkas seno grāmatu lasītavas gaisotnē aizritēja pirmā "Jurista Vārda" ārštata autoru un lasītāju tikšanās, ko organizēja žurnāla redakcija. Šo pasākumu ciklu ar savu priekšlasījumu par cilvēktiesībām salīdzinošā aspektā atklāja ilggadējs žurnāla autors, erudīts cilvēks un interesanta personība, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbinieks un LU Juridiskās fakultātes doktorants Juris Rudevskis. Kā vēlāk sarunā atzina daudzi lekcijas klausītāji, tieši lektora personība kontekstā ar izvēlēto tēmu bijis noteicošais pamudinājums apmeklēt šo pasākumu. Tādēļ šo aspektu redakcija noteikti ņems vērā kā galveno, plānojot nākamās savu autoru un lasītāju tikšanās pēcpusdienas brīvā un nepiespiestā gaisotnē. Šis pasākums, tāpat kā vēl citi plānotie, bija brīvprātīgs un vienkopus pulcēja cilvēkus, kuri vēlējās tur atrasties, tādēļ vairākas stundas ilgās lekcijas laikā telpu neatstāja neviens, bet daži cītīgākie entuziasti lektoru ieskāva pat pēc bibliotēkas darba laika ap pulksten deviņiem vakarā (vairāk foto un informāciju par pasākumu skat. portāla juristavards.lv brīvpieejas sadaļā FOTO/VIDEO). ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izņēmumi no pienākuma saņemt informētu piekrišanu ārstniecībai

20. Maijs 2014 /NR. 20 (822)

Ārstam vienmēr jāsaņem pacienta informēta piekrišana pirms ārstniecības uzsākšanas.1 Tomēr tiesību zinātnieki un tiesas visās jurisdikcijās norāda, ka tiesības uz pašnoteikšanos, kas pasargātas ar informētas piekrišanas doktrīnu, nav absolūtas. Konkrētos apstākļos ir pieļaujamas atkāpes no šīs doktrīnas.2 Ir atzīti vairāki izņēmumi no informētas piekrišanas saņemšanas pienākuma. Lai gan šie izņēmumi ir atšķirīgi, tiem ir kopējs mērķis – pacienta veselības veicināšana.3 ...

žurnāls / Informācija

Ikgadējā diskusija “Latvijai aktuālie cilvēktiesību jautājumi”

13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)

2014. gada 30. aprīlī notika ikgadējā diskusija par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem, ko kopš 2007. gada rīko Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija. Ikgadējās diskusijas mērķis ir sekmēt tiesiskuma un demokrātijas procesu nostiprināšanu Latvijā. Šī gada diskusijā apspriestie jautājumi bija saistīti ar prettiesisku apiešanos un tās efektīvu izmeklēšanu, taisnīgu tiesu, personas brīvību, strīdu izskatīšanu saistībā ar bērna interešu ievērošanu laulības šķiršanas lietās un vārda brīvības izpratni kriminālprocesa ietvaros. ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informēta piekrišana ārstniecībai un tās elementi

22. Aprīlis 2014 /NR. 16 (818)

Informēta piekrišanas doktrīna primāri attīstījās Amerikas Savienotajās Valstīs, paplašinot ārstniecības personu civiltiesisko atbildību, kā arī veicinot pacientu tiesību aizsardzību un interešu ievērošanu.1 Informēta piekrišana ir veids, kā veicināt personas privātautonomiju, kad tai ir nepieciešama ārstniecība.2 Tiesību zinātnē kopumā vairs netiek atbalstīta paternālisma jeb aizbildnieciskā pieeja pacientam.3 Mūsdienās prevalē pacienta autonomijas princips,4 kā arī doktrīna, kas balstīta uz pacienta tiesībām uz pašnoteikšanos.5 Tomēr uzskats par pacienta privātautonomiju kā medicīnas galveno vērtību vēl ir veidošanās stadijā.6 Šī doktrīna palīdz ieviest balansu starp ārsta pienākuma sniegt informāciju un pacienta tiesībām pieņemt autonomu lēmumu. ...

žurnāls / Informācija

ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas Latvijai

15. Aprīlis 2014 /NR. 15 (817)

ANO Cilvēktiesību komiteja noslēdza Latvijas kārtējā ziņojuma par ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi izskatīšanu, publiskojot 2014. gada 25. marta secinājumus un rekomendācijas Latvijai. Publiskajā telpā priekšlikumi tika sašaurināti tikai līdz vienam – par mazākumtautību valodu lietošanu, lai gan ziņojumā ir daudzi citi ne mazāk būtiski priekšlikumi. ...

žurnāls / Informācija

ANO Cilvēktiesību komitejas jaunās rekomendācijas Latvijai

1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)

Ceturtdien, 27. martā, ANO Cilvēktiesību komiteja (Komiteja) publiskoja rekomendācijas, kuras tā pieņēma pēc Latvijas kārtējā ziņojuma par ANO 1966. gada Pilsonisko un politisko tiesību pakta (Pakta) izpildi līdz 2013. gada beigām. Latvijas ziņojums tika izskatīts Komitejas sesijas laikā 2014. gada 12. un 13. martā Ženēvā. ...

žurnāls / Informācija

Viendzimuma attiecību aizsardzības tendences

25. Marts 2014 /NR. 12 (814)

Tieslietu ministre Baiba Broka ir vērsusi uzmanību uz laulību starp sievieti un vīrieti kā vienīgo pareizo ģimenes veidošanas modeli, kuru aizsargā kristīgās vērtības un Satversme. Satversmes grozījumi pēc 2005. gada Rīgas praida paredz, ka laulību var slēgt vienīgi starp vīrieti un sievieti. Nereģistrētās attiecības Latvijas tiesību akti neaizsargā; šādi pāri par savu tiesisko drošību zināmā apjomā var rūpēties paši, piemēram, slēdzot nākotnes pilnvarojumu un testamentu, tomēr ģimenes un sociālās tiesības šādiem pāriem pašlaik nav iespēju noregulēt.1 Rūfusa Vainraita koncerta un Džēreda Leto Oskara balvas saņemšanas runas iespaidā autore vēlējās nedaudz pievērsties viendzimuma attiecību aizsardzībai, apskatot tendences ANO, Eiropas Padomē un ASV, kur "Time" žurnāla ieskatā Edīte Vindzora (Edith Windsor) kļuva par vienu no 2013. gada cilvēkiem. Viņa uzvarēja Ņujorkas Augstākajā tiesā, prasot nediskriminēt atzītus laulātus viendzimuma pārus attiecībā uz iespējām saņemt nodokļu atvieglojumus mantojuma lietās. ...

žurnāls / Informācija

Kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē tiesas procesa ekonomiju un taisnīgu tiesas procesa iznākumu

18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)

2014. gada 7. februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2013-04-01 "Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantam", kurā atzina, ka kvalificētas juridiskās palīdzības izmantošana sekmē tiesas procesa ekonomiju un veicina taisnīga tiesas procesa iznākuma sasniegšanu, tādējādi apstrīdētā norma ir atbilstoša vienlīdzības principam un līdz ar to arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam. ...

Ministru kabinets

žurnāls / Tiesību politika

Valdības viedoklis jautājumā par personas datu aizsardzību ārkārtas situācijās

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Pagājušā gada izskaņā 17. decembra "Jurista Vārda" numurā rakstā "Personas datu aizsardzība ārkārtas situācijās" jau ziņots par problēmsituāciju, kas radās saistībā ar Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo personu datu izpaušanu un publiskošanu. Proti, tika aktualizēts jautājums – vai un kurš vispār drīkst publiskot personu datus par lielās nelaimēs bojāgājušajiem un cietušajiem? Aizvadītajos mēnešos šajā sakarā publiskajā telpā jau izskanējuši daudzi viedokļi, bet pagājušās nedēļas Ministru kabineta sēdē šim jautājumam pievērsās arī valdība, izskatot un apstiprinot savu atbildi uz attiecīgo tiesībsarga vēstuli. Publicējam Ministru kabineta viedokli, ko parakstījusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma un tieslietu ministre Baiba Broka. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs sniedz pārskatu ANO Cilvēktiesību komitejai

21. Janvāris 2014 /NR. 3 (805)

Aizvadītā gada nogalē Tiesībsarga birojs no Ārlietu ministrijas saņēma vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju ANO Cilvēktiesību komitejai. Šīs ziņas nepieciešamas, lai papildinātu datus jau ANO rīcībā esošajam ziņojumam par ANO starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijā laikā no 2009. līdz 2013. gadam. Atbildot uz Ārlietu ministrijas vēstuli, Tiesībsarga birojs šogad ir sagatavojis un Ārlietu ministrijai, kā arī ANO Cilvēktiesību komitejai un ANO cilvēktiesību komisārei nosūtījis prasīto informāciju, ko publicējam šajā rubrikā. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi un Satversmē garantēto pamattiesību tvērums

7. Janvāris 2014 /NR. 1 (803)

Iepriekš žurnālā "Jurista Vārds" publicētajā rakstā1 autors teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā. Tika secināts, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski apsvērumi, kas var tikt izmantoti tikai juridisku argumentu ietvaros. Turklāt tiesa nedrīkst pati šādus apsvērumus izdarīt likumdevēja vietā. Šā raksta mērķis ir minētās teorētiskās atziņas attiecināt uz tiesas darbību praksē. Autors analīzēs galvenokārt Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) praksi pamattiesību aizsardzībā, jo šī ir joma, kuras vērtējuma metodoloģijā šķietami visdabiskāk varētu tikt iekļauti ekonomiskās efektivitātes apsvērumi. Pamattiesību kā personu subjektīvo publisko tiesību centrālais jautājums ir par to, kā samērot indivīda tiesības ar sabiedrības kopējām interesēm. Savukārt valsts ekonomiskajai efektivitātei piemīt sabiedriski nozīmīga mērķa raksturs. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Subsidiaritātes princips un valsts vīzija Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā

7. Janvāris 2014 /NR. 1 (803)

1932. gada jūnijā Īrijas galvaspilsētā Dublinā notika kāds vērienīgs starptautisks pasākums – Romas katoļu baznīcas 31. starptautiskais euharistiskais kongress, kas cita starpā atzīmēja Īrijas aizbildņa Sv. Patrika misijas sākuma 1500. gadadienu. Kongress bija tik vērienīgs, ka uz tā noslēguma dievkalpojumu sapulcējās apmēram ceturtdaļa no visiem valsts iedzīvotājiem – nemaz nerunājot par daudzajām ārzemju delegācijām no visām pasaules malām. ...

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Par cilvēktiesību aktualitātēm – ikgadējā tiesībsarga konferencē

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

Trīs pagājušās nedēļas dienas, no 10. līdz 12. decembrim, cilvēktiesību interesenti pulcējās uz ikgadējo Tiesībsarga biroja rīkoto konferenci. Pasākumu ievadīja Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona ziņojums "Cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātes Latvijā 2013. gadā". Tālākā konferences norise tika organizēta sešās tematiskās sekcijās: Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi; Personas vārdu atveide un cilvēktiesības; Satversmes 111. pants – realitāte vai deklarācija; Pacientu cilvēktiesības psihoneiroloģiskajā slimnīcā; Individuālā preventīvā darba (uzvedības sociālās korekcijas) nozīme bērnu tiesību aizsardzībā; Efektīvs sociālais darbs ar ģimeni – problēmas un risinājumi. Kopumā diskusijās piedalījās vairāki desmiti dažādu nozaru ekspertu. Konference bija bez maksas un atvērta visiem interesentiem. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Maldīgs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā

10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)

Aktīvi iesaistoties cilvēktiesību problēmu diskusijās starptautiskā mērogā, tiesībsargs Juris Jansons novērojis, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Šāds secinājums izriet no 5. decembra tiesībsarga vēstules par nepilsoņu tiesību ievērošanu Latvijā, kas adresēta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai. ...

žurnāls / Diskusija

Portāla atbildība par anonīmiem komentāriem: ECT spriedums Delfu lietā raisa diskusiju

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārds" lūdza lietpratējiem izteikt viedokli par šādiem jautājumiem: 1. Kā jūs vērtējat Direktīvas par elektronisko tirdzniecību piemērošanu šīs lietas ietvaros? 2. Vai jūs piekrītat ECT secinājumam, ka portālam uzliktā atbildība par lietotāju atstāto komentāru saturu ir samērīgs un pamatots uzņēmuma vārda brīvības ierobežojums? 3. Kādas, jūsuprāt, varētu būt šī sprieduma sekas, ja tas stāsies likumīgā spēkā? ...

žurnāls / Diskusija

ECT sprieduma lietā Delfi pret Igauniju kopsavilkums

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārda" redakcija lūdza vairākiem speciālistiem sniegt viedokli par nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesā pieņemto spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju",1 kurš gan vēl nav stājies spēkā. Šis spriedums ir vērā ņemams, jo specifisku apstākļu izpildīšanās gadījumā tas paredz elektronisko masu mediju atbildību par anonīmu lietotāju atstātajiem komentāriem. ...

Jekaterina Makurina, Edgars Grīvnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu izpildes līdzekļa samērīgums

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Pavisam nesen visnotaļ plašu rezonansi un diskusijas izraisīja plašsaziņas līdzekļos izskanējušais gadījums, kad zvērināts tiesu izpildītājs 76 santīmu parāda dēļ vērsa piedziņu uz parādniekam – fiziskai personai – piederošo dzīvokļa īpašumu. Iepriekš minētā situācija per se nebūtu atsevišķas diskusijas vērta, ja vien pēdējo gadu laikā nepalielinātos gan līdzīgu piedziņu skaits, gan samērīguma principa neievērošanas dēļ noraidīto zvērināto tiesu izpildītāju pieteikumu apjoms. Arī tiesu praksē līdz šim nav izveidojusies konsekventa nostāja attiecībā uz vairākiem jautājumiem, kas skar samērīguma principa interpretāciju piedziņas procesu regulējošo tiesību normu kontekstā, līdz ar to nepieciešamība aktualizēt diskusiju par šo jautājumu ir acīmredzama. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības un tiesiskā realitāte: "neejoša mopēda" gadījums

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Šā gada oktobra beigās plašsaziņas līdzekļi1 informēja par kādu gadījumu, kurā cilvēkam tika atteikta sociālā palīdzība, jo viņa īpašumā ir neejošs mopēds, tādējādi palīdzības prasītājs neatbilstot sociālās palīdzības saņēmēja statusam. Rakstā tika norādīts uz situācijas absurdumu, vienlaikus izsakot vāju cerību, ka sociālās palīdzības noteikumi varbūt būtu jāgroza. Tas vedināja mani apskatīt šo gadījumu detalizētāk.2 ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz privāto dzīvi kā pamats izteiksmes brīvības ierobežošanai

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Izteiksmes brīvībai vienmēr ir bijusi īpaša loma demokrātiskā sabiedrībā, tomēr mūsdienās, galvenokārt pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, arvien svarīgākas kļūst personu tiesības uz privāto dzīvi. Tiesību uz izteiksmes brīvību un privātās dzīves neaizskaramības pašreizējo savstarpējo hierarhiju precīzi ataino Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija un tās labojumi, kur izteiksmes brīvībai tiek paredzēta fundamentāla loma, kamēr tiesības uz privāto dzīvi pat nav minētas. Nepastāvot tiesiskam līdzsvaram starp abām cilvēktiesībām, vairumā gadījumu tieši personu tiesības uz privāto dzīvi ir tās, kuras cieš no izteiksmes brīvības īstenošanas. Ņemot vērā minēto tendenci, rakstā tiks analizēti kritēriji, uz kuru pamata izteiksmes brīvību ir iespējams ierobežot par labu personu tiesībām uz privāto dzīvi. ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību diplomātija Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra izpildījumā

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

2013. gada 10. oktobrī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka publiskā vieslekcija "Cilvēktiesību diplomātija: piezīmes no darba pieredzes". N. Muižnieks ieņem Eiropas Padomes (turpmāk – EP) cilvēktiesību komisāra amatu kopš 2012. gada 1. aprīļa. Viņa mandāts ilgst sešus gadus un nav atjaunojams. EP cilvēktiesību komisārs ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu EP dalībvalstīs. Komisārs neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesību jautājumi veselības aprūpes jomā

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Šajā rakstā iezīmēti standarti, kādiem jāatbilst valsts veselības aprūpes sistēmai saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par spriedumu lietā "Nagla pret Latviju"

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Šī gada 16. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 kurā konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 10. panta (tiesības uz vārda brīvību) pārkāpums saistībā ar žurnālistes dzīvesvietā veikto kratīšanu un izņemšanu t.s. Neo lietā, kuras rezultātā tika apdraudēta žurnālistes informācijas avota identitāte. ...

Artūrs Kučs, Linda Bīriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē un lieta "Nagla pret Latviju"

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gada 16. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta pārkāpumu. Šis ir pirmais tiesas spriedums pret Latvijas valsti, kurā izvērtētas žurnālistu avotu aizsardzības garantijas un nepieciešamais pamatojums valsts institūcijām šo tiesību ierobežošanai, tai skaitā izmeklēšanas interesēs. Apstāklis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) izskatīja šo lietu salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī Tiesas spriedumā ietvertā kritika policijas, prokuratūras un tiesu varas amatpersonu darbībām visdrīzāk liecina, ka ECT vēlējās ar šo spriedumu formulēt procesuālos un materiālos principus, kurus Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesām turpmāk būtu jāievēro, izskatot šāda veida lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Nagla pret Latviju": ieskats un analīze

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā "Nagla pret Latviju" (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar "De facto" raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par "Neo". Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu "Nagla pret Latviju" sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla. Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā "Nagla pret Latviju" ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās "Liepājnieks pret Latviju" (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), "Savičs pret Latviju" (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un "Mihailovs pret Latviju" (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai. ...

Jānis Ievītis, Ilona Bulgakova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas izdošana ārvalstij Kriminālprocesa likuma kontekstā

20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)

Par personas izdošanas problēmām pēdējā laikā ir izteikušies daudzi sabiedrībā zināmi tiesību speciālisti un iestāžu atbildīgās amatpersonas.1 Saistībā ar konkrētu izdošanas gadījumu ir pat pieņemts Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums. Minētais liecina par izdošanas problemātiku, konkrētāk – izdodamās personas tiesību nodrošināšanas problēmu pastāvēšanu.2 Tā kā neviens tiesību speciālists, konstatējot problēmas personas izdošanas ārvalstij procesā, kā arī politiķi, atzīstot problēmu, tā arī nav piedāvājuši konkrētus priekšlikumus, raksta autori piedāvā savu redzējumu esošās procedūras uzlabošanai. Tādējādi raksta mērķis ir izpētīt personas izdošanas ārvalstij aktualitāti Kriminālprocesa likuma 66. nodaļas kontekstā. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums un tā atjaunošanas iespējas krimināltiesiskajās attiecībās

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Izprotot atjaunojošā taisnīguma būtību krimināltiesiskajās attiecībās, tās mērķi noziedzīga nodarījuma seku novēršanā, tiek noteiktas atjaunojošā taisnīguma metodes, atjaunojošā taisnīguma priekšrocības, kā arī apzināti atjaunojošā taisnīguma principi, kuru ietvaros galvenokārt tiek akcentēta cietusī persona un tās vajadzības. Izpētot un apkopojot viedokļus par taisnīgumu krimināltiesiskajās attiecībās, analizējot tā atjaunošanas iespējas, tiek pētīta to reglamentācija normatīvajos aktos, analizēti zinātnisko darbu publikāciju autoru viedokļi jautājumos, kas skar taisnīgumu, tā atjaunošanas iespējas – izlīguma institūtu (uzsverot taisnīguma atjaunošanas lomu un būtību, tās pozitīvos aspektus krimināltiesiskajās attiecībās); kaitējuma kompensācijas noteikšanu (tiek apzināta taisnīgas kompensācijas būtība); personu sodīšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tiek pievērsta uzmanība taisnīga soda būtībai, soda noteikšanas pamatprasībām, kas ir vērā ņemami, nosakot taisnīgus sodus, akcentējot taisnīguma atjaunošanu kā valsts reakcijas taisnīgu mērķi, nevis represīvo – sodošo taisnīgumu), visbeidzot nonākot pie taisnīguma visaptverošās lomas un vērtības krimināltiesiskajās attiecībās. ...

Ramona Tiltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Troksnis vienmēr ir bijusi nozīmīga vides problēma un aktuāls jautājums blīvi apdzīvotu pilsētu iedzīvotājiem. Kā norāda Pasaules veselības organizācija savās vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni,1 trokšņa problēma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai (dienas laikā ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pārsniedz 55 dB(A), bet aptuveni 20% populācijas – trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz 65 dB(A) līmeni. Tātad gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Savukārt naktīs apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, kuri pārsniedz 55 dB(A), traucējot normāla miega norisi. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs nosūta vēstuli Eiropas Savienības institūcijām par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Pagājušonedēļ Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam, lai vērstu šo institūciju uzmanību uz vairākām cilvēktiesību problēmām Latvijā. Ar šo vēstuli tiesībsargs rosina risinājumu meklēšanu šīm problēmām iestrādāt Eiropas Savienības institūciju rekomendācijās Latvijai. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Viedoklis

Piezīmes uz Čalovska lietas malām: rosinot un lemjot Satversmes tiesā

18. Jūnijs 2013 /NR. 24 (775)

Jautājums par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstīm ir normatīvi daudzšķautņains un var tikt vērtēts dažādu tiesību nozaru un procesuālo institūtu mijiedarbības perspektīvās, ietverot citastarp Latvijas un starptautisko kriminālprocesu, konstitucionālās cilvēktiesības un tiesvedību, starptautiskās cilvēktiesības un tiesvedības procesu un, iespējams, arī Eiropas Savienības tiesību elementus. Satversmes tiesas pienesums strīdam par Denisa Čalovska izdošanu ir ietverts divu lēmumu formā, kas abi visdrīzāk ir pareizi rezolutīvajā risinājumā un visdrīzāk nepareizi izvēlētajā argumentācijā. Turpmākajā komentārā es secīgi izteikšu dažas īsas piezīmes par šiem dokumentiem. ...

Pēteris Apinis

žurnāls / Viedoklis

Par likuma burtu un garu

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Kāpēc tāda jezga ap likumprojekta garu un burtu, kas nosaka, ka bērniem ir tiesības uz tīru gaisu un veselību? Kāpēc tāda pretestība viedoklim, ka vecāki nedrīkst apdūmot savus bērnus, tāpat kā nedrīkst pērt, kratīt, psiholoģiski mocīt, badināt vai iespundēt? (Red. piez. Šā gada 25. aprīlī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tostarp 1. pantā papildinot fiziskās vardarbības legāldefinīciju ar norādi par apzinātu bērna pakļaušanu kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai.1 Par to iestājas likumā noteiktā atbildība.) ...

žurnāls / Informācija

Aktualitātes cilvēktiesībās: ieslodzījuma vietas, operatīvās darbības un bērnu tiesības

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

2013. gada 22. aprīlī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (turpmāk – RJA) ikgadējā diskusija "Latvijai aktuālie cilvēktiesību jautājumi", kas aptvēra trīs jautājumu blokus – policijas operatīvo darbību kontroli, bērnu piespiedu aizvešanas strīdu risināšanu un apstākļus ieslodzījuma vietās. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Cilvēktiesību izšķirīgā loma, lemjot par personas izdošanu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Lai gan dažāda līmeņa un statusa nesenās diskusijas par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstij ir iniciējis notikums ar konkrētu personu – tā dēvēto Imantas hakeri Denisu Čalovski, par ko vēstījām arī iepriekšējā JV, tas nemazina šīs tēmas nozīmību un aktualitāti, vienlaikus atklājot dažādus aspektus, kā izvērtēt šādu situāciju. Viens no tiem – izšķirīgais cilvēktiesību aspekts, ko savā vēstulē Ministru prezidentam pirms pāris nedēļām uzsvēris arī tiesībsargs Juris Jansons. Savukārt Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā nolēma ierosināt Ministru kabinetam atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par D. Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). ...

žurnāls / Viedoklis

Imantas hakera izdošana ASV – neizvērtētais cilvēktiesību aspekts

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Deniss Čalovskis, par kuru pēdējo mēnešu laikā tiek vēstīts un diskutēts Latvijas publiskajā telpā, tiek apsūdzēts par līdzdarbošanos postoša datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanā un izplatīšanā, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru pasaulē, tajā skaitā arī NASA datorus.1 ASV izmeklēšanas iestādes ir pieprasījušas D. Čalovska izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai par līdzdalību kibernoziegumu veikšanā, pamatojoties uz 2005. gada Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu.2 Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra 2012. gada 20. decembrī lēma, ka D. Čalovska izdošana ir pieļaujama. 2013. gada 31. janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta noraidīja D. Čalovska sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot viņu ASV, uzskatot, ka izdošana ir pieļaujama un tiesiska. Galējais lēmums par viņa izdošanu vēl jāpieņem Ministru kabinetam.3 Šajā sakarā tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, norādot uz vairākiem iespējamiem D. Čalovska cilvēktiesību pārkāpumiem viņa izdošanas gadījumā.4 Par "Imantas hakera" D. Čalovska izdošanu ASV un tās starptautisko tiesību aspektu "Jurista Vārdam" viedokli pauž Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs asoc.prof. Dr.iur. Artūrs Kučs un lektors Māris Lejnieks. ...

Laura Šileikiste

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz cerību: mūža ieslodzījums Latvijā

9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)

Izpētot mūža ieslodzījuma regulējumu starptautiskajos dokumentos, kā arī mūža ieslodzījuma izpildi ārvalstīs Eiropas Padomes Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk – CPT) skatījumā un secinot, ka valstīm tuvākajā nākotnē būs jāizvērtē uz mūžu notiesāto personu soda izciešanas režīms kopumā, šī raksta ietvaros tiks pievērsta lielāka uzmanība Latvijai, konkrēti, CPT secinājumiem par mūža ieslodzījuma izpildi Latvijā. Tāpat tiks apskatītas problēmas normatīvajā regulējumā attiecībā uz mūža ieslodzījuma izpildi, izstrādātie grozījumi un iespējamie risinājumi nākotnē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Korespondences aizsardzības trūkumi elektronisko sakaru tīklos

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Latvijā internetu regulāri izmanto 70,3% iedzīvotāju.1 Tas ir pieejams visās2 874 publiskajās bibliotēkās3 un visās pašvaldībās.4 Ar katru gadu internets kļūst aizvien lētāks,5 turklāt attīstās informācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrības pakalpojumi, padarot internetu arvien vairāk pieejamu ikvienam, tādējādi arvien vairāk kļūstot par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču, pieaugot interneta lietotāju skaitam, pieaug arī datornoziegumu upuru skaits. Tāpēc vienlaikus rodas jautājums: vai personas korespondence un cita pārraidāmā informācija elektronisko sakaru tīklos Latvijā ir pietiekami skaidri noteikta un aizsargāta? ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai un analizēt to. ECT spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"2 pieņemts 2012. gada 2. oktobrī. Šajā lietā ECT nav paudusi principiāli jaunas atziņas, un tas nav uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās līdzīgās lietās, tomēr šis spriedums ir pieņemts lietā pret Latvijas Republiku, tāpēc tas ir īpaši svarīgs tieši Latvijai. Spriedumā lietā "Mitkus pret Latviju" ECT atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 6. panta (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) un 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu. Tomēr rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Konvencijas 8. panta, kas garantē privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpumu. ...

Silvija Gutāne

žurnāls / Informācija

Atziņas par jauno daļējas rīcībspējas institūtu

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Šā gada 15. februārī Latvijas Universitātē notika Tieslietu ministrijas rīkotais seminārs par jauno rīcībspējas tiesisko regulējumu. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte nodrošināja semināra norisei plašas telpas – Lielo aulu, kā arī iespēju skatīties semināru gan tiešsaistē, gan arī pēc tā norises – augstskolas interneta mājaslapā. ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, nekā tās bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tā kā ir neiespējami prognozēt, kādā ātrumā un apjomā turpināsies tehnoloģiju attīstība, ir jānosaka kategoriskāks tiesiskais regulējums personu tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībai, jo pretējā gadījumā šo tiesību īstenošana nākotnē var tikt būtiski apdraudēta. Privātās dzīves neaizskaramība jeb tiesības uz privāto dzīvi tiek aizsargātas gan ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju1 un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,2 gan arī citiem starptautiskajiem3 un reģionālajiem cilvēktiesību dokumentiem.4 ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

žurnāls / Informācija

Tiesības uz taisnīgu tiesu taupības apstākļos

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Pagājušā gada 6. un 7. decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra rīkoja cilvēktiesību konferenci "Taisnīgums taupības apstākļos: grūtības un iespējas tiesībās uz tiesu".1 Tajā uzstājās daudz ievērojamu juridiskās profesijas pārstāvju cilvēktiesību jomā, piemēram, Kipras tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrs Lukass Luka, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktors Mortens Kjerums, ANO augstā cilvēktiesību komisāre Navanetema Pilaja, Portugāles tieslietu ministre Paula Teikseira da Krusa, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese no Igaunijas Jūlija Lafranka, cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks un daudzi citi. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vai smēķētāju privātās dzīves aizskārums

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Ceturtdien, 3. janvārī, Ministru kabineta sēdē atbalstīts likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"", ieviešot vēl stingrākus ierobežojumus vietām, kur aizliegts smēķēt, tostarp sava mājokļa balkonos un lodžijās. Pēc šādas informācijas publiskas izskanēšanas internetā uzvirmoja spraigas diskusijas, vai un cik lielā mērā likumdevējs pat ar cēlu nolūku un leģitīmu mērķi drīkst ierobežot smēķētāju privāto dzīvi un tiesības savā īpašumā darīt, ko vēlas. ...

Edgars Puriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fotoradari un administratīvās atbildības īpatnības

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Šobrīd publiski uzmanība tiek pievērsta tiesisko attiecību problēmām starp valsti un vienu komersantu saistībā ar fotoradaru iepirkumu, to uzstādīšanu un apkalpošanu, atstājot bez ievērības daudz būtiskāku problēmu minēto fotoradaru ieviešanas sakarā, kas skar visus transportlīdzekļu vadītājus un īpašniekus. Šī problēma ir Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) VII nodaļā ietvertās administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos, konkrēti, 43.6 pantā "Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli". Šajā CSL pantā ietvertajām īpatnībām un ar to saistītajām problēmām arī tiek veltīts šis raksts. ...

Vilnis Vītoliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātās dzīves aizsardzības robežas, uzsākot operatīvās darbības pasākumus

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Būtībā tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumu izpilde ir atkarīga no to rīcībā esošās informācijas, līdz ar to informācijas iegūšanai ir izšķiroša nozīme. Operatīvās darbības likums, līdzīgi kā Kriminālprocesa likums, tiesību aizsargājošajām iestādēm pēc būtības paredz tiesības iegūt informāciju, lai varētu izpildīt uzdevumus, kurus tām ir iedalījusi publiskā vara, pārdalot tai piešķirto sabiedrības deleģējumu. Tomēr tiesības iegūt informāciju nevar būt absolūtas, pretējā gadījumā "represīvo" iestāžu rīcība var kļūt patvaļīga un pat neatbilstoša sabiedrības piešķirtā deleģējuma apjomam un jēgai. ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls