Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 5 autori

Jautrīte Briede

žurnāls / Vēstules

Vēstules no Ukrainas: Par vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šajā vēstulē padalīšos ar saviem novērojumiem par dažiem notikumiem, kas saistīti ar vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Vēstules

Vēstules no Ukrainas: tiesu reformas un jauno tiesnešu atlase Ukrainā

5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)

Jau deviņus mēnešus esmu ilgtermiņa eksperte Eiropas Savienības finansētajā mērķsadarbības (Twinning) projektā "Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību jomā" (projekta kopējais ilgums – divi gadi), kurā partneri ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Vācijas Starptautiskās tiesiskās palīdzības organizācija "IRZ". Šajā vēstulē gribu pastāstīt par pārmaiņām, kas skar Ukrainas tieslietu sistēmu un jo īpaši Augstāko tiesu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par sodīto personu tiesībām strādāt par pedagogiem

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Kaut gan Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā ir deklarēts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, Satversmē noteiktais nenozīmē personas absolūtu brīvību nodarbošanās un darbavietas izvēlē. Gan Latvijas likumos, gan arī Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos ir paredzēta virkne ierobežojumu, kas sašaurina izvēles brīvību šajā jomā. To noteikšana var būt saistīta gan ar tādiem objektīviem faktoriem kā, piemēram, personas vecums, veselības stāvoklis, grūtniecība, pilsonība, gan arī ar tādiem subjektīviem faktoriem, kā, piemēram, personas laba reputācija. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rūpes par sevi kā pienākums

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Jautājums par veselības aprūpes sistēmu, ārstniecības norisi un veselības aprūpes pakalpojumiem ir īpaši aktuāls šodienas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Tieši normatīvie tiesību akti regulē ne tikai minētos jautājumus, bet arī politisko reformu kopējo ietvaru. Līdzās Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 111. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu Satversmes ievada daļas ceturtā rindkopa cita starpā paredz arī ikviena pienākumu rūpēties par sevi. Līdzīga norma ir iekļauta Ārstniecības likumā,1 kura 5. pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Savukārt saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savas veselības nodrošināšanai.2 Indivīda veselībai piemīt ne vien personiska, bet arī sociāla vērtība.3 Savu tiesību un pienākumu realizēšana ir divpusējs process, līdz ar to pamatots, efektīvs un tiesisks situācijas risinājums ir būtisks ieguldījums tiesību un tiesiskās apziņas attīstības virzienā. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

2016. gada nogalē tika pabeigts Augstākās tiesas pētījums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas šī raksta tapšanas brīdī vēl nebija publiskots. Izmantojot šim pētījumam iesniegtos tiesu nolēmumus, kuros galvenokārt risināts jautājums par atbildību par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), tiek piedāvāts analītisks pārskats par soda noteikšanu 65 personām, kuras 2015.–2016. gadā atzītas par vainīgām 205 Krimināllikuma1 (turpmāk arī – KL) 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanā, kas nereti veido kopību ar šā panta citās daļās, KL 180. panta pirmajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanu. Salīdzinājumam un secinājumu izdarīšanai tiks izmantoti atsevišķi prakses piemēri, kad personas sauktas pie atbildības arī par citiem mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem. ...

domnīca / Eseja

Jautājums pārdomām par kādu tiesas spriedumu

13. Janvāris 2017

Pagājušajā gada 22. novembrī Rīgas rajona tiesa nosacīti notiesāja personu A. ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, nosakot pārbaudes laiku uz trīs gadiem un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz vienu gadu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

2015. gada 3. decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas cita starpā skar arī noziedzīgo nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību kvalifikāciju. Kaut gan tiesu praksē to lietu īpatsvars, kurās nodarījumi kvalificēti saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, vēl nav ļoti liels, ir redzams, ka ne visi izdarītie likuma grozījumi praksē tiek līdzīgi uztverti un interpretēti, kas rada nepieciešamību pievērst uzmanību KL XXI nodaļas tiesību normu piemērošanai. ...

žurnāls / Tiesību politika

Drošības naudas izcelsmes deklarēšana nav paredzēta sabiedriskās ziņkāres apmierināšanai

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Pirms vairākiem mēnešiem pieņemtais tiesas lēmums aizstāt aizdomās turētajam U. Magonim iepriekš piemēroto apcietinājumu ar drošības naudu 400 000 eiro apmērā ne vien piesaistīja sabiedrības uzmanību, bet radīja arī nepieciešamību skaidri atbildēt, vai ir nozīme tam, kādus līdzekļus izmanto persona drošības naudas iemaksai. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Numura tēma

Par spriedumu krimināllietās: no likuma, judikatūras un prakses aspekta raugoties

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Pēdējos trijos gados, veicot vairākus tiesu prakses apkopojumus, bija iespēja iepazīties praktiski ar visu Latvijas tiesu spriedumiem, kuri taisīti krimināllietās par slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un sutenerismu, par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par mantas iznīcināšanu un bojāšanu, par kukuļošanu un Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzētajiem noziegumiem.1 Kopumā tie bija 786 nolēmumi, galvenokārt pirmās instances tiesā izskatītajās krimināllietās, kas, domājams, ir pietiekams skaits, lai izdarītu secinājumus gan par šo tiesas nolēmumu saturu, proti, atbilstību likuma priekšrakstiem, judikatūrā un krimināltiesību teorijā paustajām atziņām, tādējādi nodrošinot pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, gan arī par to formu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par grozījumiem Krimināllikumā, to praktisko realizēšanu un likumdošanas analīzes dienestu

15. Decembris 2015 /NR. 49 (901)

"Jurista Vārdā" 2015. gada 20. oktobra numurā tēmas ietvaros apkopoti viedokļi par nepieciešamību veidot likumdošanas analīzes zinātnisko jeb analītisko dienestu, kas ietvertu sevī pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmu,1 jautājumu kārtējo reizi aktualizējot sakarā ar Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta publiskošanu. No sniegtās informācijas viennozīmīgi secināms, ka tāda dienesta nepieciešamību Saeimā apstiprināja visi uzrunātie, pamatojot, ka tas gan uzlabotu likumprojektu izstrādātāju darba kvalitāti, gan palielinātu likumdevēja atbildību par pieņemto tiesību normu efektivitāti. Pilnībā atbalstot vajadzību pēc tāda dienesta Saeimā, par būtisku uzskatāma E. Pastara un A. Dūdiņas norāde, ka šādai analīzei būtu jānotiek arī Ministru kabinetam pakļautajās institūcijās, katrā ministrijā, jo tieši izpildvarā tiek izstrādāts vairums likumprojektu.2 ...

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes rīcībā esošas ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana sabiedrības interesēs

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar konstitūciju ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.1 Valsts pārvaldes atklātība, kas ietver iespēju pieprasīt (pat nenorādot izmantošanas mērķi) un iegūt no valsts pārvaldes iestādes informāciju, kas ir tās rīcībā, ir atzīta par vienu no demokrātiskas valsts administratīvo tiesību principiem. Vienlaikus šis princips pieļauj informācijas iegūšanas ierobežojumus, kas nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu leģitīmas sabiedrības intereses (valsts drošību, sabiedrisko kārtību, ekonomisko labklājību u.c.), privāto dzīvi un citas leģitīmas intereses.2 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšana

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

2014. gada 3. aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), ar kuriem tas tika papildināts ar jaunu 168.1 pantu, kas paredz atbildību par nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.1 Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas datiem pagājušajā gadā saskaņā ar šo pantu tika notiesāti 17 cilvēki, savukārt 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos tiesas sodīja vēl 32 personas.2 Jaunās tiesību normas aktīva piemērošana nepārprotami norāda, ka likuma grozījumiem ir bijusi praktiska nozīme un konstruētais noziedzīga nodarījuma sastāvs raksturo mūsu sabiedrībā gana izplatītus nodarījumus, nevis tikai hipotētiski iespējamu apdraudējumu. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības. Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Lielākā daļa tiesnešu arī 2014. gadā ir strādājuši godprātīgi

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Pirmkārt, gribētos runāt par tiesu un tiesnešu reputāciju, par tiesu un tiesnešu attiecībām ar sabiedrību un politiķiem, kas ir 2014. gadā daudz apspriests jautājums. Par to šajā gadā diezgan daudz gan šaurākā, gan plašākā lokā ir runājuši arī administratīvie tiesneši. Vispirms tas tika darīts administratīvo tiesu 10 gadu jubilejai veltītajā konferencē aprīlī, ko Augstākā tiesa rīkoja kopīgi ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un ...

žurnāls / Diskusija

Pretestība reformām maksātnespējas jomā ir ļoti spēcīga

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Pirms divām nedēļām, 15. oktobrī, tika izsludināti 25. septembrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, līdz ar to nākamgad stāsies spēkā arī norma, kas maksātnespējas administratorus pielīdzina valsts amatpersonām. Tā kā biju šāda priekšlikuma iesniedzējs, vēlētos atkārtoti norādīt uz minētās normas mērķi un perspektīvām sekām, kas no tā izriet. ...

žurnāls / Diskusija

Starptautisko noziegumu noliegšana, attaisnošana, slavināšana un rupja noniecināšana

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Šī publikācija ir sagatavota, lai palīdzētu labāk izprast KL 74.1 pantā noteikto un veicinātu diskusiju par tā interpretāciju un piemērošanu. Publikācija nesniedz izsmeļošas atbildes uz visiem ar šo pantu saistītajiem jautājumiem un atspoguļo tikai autora privāto viedokli. ...

žurnāls / Diskusija

Kriminālprocesa efektivizācija, aizsargājot sabiedrības drošību un intereses

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Šis princips attiecināms uz jebkādu kriminālprocesu, savukārt procesa virzītāju – prokurora un tiesneša – pienākums organizēt kriminālprocesa norisi tā, lai krimināltiesiskās attiecības tiktu noregulētas pēc iespējas ātrāk. Šī gada 29. maijā pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa ...

Anda Smiltēna, Natālija Laveniece-Straupmane, Ilze Andruškina, Jolanta Gaijsa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo pārkāpumu joma uz pārmaiņu sliekšņa

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – kodekss). Jaunā likuma nepieciešamība jau ir kļuvusi aksiomātiska. Kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarītie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām. Tādēļ Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma tiek īstenota vairākos posmos. Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu pakļautības maiņu. Ar 2012. gada 1. jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus. ...

domnīca / Eseja

Psihoaktīvo vielu lietošana nav savienojama ar auto vadīšanu

17. Aprīlis 2014

Vai tiesības vadīt transportlīdzekli (turpmāk – tiesības) ir jāgarantē ikvienam, kas spēj atšķirt gāzes un bremžu pedāļus, vai sabiedrības interesēs valsts var liegt atsevišķiem cilvēkiem rīcības brīvību vadīt transportlīdzekli? Pretendentam, lai iegūtu tiesības, sekmīgi jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes, kā arī jāveic veselības pārbaude, lai noskaidrotu, vai viņam nav medicīnisku kontrindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai. Nedz vairākkārtēji smagi Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumi, nedz sodīšana par noziegumiem pret Ceļu satiksmes drošību, nedz fakti, kas nepārprotami norāda uz lielu risku, ka persona, aktīvi piedaloties ceļu satiksmē, varētu apdraudēt Ceļu satiksmes drošību, citu cilvēku veselību un dzīvību, nedod pamatu atteikt viņai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību piešķiršanu. ...

domnīca / Eseja

Daži fakti saistībā ar vienošanos par soda apmēra samazināšanu

19. Marts 2014

Tiem, kuri apzinās, ka ir vainīgi sodāmā nodarījumā, turpmāk būs iespēja izvēlēties starp piespriestā soda samazināšanu par 50% vai pilna soda izpildes atlikšanu, pārsūdzot lēmumu par soda piemērošanu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par sodu taisnīgumu un samērīgumu

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

2013. gada 15. oktobrī "Jurista Vārdā" publicēts Andreja Judina raksts,1 kas veltīts sodu piemērošanas prakses par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas analīzei par laika posmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas uzdevumā veikts pētījums par tiesu praksi, izskatot lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas publiskots Augstākās tiesas mājaslapā,2 uzskatu par nepieciešamu iesaistīties diskusijā par A. Judina analizēto jautājumu par piespriežamo sodu taisnīgumu un samērīgumu, izmantojot gan šā pētījuma materiālus, gan arī manā rīcībā esošos 2011.–2013. gada tiesu nolēmumus par citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tātad vispirms par šiem diviem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ietverti Krimināllikuma3 (turpmāk arī – KL) Sevišķās daļas XIX nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā". ...

žurnāls / Numura tēma

Administratīvais process Latvijā: no idejas līdz likumam un tiesai

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Sagaidot Administratīvā procesa likuma un administratīvo tiesu desmito gadadienu, žurnāls "Jurista Vārds" 2014. gada 23. janvārī aicināja uz tikšanos un diskusiju par administratīvā procesa izveidi Latvijā, kurā piedalījās Administratīvā procesa likuma projekta izstrādes dalībnieki – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits, pensionēta juriste Gunta Višņakova, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dr.iur. Jautrīte Briede. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas: vai piespriežamie sodi ir taisnīgi un samērīgi

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

Izstrādājot Kriminālsodu politikas koncepciju1 un tai atbilstošus grozījumus Krimināllikumā2 (turpmāk – KL), tiek mēģināts radīt sistēmu, kas sekmētu efektīvāku kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanu. Valsts reakcijai uz noziedzīgiem nodarījumiem jābūt vērstai uz taisnīguma atjaunošanu, sabiedrības drošības aizsardzību, jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Šo mērķu sasniegšana ir atkarīga gan no likumdevēja spējas radīt tiesību normas, kas nodrošina Krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan arī no tiesību piemērotāju – prokuroru un tiesnešu – darba, kuriem, izvēloties no plašā krimināltiesību instrumentu klāsta katram konkrētam gadījumam atbilstošos, ir jānodrošina taisnīga valsts atbilde uz katru konkrēto likumpārkāpumu. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte, Andrejs Judins, Inita Ilgaža, Dace Pūce, Baiba Kalnmeiere, Osvalds Sausverds, Ieva Sproģe

žurnāls / Numura tēma

Kādas ir mediācijas izredzes Latvijā

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas loceklis Šī gada 17. janvārī Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja Mediācijas likumprojektu. Pusotra mēneša laikā tika saņemti 80 priekšlikumi likumprojekta grozīšanai un papildināšanai. To izvērtēšana uzticēta Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, kas gatavo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Pavasarī tika organizētās sešas apakškomisijas ...

žurnāls / Numura tēma

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Kopš Krimināllikuma pieņemšanas 1998. gadā, tas ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, ieviešot jaunus krimināltiesību institūtus, labojot vispārīgās un sevišķās daļas tiesību normas, kriminalizējot un dekriminalizējot atsevišķus nodarījumus. Visbiežāk Krimināllikums tika grozīts, reaģējot uz tā piemērošanas laikā atklātajām nepilnībām un neatbilstībām, kā arī izpildot Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, kas paredzēja atsevišķu nodarījumu kriminalizāciju vai speciālu klauzulu iekļaušanu likumā. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nelikumīgas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem: kvalifikācijas problemātika

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

Nelikumīgu alkoholisko dzērienu rūpals, kā arī tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu kontrabanda ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Likumdevējs, lai apkarotu šo sērgu, Krimināllikumā ir paredzējis vairākas normas, kuru piemērošanā diemžēl ir daudz neskaidrību. Raksta autoru mērķis ir pievērsties sen sasāpējušam jautājumam praktiķu vidū, proti, noskaidrot, kas ir likumīgi alkoholiskie dzērieni un kas ir nelikumīgi alkoholiskie dzērieni, kā arī aplūkot citus ar kvalifikāciju saistītus jautājumus. Jau raksta sākumā vēlamies norādīt, ka nepretendējam uz vienīgā pareizā viedokļa paušanu. Ņemot vērā, ka jautājums ir sarežģīts, mūsu mērķis ir uzsākt diskusiju, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumu. ...

Valentija Liholaja, Petra Janule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par diskusiju saistībā ar abortiem

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ar šā gada 24. jūlija numura tēmu "Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām"1 aizsāka (ja neskaita dažas publikācijas laikrakstā "Diena"2 un tās nedēļrakstā "Sestdiena"3) jau trešo diskusiju par šo sensitīvo tēmu. Latvijā jau divreiz – 1997. gadā Reproduktīvās veselības likumprojekta sakarā un 2001. gada beigās – 2002. gada sākumā pirms Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma pieņemšanas - notika diskusija: atļaut vai aizliegt abortus, kuras būtība daudz neatšķiras no patlaban paustā.4 Pēc iepazīšanās ar diskusijai aicināto personu uzskatiem par diskusijas priekšmetu tapa arī šis raksts, kurā tā autores gan vēlas izteikt savas pārdomas, cik nepieciešama un pamatota vispār ir šāda diskusija, gan arī savu viedokli pēc būtības. Te vēl jāpiebilst, ka šis raksts nav tapis kādu piepešu iespaidu rezultātā, jo apspriežamie jautājumi ir bijuši abu autoru ilgstošu pētījumu objekts, kas izklāstīts virknē publikāciju,5 kā arī to analīzei ievērojama vieta ierādīta P. Janules topošajā promocijas darbā. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

[1] Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) ir ietverta virkne normu, kurās paredzēta atbildība par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem – tie veido aptuveni vienu ceturto daļu no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Analizējot šo krimināltiesību normu saturu, jāsecina, ka norāde uz noziedzīgā nodarījuma vardarbīgo raksturu tiek izteikta, izmantojot dažādus likumdošanas tehnikas paņēmienus un terminoloģiju. [2] Pirmkārt, noziedzīgu nodarījumu, ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.2 Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši – gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā – ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas vēl pieaugs, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un ir konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne, nebūt nav vienveidīgs, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta. Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums, pirmkārt, noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai un, otrkārt, pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tāpēc vispirms jāpakavējas pie tā normatīvā regulējuma. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienveidīga krimināltiesību normu izpratne un tiesu loma tās nodrošināšanā

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Šis raksts veltīts jautājumam par vienādu krimināltiesību normu izpratni un vienveidību to piemērošanā kā garantu pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un adekvāta soda uzlikšanai vai noteikšanai, kas savukārt nozīmē gan krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan krimināltiesību pamatprincipa – taisnīguma principa – īstenošanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts reakcija uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tikai tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedību stingri kontrolē, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo vienlaikus tika grozīts arī KL 157. pants, papildinot to ar otro daļu un paredzot tajā atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Redakcionāli šo tiesību normu dispozīcijas atšķiras, tomēr tas nav saistīts ar jaunu izpratni par neslavas celšanu, ko likumdevējs būtu vēlējies atspoguļot Krimināllikumā, bet gan ar goda aizskaršanas dekriminalizāciju. Pieņemot 1998. gadā Krimināllikumu, likumdevējs nav veidojis 156. un 157. pantā goda aizskaršanas un neslavas celšanas kvalificētos sastāvus, bet 158. pantā paredzējis atbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Dekriminalizējot goda aizskaršanu, tika nolemts neveidot neslavas celšanas kvalificētajam sastāvam atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu KL 157. panta otrajā daļā. Grozījumi Krimināllikumā nav mainījuši izpratni par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tomēr jaunā tiesību normas redakcija lielākā mērā atbilst Krimināllikuma veidošanas principiem, proti, noziedzīgu nodarījumu pamatsastāva un kvalificēto sastāvu formulēšana viena Krimināllikuma panta atsevišķās daļās. ...

žurnāls / Notikums

Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Šā gada 22. un 23. jūlijā Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Greifsvaldes universitāti (Vācija) rīkoja konferenci par bērnu noziedzības novēršanas jautājumiem: "Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā – reformas attīstība un labākā pieredze". Konferencē piedalījās juvenālās justīcijas eksperti no Vācijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī Latvijas Republikas Iekšlietu un Tieslietu ministrijas darbinieki, tiesneši, prokurori, advokāti, Valsts un pašvaldības policijas, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un citu institūciju darbinieki, kuru darbs ir saistīts ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuru virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā1 ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties (II)

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

[1] Šajā sadaļā iecerēts pakavēties pie tiem grozījumiem Krimināllikumā, kas izdarīti 2009. gadā, jo kārtējo reizi apstiprinās I. Nikuļcevas trāpīgi teiktais likuma grozījumu sakarībā, ka "Latvijas tiesību zinātne "netiek līdzi likumdevējam"."1 Lai arī Krimināltiesību Vispārīgās daļas skaidrojums2 izdots 2008. gada nogalē un Sevišķās daļas apskats3 – 2009. gada sākumā, daudzi jauninājumi, turklāt daži ļoti būtiski, atkal ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 1. aprīlī pagāja desmit gadi, kopš stājās spēkā mūsu valsts Krimināllikums1 (turpmāk arī – KL), kas ir nopietns pamats, lai šādas jubilejas, tiesa gan, juridiskajā sabiedrībā publiski nepieminētas, reizē izvērtētu likuma darbību, tajā ietvertā tiesiskā regulējuma efektivitāti – faktisko realizējamību, iedarbīgumu, rezultativitāti,2 arī krimināltiesību normu jaunrades procesu Krimināllikuma darbības laikā. Tieši tiesību normu jaunrades procesa vispārīgs raksturojums un tā atsevišķas nianses arī būs galvenais pārdomu priekšmets šīs publikācijas pirmajā sadaļā. Otra publikācijas sadaļa iecerēta pārskatam par grozījumiem, kas izdarīti Krimināllikumā 2009. gadā, jo KL papildināts ar vairākām jaunām normām, savukārt izdarītie grozījumi dažu KL pantu dispozīcijā būtiski maina to saturu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Notikums

Krimināltiesību teorija un prakse zinātnieka skatījumā

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pasākumā, kuru vadīja Juridiskās fakultātes dekāna p.i. Dr.iur. Anita Rodiņa, profesoru sveica gan kolēģi – LU mācībspēki – Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Ārija Meikališa, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. Sanita Osipova, Dr.iur. Jānis Lazdiņš, gan tiesību praktiķi – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, viņa vietnieks Pāvels Gruziņš, zvērināts advokāts Aivars Niedre, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs un citi. ...

Gatis Litvins, Andrejs Judins, Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Iveta Štrausa

žurnāls / Diskusija

Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumdevējs neaizliedz, bet vai vajag

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

[1] Pēdējos gados aktualizējies jautājums par cietušo tiesībām kriminālprocesā, par ko liecina arī Tieslietu ministrijas 2008. gada septembra beigās rīkotais seminārs “Cietušo tiesību realizācija kriminālprocesa ietvaros” un “Jurista Vārda” piedāvātā tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā.1 Praktisko darbinieku un teorētiķu uzmanības lokā bijis arī jautājums par izlīgumu un tā tiesiskajām ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Rakstā tiks turpināta to problēmu analīze, kas saistītas ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantā paredzēto atbildību par transportlīdzekļu vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (turpmāk tekstā – reibuma stāvoklī). Analīze ir veltīta noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem un KL 262. panta piemērošanas problēmām tiesu praksē. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Nedēļas jurists

Jautrīte Briede

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

2008. gadā no 10 767 notiesātajām personām 2371 persona, tas ir, 22%, tika sodīta saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.1 Papildus tam 268 personām naudas sods un piespiedu darbs par šo nodarījumu tika piemērots ar prokurora priekšrakstiem par sodu.2 Latvijas noziedzības struktūrā noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ieņem otro pozīciju, atpaliekot vien no kriminālnodarījumiem pret īpašumu,3 savukārt transportlīdzekļa vadīšana reibuma stāvoklī ir izplatītākais noziedzīgais nodarījums pret ceļu satiksmes drošību. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izlīgums un taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2008. gada 4. novembrī “Jurista Vārdā” tika publicēta tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā,1 aicinot turpināt sarunu vēl plašākā skatījumā. Savukārt 2008. gada 14. novembrī notika Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadiem veltīta zinātniski praktiskā konference “Kurp ved kriminālprocess”,2 un vienā no tās sekcijām, kurā apsprieda kriminālprocesa pabeigšanas veidus un to virzību tiesā, tika lasīts arī referāts par izlīgumu un tā sekām kriminālprocesā, kura saturs tiks paplašināti atspoguļots šajā rakstā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.* ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nosacītas notiesāšanas aktuālās problēmas

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Valsts reakcija uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu parasti izpaužas dažādu kriminālsodu un krimināltiesisko instrumentu piemērošanā. Jau ilgus gadus starp tiem pirmo vietu ieņem nosacīta notiesāšana. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas nosacīti notiesāto personu īpatsvars svārstās robežās no 40 līdz 50 procentiem. Tiesa, pēdējos gados piemērošanas gadījumu skaits ir nedaudz samazinājies, kas saistīts ar plašāku piespiedu darba piespriešanu, notiesājot par nodarījumiem, kas nav radījuši lielu kaitējumu ar likumu aizsargātajām interesēm. Tomēr principiāli situācija nav mainījusies un nosacīta notiesāšana Latvijā joprojām ir galvenā alternatīva reālai brīvības atņemšanai. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rekviēms godam

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Kā skaidrots svešvārdu vārdnīcā, vārdam "rekviēms" (lat. val. – requiem, no requier – miers) ir divas nozīmes: 1) katoļu aizlūgums par mirušo; 2) dziļu sāpju caurausts skaņdarbs korim, solistiem un orķestrim.1 Un, lai arī stāsts nebūs nedz par kādu aizgājēju, nedz muzikālu skaņdarbu, šo virsrakstu izvēlējos apzināti, jo nobeigumam tuvojas ofensīva pret goda krimināltiesisko aizsardzību, kas bija izvērsta vairāku gadu garumā, un ...

2

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls