Tiesību nozaru katalogs: Komerctiesības – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Natālija Laveniece-Straupmane, Jautrīte Briede, Valentija Liholaja, Andrejs Judins, Ilze Ziemane

žurnāls / Viedoklis

Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu

17. Marts 2020 /NR. 11 (1121)

Pasaules Veselības organizācija ir izsludinājusi vīrusa Covid-19 pandēmiju, savukārt Ministru kabinets – ārkārtējo situāciju Latvijā. Nepieredzētais bīstamās slimības uzliesmojums nes ne vien draudus mūsu sabiedrības veselībai un risku labklājībai ekonomiskās krīzes veidā, bet, izrādās, ir arī izaicinājumus tiesiskajā ziņā, jo būs jāpiemēro normas, par kurām līdz šim nav nekādas pieredzes. "Jurista Vārds" piedāvā lietpratēju viedokļus par to, ko nozīmē ārkārtējā situācija, kādi ir iedzīvotāju pienākumi epidemioliģiskās drošības ievērošanā utt. Pateicamies autoriem par īpašo operativitāti, gatavojot šos skaidrojumus! ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atkāpe no komerctiesību pamatprincipiem: korporatīvā plīvura jeb ierobežotās atbildības atcelšana

3. Marts 2020 /NR. 9 (1119)

Šā gada janvārī Augstākās tiesas Senāts pieņēma spriedumu lietā Nr. C29250718 (SKC-466/2020) (skat. sprieduma apskatu šajā žurnālā), izvirzot būtisku tēzi, ka "komercsabiedrības un tās dalībnieka atbildības norobežošana nevar būt aizsegs dalībnieka apzinātu darbību veikšanai, lai izvairītos no saistību izpildes, apejot likumu". Ar šo spriedumu Senāts ir iezīmējis virzienu turpmākai tiesu prakses attīstībai, tajā iekļaujot citās valstīs zināmo un praksē piemēroto korporatīvā plīvura pacelšanu jeb atteikšanos no kapitālsabiedrības ierobežotās atbildības principa. Citu valstu prakse rāda, ka korporatīvā plīvura pacelšana visefektīvāk ir iedzīvināma tiesu praksē un ļoti reti ir gadījumi, kad ir nepieciešama likumdevēja iesaiste, normatīvajos aktos paredzot speciālu regulējumu. Autore, ilgstoši pētot minēto tiesību institūtu un tā piemērotību Latvijas tiesību sistēmai, atzīst, ka Latvijas normatīvais regulējums ir pietiekams, lai pie atbildības sauktu personas, kuras ļaunprātīgi slēpjas kapitālsabiedrības norobežotās atbildības aizsegā – ir nepieciešama tiesu prakse, ar kuru šī atbildības neizbēgamība tiek nostiprināta. Senāta spriedumā ir ietvertas būtiskas tēzes, kā darbojas korporatīvā plīvura pacelšana. Savukārt raksts palīdzēs dziļākas izpratnes veidošanai, kas ir korporatīvā plīvura pacelšana, kad tā ir piemērojama un kā tā tiek pielietota citās valstīs – rakstā ir ne tikai aplūkotas vairākas korporatīvā plīvura pacelšanas teorijas, bet tās papildinātas arī ar konkrētiem piemēriem no tiesu prakses. ...

Indra Kaniņa-Šlitke, Atis Duks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā

25. Februāris 2020 /NR. 8 (1118)

Senāts 2019. gadā ar 30. maija spriedumu lietā Nr. SKC-104/2019 un 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 šķietami ir pielicis punktu diskusijai par to, vai zemes piespiedu nomai, ja viena no pusēm ir komersants, ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā minētais trīs gadu noilguma termiņš. Vai patiesi jautājums ar šo ir izsmelts, un vai abi šie spriedumi veido judikatūru? ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas

25. Februāris 2020 /NR. 8 (1118)

Nepieciešamību analizēt Krimināllikuma (turpmāk – KL) 174. panta – cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo – problemātiku aktualizēja tiesas spriedums krimināllietā Nr. 11089143817 un nepieciešamība tikt skaidrībā, kādos gadījumos ir krimināli sodāma vecāku nolaidība, kuru dēļ bērniem radītas fiziskas ciešanas. Iepazīšanās ar 2019. gada tiesu praksi atklāja arī citas KL 174. panta piemērošanas problēmas, un rakstā apskatāmo jautājumu loks tika paplašināts, pievēršot uzmanību arī noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijai. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Tiesu prakse – zem doktrīnas un judikatūras atziņu lupas

25. Februāris 2020 /NR. 8 (1118)

"Kvalificējot pret personu vērstos nodarījumus, nereti to juridiskais izvērtējums no apsūdzības un tiesas viedokļa ir atšķirīgs un kvalifikācijas rezultāts rada pamatotas šaubas, par ko liecina prakses piemēri. [..] Tiesu prakses analīze ļauj secināt, ka tieša un netieša nodoma identificēšana ne vienmēr ir veiksmīga. [..] Nolēmumu analīze ļauj secināt, ka praksē jautājuma izlemšana par personas nolaupīšanas kvalifikāciju gadījumos, kad tā saistīta ar miesas bojājumu nodarīšanu, radījusi zināmas grūtības," – pie šādām un vēl daudzām citām atziņām pēc apjomīgas tiesu prakses analīzes monogrāfijā "Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija. Palīglīdzeklis krimināltiesību normu piemērotājiem" nonākusi LU Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Valentija Liholaja. Tādēļ viņa pauž cerību, ka grāmatā apkopotais materiāls kļūs par noderīgu orientieri pareizā noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Informācija

Saīsinātais spriedums Zolitūdes krimināllietā

25. Februāris 2020 /NR. 8 (1118)

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2020. gada 18. februārī nolasīja saīsināto spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu, atstājot spēkā arī viņam piemērotos drošības līdzekļus, savukārt pārējos krimināllietā apsūdzētos attaisnojot. Vienlaikus ar spriedumu tiesa pieņēmusi arī divus blakuslēmumus: vienu – par to, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā, otru – ar aicinājumu prokuratūrai lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries", bijušajām amatpersonām un darbiniekiem. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats sodu piemērošanas praksē

11. Februāris 2020 /NR. 6 (1116)

Vācot tiesu prakses materiālus topošajai grāmatai par noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, tika analizēti anonimizētie tiesu nolēmumi krimināllietās par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas iztiesātas 2017.–2019. gadā, nolūkā apzināt noziedzīgu nodarījumu juridisko izvērtējumu ietekmējošos problēmjautājumus. Lai pilnīgāk izmantotu iegūto empīrisko materiālu, pētījuma gaitā tika veltīta uzmanība arī sodu piemērošanas praksei, galvenokārt krimināllietās, kuras izskatītas vienošanās procesā, kad soda noteikšanā piemēroti Krimināllikuma 49.1 panta nosacījumi vai kad apsūdzētajiem piespriests brīvības atņemšanas sods nosacīti. Lasītājiem pamatā tiek piedāvāts ieskats sodu piemērošanas praksē par noziedzīgiem nodarījumiem pret personu un par kukuļošanu, ievērojot šo noziedzīgo nodarījumu paaugstināto kaitīguma pakāpi, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, ņemot vērā to, ka ar 2012. gada 13. decembra likumu1 sankcijas par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu tika būtiski samazinātas. Vēlos piezīmēt, ka rakstā par atsevišķiem jautājumiem pausts mans personiskais viedoklis. ...

Iveta Cirse, Artis Lapiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sankcijas publiskajos iepirkumos

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Pēdējos gados sankcijas kā ārpolitikas instruments ir piemērotas arvien biežāk, līdz ar to palielinās arī no sankcijām izrietošo ierobežojumu ietekme uz finanšu un kapitāla tirgu, kā arī civiltiesisko apgrozību. Ņemot vērā arvien pieaugošo sankciju faktisko ietekmi, tostarp uz iepirkumu līgumu izpildi, ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Likums) 11.1 pantā tika ietverts regulējums sankciju pārbaudei publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā. ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sankciju regulējuma piemērošana pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzējiem

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

2019. gada 4. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk – Sankciju likums) paredz, ka visas personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par Sankciju likuma subjektiem. Praksē ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu komersantiem, kuri sniedz pārrobežu finanšu pakalpojumus Latvijā, ir jāspēj orientēties fragmentētā tiesību normu sistēmā un jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt atsevišķu Latvijas regulējumam atbilstošu sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. ...

Roberts Valpīters

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sankciju sarakstu apiešana

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Autors šajā rakstā apskatīs jautājumu par ziņu sniegšanu par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem un problemātiku saistībā ar kriminālatbildības piemērošanu Krimināllikuma 195.1 panta ietvaros, izvērtējot to Krimināllikuma 11. un 12. panta kontekstā, attiecībā uz uzņēmuma iespēju pārkāpt starptautiskos sankciju sarakstus, nenorādot īstos uzņēmuma patiesā labuma guvējus. 2018. gada 23. augustā publicētajās Moneyval rekomendācijās tika norādītas Latvijas galvenās problēmas un nepilnības šajā jomā. Pamatojoties uz Moneyval ziņojumu, šobrīd tikusi pastiprināta uzņēmumu patieso labuma guvēju noskaidrošana.1 Autors savā rakstā galvenokārt analizēs piemērojamos normatīvos aktus, doktrīnu Krimināllikuma komentāru veidā, kā arī attiecīgo organizāciju starptautiskās rekomendācijas. ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sankcijas un padomi uzņēmējiem

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

2015. gadā pasauli pāršalca attēli, kā buldozeri Krievijā iznīcina Rietumeiropas izcelsmes pārtiku.1 Drīz Andrejs Orlovs vietnē YouTube publicēja dziesmu "Parmezāna nāve",2 kurā dažādi produkti dodas iekarot Krievijas tirgu un, piemēram, siers mirst pēc spīdzināšanas ar rīvi. Tā pasaule uztvēra Krievijas valdības reakciju uz Eiropas Savienībā un ASV noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem tās amatpersonām pēc Krimas prettiesiskās aneksijas. Pašlaik arī Ķīna un ASV izmanto sankcijas kā vienu no ieročiem tirdzniecības karā.3 Šajās cīņās ierauti arī Latvijas uzņēmēji un pasūtītāji, kuriem jau pāris gadus ir pienākums sekot līdzi aktualitātēm pasaulē un atturēties no darījumiem ar sankciju sarakstos iekļautām personām. No 2016. gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju, t.sk. ASV izdoto, izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Likums). Vēlos izcelt dažus sankciju piemērošanas aspektus uzņēmējdarbībā un publisko iepirkumu jomā, kas praksē rada neskaidrības, un ieskicēt to risinājumu. ...

Jānis Loze, Kristaps Loze

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepieciešamība pārbaudīt patiesā labuma guvējus un sadarbības partnerus

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Latvija turpina attīstīties un pietuvināties vidējam Eiropas Savienības labklājības līmenim, ko apliecina ne tikai ekonomiskie rādītāji un algas, kas kaut lēnām, bet palielinās, bet arī jaunu Latvijas normatīvo aktu izstrāde, kad tiek ievērotas jaunākās tendences – izdot arvien jaunus likumus un uzņēmēju darbību regulējošus nosacījumus, kas tiek pamatoti ar nepieciešamību rūpēties par nacionālo drošību, bet nedomājot par šādu nosacījumu praktisko ieviešanu un to patieso ietekmi uz uzņēmēju darbību. Šī raksta mērķis ir sniegt īsu komentāru par nebūt ne jauniem, bet tomēr atkārtošanas vērtiem punktiem attiecībā uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums), kas ir spēkā jau no 2016. gada, un tā piemērošanu. ...

Mihails Papsujevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilngadīgo kriminālatbildības reforma: svarīgs solis kriminālsodu politikas pilnveidē

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

2019. gada 5. decembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu. ...

Kristīne Miļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ceļā uz Ekonomisko lietu tiesas izveidi

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks aspekts, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. ...

Solvita Kalniņa-Caune, Lina Savicka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā nodrošināt tiesnešu kompetenci Latvijā

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Tiesnešu tālākizglītības jautājums ir viens no tiem, kas ik pa laikam tiek minēts konferencēs, juridiskos rakstos, un šī pieminēšana dažreiz rada iespaidu, ka tiesneši nav pietiekami izglītoti. Ir daudz atceltu tiesu nolēmumu, atšķirīga tiesu prakse vai sprieduma rezultāts nav apmierinājis kādu no pusēm vai pat tiesu politikas veidotāju. Sniegt ieskatu tajā, vai tiesneši mācās, kādi ir tiesnešu tālākizglītības izaicinājumi, ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesuālā regulējuma pilnveide turpinās

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2019. gada 20. februāra rezolūciju Nr. 2019-1.1.1./11-11, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ir veikusi nepieciešamo analīzi, lai izvērtētu, kādi priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai būtu nepieciešami, lai atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras darbu un tieslietu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošinātu Moneyval rekomendāciju izpildi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cik garš ir ceļš līdz tiesas spriedumam

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Domājot par lietu izskatīšanas vidējiem termiņiem kā rādītāju tiesu efektivitātei, jāatgādina, ka dati par vidējo lietu izskatīšanas ilgumu ir matemātisku darbību rezultāts un tie vienmēr jāskatās kontekstā gan ar citiem statistikas rādītājiem, gan reālo situāciju (normatīvo aktu izmaiņām un veiktajām reformām attiecīgajā periodā un pirms tā). Nepārzinot kontekstu vai neiedziļinoties tajā, var nonākt pie kļūdainiem secinājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Uzņēmumu reģistra aktualitātes: patiesā labuma guvēji un informācijas brīvpieeja

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Lai gan par nepieciešamību zināt juridisko personu patiesos labuma guvējus (turpmāk – PLG) diskutēts vairāk nekā 10 gadus, tikai 2017. gadā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Likums) Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Reģistrs) tika iedoti instrumenti nepieciešamības iedzīvināšanai praksē. Savukārt 2019. gada jauninājumi bija vēl viens ...

žurnāls / Tiesību politika

Modernas, kvalitatīvas un efektīvas 21. gadsimta tiesas komunikācija

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Nemaz nav sen, kad, tiesnešu ieskatā, komunikācija par tiesas pieņemtu nolēmumu tika uzskatīta kā papildu darbs vai darbs, kas jāveic kādam citam – tiesu komunikatoriem, Tiesu administrācijai. Šāda pieeja tika balstīta gramatiskā tiesību normu iztulkojumā, atsaucoties uz likuma "Par tiesu varu" 11. panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta ...

žurnāls / Tiesību politika

Cik daudz izdarīts ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijā

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Divas nozīmīgākās starptautiskās organizācijas, kas vērtē Latvijas tiesisko regulējumu un paveikto noteiktu ekonomisko noziegumu apkarošanā, ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) un Eiropas Padome. OECD sastāvā tā ir Pretkukuļošanas darba grupa, kura pārrauga Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos ieviešanu (turpmāk – WGB), savukārt Eiropas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma process arī tiesās uz pārmaiņu sliekšņa

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Esmu viena no Administratīvās atbildības likumā noteiktajām personām, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, jo starp manām specializācijām ir administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, tāpēc ar lielām cerībām gaidu jaunā likuma spēkā stāšanos, kas būs atskaites punkts administratīvā pārkāpuma procesa jaunai kvalitātei un izaicinājums visiem Administratīvās atbildības likuma piemērotājiem. Nenoliedzami, paies laiks, kamēr amatpersonas un tiesas (tiesneši) būs vienisprātis par procesa jauno kvalitāti, kamēr apzinās gan likuma nepilnības, gan pozitīvos ieguvumus, pielāgos domāšanu un darba procesu jaunajai procedūrai. Taču kopumā atzinīgi vērtēju likuma izstrādātāju ieguldīto darbu. Raksta mērķis ir ielūkoties administratīvā pārkāpuma procesa norisē pirmās instances tiesā, izceļot dažus pozitīvus un ne tik pozitīvus aspektus. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesvedība administratīvā pārkāpuma procesā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Vairāk nekā pirms gada Saeima pieņēma Administratīvās atbildības likumu – ilgi gaidītu un rūpīgi mūsdienām gatavotu atbilstošu regulējumu. Bet šobrīd, kad paziņots par likuma spēkā stāšanās laika atlikšanu, nav zināms, vai atlikšana ir vienreizēja un kad jaunais administratīvo pārkāpumu regulējums būs spēkā, jo likumdevējam nav ierobežojumu, cik reizes var atlikt pieņemta likuma spēkā stāšanās laiku. Tomēr, cerot, ka likuma spēkā stāšanās brīdis tiks atlikts tikai vienreiz, vēlos pievērst uzmanību būtiskiem aspektiem, kas ir manījušies jaunajā regulējumā saistībā ar tiesas lomu, aizsargājot pastāvošo tiesisko iekārtu, nodrošinot efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākot tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu apspriedes noslēpums

10. Decembris 2019 /NR. 49 (1107)

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKK-125/2019 atzina, ka par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts tūlīt pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas un to izgatavojusi persona, kas nav tiesas sastāvā.1 Raksts tiek veltīts šā nolēmuma kritikai. ...

žurnāls / Viedoklis

Tiesnešu ētikas komisijas viedoklis par ex parte sarunām

26. Novembris 2019 /NR. 47 (1105)

Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 11. oktobra atzinums1 saistībā ar lūgumu izvērtēt policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja sūdzību par tiesneša rīcību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā. ...

Oskars Kulmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot par pierādījumu pieļaujamības praktiskajiem aspektiem

19. Novembris 2019 /NR. 46 (1104)

Autors turpinās aplūkot iepriekšējā rakstā (Jurista Vārds, 04.06.2019., Nr. 22) iesākto tematu par pierādījumu pieļaujamības aspektiem. Pirmajā rakstā tika analizēti pierādījumu pieļaujamības teorētiskie aspekti, kā arī iesākta pierādījumu pieļaujamības praktisko aspektu analīze, izvērtēti Kriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) 130. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktie gadījumi, atbilstoši kuriem par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus. Ņemot vērā, ka pierādījumu iegūšanā un to pārbaudē kriminālprocesā arvien pastāv kā praktiskas, tā arī normatīvas problēmas, šajā rakstā autors sīkāk apskatīs KPL 130. panta otrās daļas 3. punktā minēto, kas ir pamats, lai šādā veidā iegūtus pierādījumus atzītu par absolūti nepieļaujamiem un pierādīšanā neizmantojamiem. ...

žurnāls / Viedoklis

Raisījusies diskusija par patiesību kriminālprocesā

19. Novembris 2019 /NR. 46 (1104)

Galvenokārt krimināllietās praktizējoši advokāti Saeimas Juridiskajai komisijai, Valsts prezidentam Egilam Levitam un tiesībsargam Jurim Jansonam novembra sākumā nosūtījuši vēstuli, kurā pauduši savu kritisko nostāju pret iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā attiecībā uz personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākumu sniegt patiesas liecības, ja tā neizmantos tiesības klusēt vai atteikties no liecību sniegšanas. Šis priekšlikums ir atbalstīts arī Tieslietu ministrijas darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei. Vēstules, kuru parakstījis 31 advokāts, autori norāda, ka tas ir viņu, nevis advokātu kolēģijas kopējais vai oficiālais viedoklis, un tas jau ir izraisījis diezgan plašu rezonansi krimināltiesībnieku aprindās. Tādēļ, ieskicējot viedokļu atšķirības, līdz ar atklātās vēstules tekstu papildus publicējam arī pāris viedokļus, kuros pret iecerētajām izmaiņām pausta gan par, gan pret attieksme. ...

Saulvedis Vārpiņš

žurnāls / Viedoklis

Ir nepamatoti reducēt lietu lēnās iztiesāšanas iemeslus tikai uz advokātiem

5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)

Šajā rakstā pausts autora viedoklis jeb pārdomas par priekšlikumiem advokātu elektronisko noslodzes kalendāru padarīt informatīvu un izdarīt izmaiņas kriminālprocesuālajā regulējumā par advokātu dalību tiesas sēdēs. ...

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas plēnums atzīst, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Augstākās tiesas plēnums 18. oktobrī uzklausīja un apsprieda senatores Marikas Senkānes ziņojumu par prokurora atlaišanas pamatu pārbaudi, uzklausīja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu. Pēc uzklausīšanas un apspriedes Augstākās tiesas plēnums 18. oktobra sēdē vienbalsīgi atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata.1 Piedāvājam izvilkumu no Ziņojuma par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudes rezultātiem.2 ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Četrpadsmit gadus pēc Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tiesību normu piemērotājiem un citiem interesentiem kļuvuši pieejami pirmie šī likuma komentāri, kuri, lai gan pārsniedz tūkstoš lappuses, aptver vien A daļu jeb vispārīgos noteikumus, ne visu normatīvo aktu pilnībā. Kā izskanēja grāmatas atvēršanas pasākumā 16. oktobrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā, arī likuma B daļas komentāri pārdomu līmenī jau tiek apsvērti, bet C daļai gan visdrīzāk kāds laiks vēl būs jāuzgaida. ...

žurnāls / Intervija

Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus par reformas efektivitāti. Tomēr, kā sarunā atklāj Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, šis tiesu sistēmas pilnveides process ir nebeidzams, jo šobrīd tiesām jau ir jauni izaicinājumi – kopš 2019. gada 1. jūnija ir noteikta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētas) tiesu sastāvā,1 tādēļ šai likumdevēja gribai jārod arī praktiskais izpildījums, kas normatīvo aktu līmenī, šķiet, bija vieglāk, nekā tagad ir realitātē. Rajona tiesas seko līdzi arī Tieslietu ministrijas nodomam par speciālo ekonomisko lietu tiesu,2 kuras izveidi Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šā gada 20. augustā un kas nešaubīgi sola pārmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tādēļ, viesojoties Valmierā, "Jurista Vārds" uzklausīja J. Grīnberga viedokli par to, kā aizvadītās un vēl gaidāmās reformas tiek uzņemtas, raugoties no rajona tiesas darba skatpunkta. Savukārt interviju papildina vēl citu rajona (pilsētas) tiesu pārstāvju un nozares tiesībpolitikas veidotāja viedokļi par tiesu teritoriālās reformas galvenajiem ieguvumiem un arī blaknēm, ko uzrādījusi prakse. ...

Inese Siliņeviča, Līga Ašmane, Ilgvars Jaunģelže, Jānis Šauša, Pēteris Novičenoks

žurnāls / Viedoklis

Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir izgaismojusi. Atgādinot par reformas mērķiem un uzdevumiem, papildus pievienots arī nozares tiesībpolitikas veidotāja – Tieslietu ministrijas – viedoklis. ...

Ainārs Persidskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā1 paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst Krimināllikuma 261. pantā noteiktajam transportlīdzekļa jēdzienam. ...

Andrejs Judins, Egons Rusanovs, Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Viedoklis

Vai uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda rēķina var efektivizēt kriminālprocesu

8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)

Septembra beigās publiski izskanēja ziņa, ka Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija lēmusi atbalstīt iespējamos priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem, starp kuriem nolūkā efektivizēt kriminālprocesu paredzēti jauninājumi arī attiecībā uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, tos ierobežojot. Krimināltiesībnieku aprindās šī vēsts nav palikusi bez ievērības un jau izsaukusi pretrunīgu reakciju, uzrādot gan par, gan pret pozīciju. Tādēļ, veicinot kvalitatīvas plašākas diskusijas aizsākumu, "Jurista Vārds" aicināja izteikties Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Dr. iur. Andreju Judinu, lūdzot iezīmēt minētās ieceres tvērumu un mērķi, savukārt apsūdzības (Latvijas Republikas Prokuratūra) un aizstāvības (zvērināts advokāts Egons Rusanovs) pusei lūgts vispārīgs komentārs, vai abu minēto tiesību institūtu grozījumi var dot cerēto efektu kriminālprocesa paātrināšanā, vienlaikus neradot citus riskus. "Jurista Vārds" aicina iesaistīties turpmākā diskusijā arī citus ekspertus! ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Citu pieredze

Robottiesnesis – Igaunijā iecerētais mākslīgā intelekta rīks

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir nospraudusi mērķi līdz 2019. gada beigām izstrādāt un uzsākt testēt informācijas tehnoloģiju veidotu sistēmu, kurā tiesas nolēmumi civillietās līdz prasījuma summai 7000 eiro tiks izskatīti automātiski, izveidojot tā saukto robottiesnesi.1 Tas iecerēts, lai veicinātu kopējo valsts produktivitāti un atbrīvotu pieejamos cilvēkresursus sarežģītākām lietām. ...

Jānis Dreimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nākamā pietura – mākslīgais saprāts?

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Šķietami ik dienu publiskajā telpā parādās ziņas par jauniem sasniegumiem mākslīgā saprāta jomā. Šādi mūs uzrunā ziņas par mākslīgā saprāta spēju izšķirt objektus attēlos, atpazīt emocijas runā un sejas attēlos, vadīt automašīnu, šķirot gurķus vai paredzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus ar 79 % precizitāti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgais intelekts (algoritmi) tiesās un prognostisku lēmumu taisnīgums

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Tehnoloģiju inovācijas paver debates par būtisku demokrātiskas sabiedrības pamatprincipu – lēmumu leģitimitāti. Starp sabiedrību, kura dzīvo ar likumu noregulētā tiesiskajā telpā, un tiesnesi pastāv savstarpējās uzticēšanās attiecības, kas balstītas paļāvībā, ka attiecības starp indivīdu un valsts varu ir noregulētas ar sabiedrisko līgumu, kas noteic visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus nolūkā pārstāvēt sabiedrības kopējās intereses. Vai šādā sabiedriskajā līgumā ir iespējams iekļaut algoritmu, kas pieņem lēmumu? Un kuras varētu būt tās inovācijas, kas garantē efektivitāti, tiesisko drošību un pieejamību tiesai? ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas1 10. pants noteic, ka katram cilvēkam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī lai noteiktu viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, ir tiesības sakarā ar visu personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā prasīt, lai viņa lietu, atklāti un ievērojot visas taisnīguma prasības, izskatītu neatkarīga un objektīva tiesa, tādējādi deklarējot tiesības uz taisnīgu tiesu, kas uzskatāmas par pirmās paaudzes cilvēktiesībām. Analoģisks regulējums rodams arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām2 14. pantā un Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas3 6. pantā. Šiem priekšrakstiem korespondē Latvijas Republikas Satversmes4 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." ...

Ilona Kaļinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Reiderisma tēma jau ilgstoši ir aktuāla, un publiskajā telpā periodiski parādās ziņas par kārtējo reiderisma gadījumu1 vai otrādi – par nepieciešamību novērst šādus mēģinājumus. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Bieži vien šis princips tiek uztverts kā pašsaprotams, tai pašā laikā tā dziļāka analīze nereti izpaliek. Šis ir viens no konstitucionāla līmeņa kriminālprocesa funkcionēšanas principiem, kura tiesiskais regulējums ietverts gan konstitūcijās, gan dažādos starptautiskos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos, gan nacionālajos likumos. Tomēr šī principa izpratnes un būtības skaidrojumā joprojām vērojama nevienprātība, diskusijas un problemātika. ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu ministrija neatkāpsies no ieceres izveidot ekonomisko lietu tiesu

23. Jūlijs 2019 /NR. 29/30 (1087/1088)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu 17. jūlijā rīkoja diskusiju "Vai ir pienācis laiks specializētai tiesai?", un pēc tās norises kļuva skaidrs, ka tas vairs nav retorisks jautājums, bet gan mērķtiecīga apņemšanās, ko nozares tiesībpolitikas veidotājs vēlas īstenot jau tuvākajos gados. Šai idejai joprojām ir oponenti, arī tiesu sistēmai piederīgo rindās, taču tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauž, ka ieklausās kritikā, bet neviens no pagaidām izskanējušajiem argumentiem vai riskiem, viņa vērtējumā, nav tāds, kas nebūtu risināms, līdz ar to objektīvi nepārvaramu šķēršļu idejas īstenošanai nav. Vienlaikus gan ir skaidrs, ka šādas tiesas izveide paver ļoti plašu darāmo darbu sarakstu un tikai ar Tieslietu ministrijas apņemšanos un aktivitātēm tam noteikti nepietiks. ...

Oskars Kulmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

Laika gaitā noziegumi ir kļuvuši krietni sarežģītāki, kaut arī epizodiski, taču beigu beigās tie var būt ļoti saistīti. Tāpat ir attīstījusies izpratne un kriminālprocesuālo normu interpretācija saistībā ar citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošanu pierādīšanā. Kā liecina Augstākās tiesas judikatūra, jautājums par citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošanu pierādīšanā arvien ir aktuāls un mainīgs. ...

Valsts kontrole

žurnāls / Tiesību politika

Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

2017. gada jūnijā Valsts kontrole pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte", kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas sistēmas attīstību un tās darbības efektivitāti saistītus jautājumus. 2019. gada 1. jūlijā Valsts kontrole ir publicējusi pārskatu par to, kā pusotra gada laikā pēc revīzijas pabeigšanas mainījušies Latvijas tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji pēdējo trīs gadu laikā. Turpinājumā būtiskāko Valsts kontroles secinājumu izvilkumi no ziņojuma kopsavilkuma "Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas?". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments: aktualitātes judikatūrā

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir sagatavojis pārskatu par lēmumiem, kas sniedz ieskatu 2019. gada pirmajos piecos mēnešos izskatītajās lietās jautājumos par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu. Pārskatā iekļautās lietas nav analizētas, apskatot visus kasācijas protestos vai kasācijas sūdzībās iekļautos argumentus, bet tikai izceļot tos, kas attiecas uz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumā izcelto atziņu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbs pie tiesu sistēmas darbības efektivitātes pilnveidošanas ir jāturpina

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Valsts kontrole 2017. gada jūnijā pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte",1 kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas tiesu sistēmas attīstību un tās darbības efektivitāti saistītus jautājumus. Šajā rakstā par to, kas mainījies pēc Valsts kontroles (turpmāk – VK) revīzijas un kas vēl būtu paveicams. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmanto Valsts kontroles "produktu": prakse un rezultāti

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Ievads Valsts kontroles likumā ir noteikts, ka par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrolei (turpmāk – VK) jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Likumdevējs nav sniedzis tuvāku skaidrojumu, par kādiem tiesību normu pārkāpumiem un kurām tiesībaizsardzības iestādēm ir jāziņo. Valsts kontrole, pildot tai noteikto uzdevumu – veicot revīzijas, kontrolēt, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir tiesiska ...

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Piezīmes pie diskusijas par tiesu kritikas pieļaujamību un nepieciešamību

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Profesora, zvērināta advokāta Kalvja Torgāna1 un Tiesnešu ētikas komisijas2 publikācijas izdevumā "Jurista Vārds" šī gada aprīlī un maijā aktualizēja nozīmīgu jautājumu – tiesas kritiku. Šī ir īpaši jutīga tēma, un teju vai katra publikācija, katrs izteikums par tiesu darbu tiek rūpīgi vētīts un apspriests profesionāļu aprindās. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Tiesību politika

Valstij nav vajadzīgi tiesneši, kuri spēj izskatīt tikai maza apmēra prasības

11. Jūnijs 2019 /NR. 23 (1081)

Diskusijas par ekonomisko tiesu izveidi pamatā ir atšķirīgi uzskati par to, kā uzlabot tieslietu sistēmas darbību, lai samazinātu lietu izskatīšanas ilgumu un paaugstinātu tiesu nolēmumu stabilitāti. Šāda diskusija ir vietā, jo tiesa ir sabiedrības kopējais resurss. Kā tāds tas ir ierobežots – finansiālā, personāla u.c. ziņā. Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem jau šobrīd tiesnešu skaits Latvijā attiecībā pret iedzīvotāju ...

Jānis Rozenbergs

žurnāls / Tiesību politika

Likumdevējs jau ir veicis reformas aplūkoto problēmu risināšanai

11. Jūnijs 2019 /NR. 23 (1081)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļu starpā ir ticis apspriests jautājums par tieslietu ministra J. Bordāna ierosinājumu par ekonomisko lietu tiesu izveidi. Advokātu padome neatbalsta specializētas tiesas izveidošanu atsevišķu kategoriju civillietu un krimināllietu izskatīšanai. Tiesās jau šobrīd pastāv tiesnešu specializācija atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanā. Varam piekrist, ka šī tiesnešu specializācijas kārtība ...

žurnāls / Tiesību politika

Ātru un kvalitatīvu tiesas procesu var sasniegt ar citām metodēm

11. Jūnijs 2019 /NR. 23 (1081)

2019. gada 3. jūnijā Tieslietu padomes sēdē tika uzklausīts Tieslietu ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" (turpmāk – Ziņojums). Iepazīstoties ar Ziņojuma saturu, var pilnībā piekrist tajā izvirzītajiem mērķiem – ātrs un kvalitatīvs strīdu izskatīšanas process, tomēr atšķiras viedokļi, kā šis mērķis būtu sasniedzams. Tieslietu padomes sēdes laikā izskanēja vairāki ...

Jānis Skrastiņš

žurnāls / Tiesību politika

Notariāts atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

11. Jūnijs 2019 /NR. 23 (1081)

Latvijas Zvērinātu notāru padome atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu ekonomisko noziegumu un komerclietu izskatīšanu, tajā skaitā ekonomisko lietu tiesas izveidošanu. Papildus padome grib vērst uzmanību uz prevencijas nozīmi un preventīviem pasākumiem, kuri var novērst dažādus ekonomiskos noziegumus un atvieglot to izmeklēšanu un iztiesāšanu, ja tādi tomēr ir notikuši. Valsts tiesību aizsardzības ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls