Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 13 autori

žurnāls / Tiesību politika

Cilvēktiesību īstenošanai jābūt reālai un efektīvai

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr. 2014-08-03 "Par Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 16. pielikuma "Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem" 555. punkta, ciktāl tas neparedz tarifu par plānotajām ārpusstacionāra dzemdībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sprieduma parakstīšana

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Raksta mērķis ir aplūkot plašāk tiesas sprieduma parakstīšanas jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja tiesnesis ir kavēts parakstīt tiesas spriedumu, kā arī attiecināt iegūtās atziņas uz kāzusu un pārbaudīt, vai ieviestais likuma grozījums ir pareiza atbilde uz situāciju. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Objektīvās izmeklēšanas princips

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

Žurnālā "Jurista Vārds" šā gada 6. janvārī tika publicēta zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša eseja, kurā kolēģis ieskicēja šaubas par Augstākās tiesas judikatūras pareizību, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Esejas autors atsaucās uz trīs Augstākās tiesas nolēmumiem lietās Nr. SKA-40/2013, SKA-35/2014 un SKA-569/2014, norādot, ka Augstākā tiesa būtiski sašaurinājusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu.1Raksta mērķis ir pārbaudīt oponenta kritikas pareizību, vai Augstākā tiesa nepareizi noteikusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu. Par pārbaudes mērauklu izmantotas tiesību dogmatikā apstiprinātās atziņas par objektīvās izmeklēšanas principa saturu, Administratīvā procesa likuma normas un citi pēdējo gadu Augstākās tiesas nolēmumi (2015., 2014. un 2013. gads). ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu vērtības un atbildība

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

"[..] dziesma nav par krekliem, // bet ir par sirdsapziņām." – M. Čaklais Tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt aplūkotas no dažādiem aspektiem, viens no tiem – tiesnešu vērtību loma personu tiesību aizsardzībā. ...

žurnāls / Intervija

Advokātu padome: mīts par advokātu vīzdegunību un nesodāmību ir pārspīlēts

7. Aprīlis 2015 /NR. 14 (866)

10. aprīlī, notiks ikgadējā Latvijas zvērināto advokātu kopsapulce. Tajā tradicionāli faktos un skaitļos izskanēs pārskata ziņojumi par aizvadītā gada darbu un advokatūrai būtiskiem konceptuāliem jautājumiem. Tādēļ ieskatu zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātēs sarunā ar "Jurista Vārdu" sniedz ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un viņa vietniece Guna Kaminska. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātpersonu un juridisko personu veiktie cilvēktiesību pārkāpumi

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Starptautiskās cilvēktiesības tradicionāli ir attīstījušās, lai dotu tiesības indivīdiem un grupām un uzliktu pienākumus valstīm. Tomēr kopš to pirmsākumiem cilvēktiesības ir ietvērušas brīdinājumu indivīdiem un organizācijām neizmantot starptautisko tiesību garantētās tiesības ļaunprātīgi. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (turpmāk – VCD) 29. pants ietver ideju, ka "katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību". Starptautiskās tiesības paredz, ka tās sniedz indivīdiem un organizācijām ne tikai tiesības, bet arī nosaka pienākumus. Taču veids, kādā starptautiskās tiesības uzliek privātpersonām un privāto tiesību juridiskajām personām (turpmāk – juridiskās personas) pienākumus un paredz to atbildību, nav tik nepārprotami noregulēts kā cilvēktiesību baudīšana. ...

Ilze Dubava, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Padarīts liels darbs

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Kopš 2015. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Satversmes tiesa pēc ilgāka laika atkal strādā pilnā – septiņu – tiesnešu sastāvā: šai dienā amatā stājās 2014. gada 11. septembrī Saeimas apstiprinātā tiesnese Ineta Ziemele. Pirms tam deviņus gadus viņa bija Latviju pārstāvošā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesnese. Intervijā "Jurista Vārdam" I. Ziemele atskatās uz noslēgto darba posmu ECT, atceroties nozīmīgākās un sarežģītākās izskatītās lietas, kā arī dalās pārdomās par priekšā stāvošo darbu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tā kā saruna notika īsi pēc terorakta Parīzē, "Jurista Vārds" izvaicāja I. Ziemeli arī par viņas skatījumu uz dažādu pasaules uzskatu sadursmēm Eiropas kultūras un tiesību telpā. ...

Pēteris Dzalbe

žurnāls / Informācija

Pārskats par Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Ir pagājuši četri gadi, kopš Tiesnešu konferencē tika ievēlēti tiesneši – disciplinārkolēģijas locekļi. Savukārt disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs – tolaik vēl Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks – ievēlēts pirms trīs gadiem. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

ECT nolēmumi tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) nolēmumu ietekme Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā būtu aplūkojama no diviem aspektiem: pirmkārt, šo nolēmumu ietekme uz novērtēšanas sistēmu kopumā un, otrkārt, nolēmumu ietekme uz konkrēta tiesneša profesionālās darbības vērtējumu. Turklāt svarīgi ir ne tikai Tiesas spriedumi, kurā tā atzinusi, ka noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) pārkāpums, bet arī tie spriedumi, kuros pārkāpums nav konstatēts, kā arī lēmumi gan par sūdzību atzīšanu par acīmredzami nepamatotām, gan par lietu svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta, tajā skaitā arī gadījumos, kad Tiesa apstiprina puses panākto mierizlīgumu. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Diskusija

Grozījumi nav efektīvākais veids, kā sasniegt likumdevēja mērķi

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Vērtējot 29. maijā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma 14. panta trešajā daļā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) judikatūras gaismā, jāsāk ar secinājumu, ka ne Konvencija, ne Tiesas prakse neuzliek valstīm pienākumu definēt prioritāru lietu kategorijas. Šādu kategoriju definēšana pati par sevi arī nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konkurences likuma pārkāpuma pierādīšana zaudējumu atlīdzības prasījumā

4. Marts 2014 /NR. 9 (811)

Latvijā tiek izskatīta pirmā lieta, kurā tirgus dalībnieks, kurš tika prettiesiski izslēgts no tirgus ar dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, prasa pēdējam atlīdzināt mantiskos zaudējumus. Lieta ir jau izskatīta pirmajā instancē un apelācijas instancē. Šobrīd tiesas spriedums pārsūdzēts kasācijas kārtībā. ...

Jānis Neimanis

domnīca / Eseja

Tiesiskās atbildības neizbēgamība konkurences tiesībās

3. Marts 2014

Konkurences likuma 12., 14. un 17.pants noteic juridisku atbildību par Konkurences likuma pārkāpumiem - vienošanās aizlieguma pārkāpumu, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai nelikumīgu apvienošanos. ...

žurnāls / Intervija

Administratīvās tiesas juridiskās kultūras telpā

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Administratīvajai tiesai 2014. gadā aprit 10 gadi. 2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums, 2. februārī darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa, bet 6. februārī – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Lai uzzinātu, kādi ir bijuši šie 10 gadi, raugoties no Augstākās tiesas puses, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, kas ir departamenta priekšsēdētāja kopš 2007. gada. Par Augstākās tiesas tiesnesi ievēlēta 2005. gadā, līdz tam bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī Tieslietu ministrijā Kodifikācijas departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, strādājusi Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā. ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Tiesību politika

Priekšteča ieteikumi jaunajai tieslietu ministrei

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

"Lai vairotu un nostiprinātu sabiedrības ticību tiesiskumam," tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 2014. gada 22. janvārī – beidzoties Valda Dombrovska valdības un savām tieslietu ministra pilnvarām, aicināja jaunās valdības tieslietu ministri Baibu Broku turpināt īstenot šādas nozares prioritātes. ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Tiesību politika

Atjaunojot sabiedrības ticību tiesiskumam

21. Janvāris 2014 /NR. 3 (805)

Pieņemot izaicinājumu kļūt par tieslietu ministru, es izvirzīju sev mērķi – mainīt tieslietu sistēmā attieksmi pret veicamo darbu ar domu, ka izmaiņu rezultātā sabiedrībā atgriezīsies ticība tiesiskumam. Šobrīd – pusotru gadu pēc stāšanās ministra amatā – ir sajūta, ka mūsu nozarē attieksmes maiņa ir sākusies. Tāpēc man ir labi padarīta darba sajūta. Turklāt prieks, ka par savām izjūtām varu runāt ne tikai emocionālā līmenī, bet tās apliecina arī SKDS veiktā pētījuma1 dati: Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tiesām reitings ir audzis no -14 punktiem 2012. gada septembrī līdz +12 punktiem 2013. gada novembrī. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības un tiesiskā realitāte: "neejoša mopēda" gadījums

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Šā gada oktobra beigās plašsaziņas līdzekļi1 informēja par kādu gadījumu, kurā cilvēkam tika atteikta sociālā palīdzība, jo viņa īpašumā ir neejošs mopēds, tādējādi palīdzības prasītājs neatbilstot sociālās palīdzības saņēmēja statusam. Rakstā tika norādīts uz situācijas absurdumu, vienlaikus izsakot vāju cerību, ka sociālās palīdzības noteikumi varbūt būtu jāgroza. Tas vedināja mani apskatīt šo gadījumu detalizētāk.2 ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu ministra sapnis par tiesisku valsti

12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)

Visi cilvēki sapņo. Tikai daži savus sapņus ātri aizmirst. Tieslietu ministram ir pienākums sapņot par tiesisku valsti. Jebkuram ministram ir pienākums rūpēties par tiesisku, demokrātisku, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu Latvijas valsti, kurā latviešu tauta var zelt cauri gadsimtiem. Katrai sabiedrībai ir savas vērtības un savi mērķi. Sabiedrības vērtības nav tās indivīdu vērtību matemātiska summa. Vērtības ir arī mērķi gan indivīdam, ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Numura tēma

Valsti stabilizējošs un sabiedrību saliedējošs elements

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

Vai šāds juridisks instruments – Satversmes ievads – varētu kalpot par valsti stabilizējošu un sabiedrību saliedējošu elementu? Vēlos vērst uzmanību uz to, ka augstākās valsts amatpersonas un teju ikviena politiskā partija vismaz kādu reizi ir tieši vai netieši minējušas, ka valstij un tautai vajadzētu kādu vienojošu ideju, ka visus līdz šim pašu nospraustos mērķus (valsts starptautiskā atzīšana, NATO, ES) mēs esam sasnieguši un sekmīgākai ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas aktualitātes veselības aprūpes jomā

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Veselības nozares tiesībpolitikas mērķis ir nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldību, ieviešot adekvātu līdzsvaru starp pacientu un ārstniecības personālu viņu tiesībās un pienākumos, un sistēmas darbības ilgtspējību un motivējošo raksturu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par spriedumu lietā "Nagla pret Latviju"

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Šī gada 16. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 kurā konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 10. panta (tiesības uz vārda brīvību) pārkāpums saistībā ar žurnālistes dzīvesvietā veikto kratīšanu un izņemšanu t.s. Neo lietā, kuras rezultātā tika apdraudēta žurnālistes informācijas avota identitāte. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Numura tēma

Būtiski atšķiras drošības prasības papīra un elektroniskiem dokumentiem

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Likuma 9. panta grozījumi paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) ir apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, komercreģistra iestādes amatpersona vai ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

Veronika Krūmiņa, Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Iveta Kažoka, Edgars Pastars, Mārtiņš Paparinskis, Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...

Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs

žurnāls / Tiesību politika

Divi atzinumi par valsts kontroliera amata kandidāti

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Šī gada 17. janvārī Saeima valsts kontroliera amatā uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. 24. janvārī viņa Saeimas sēdē deva zvērestu un sāka pildīt amata pienākumus. Pirms vēlēšanām tika izteiktas šaubas, vai E. Krūmiņas ievēlēšana nav pretrunā ar Valsts kontroles likuma nosacījumiem, jo ar Valsts kontroles likuma 8. pantu noteikts, ka valsts kontrolieris ir arī padomes priekšsēdētājs, savukārt Valsts kontroles likuma 27. pants nosaka, ka Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. E. Krūmiņai 2013. gada maija vidū beigtos otrais pilnvaru termiņš Valsts kontroles padomē. Lai novērstu šaubas par to, vai E. Krūmiņa vispār var kandidēt uz valsts kontroliera amatu un vai viņas pilnvaras gadījumā nebeigtos līdz ar otrā termiņa beigām Valsts kontroles padomes locekļa amatā, Saeima lūdza sniegt atzinumus Saeimas Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai. "Jurista Vārds" publicē abus šos atzinumus. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Numura tēma

Par Valststiesību dienu un valststiesību aktualitātēm

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Tieslietu ministrija ir iecerējusi ieviest jaunu tradīciju – Valststiesību dienu. Tā būtu diena, kad varētu tikties tieslietu zinātnieki, praktiķi, politiķi, studenti, kuri mācās un domā par politiski svarīgām un valststiesiskām lietām. Kāpēc Valststiesību diena Juridiskā doma vērsta uz vienu mērķi – taisnīguma nodrošināšanu sabiedrībā. Ja tā attīstās tikai mutvārdu folkloras līmenī, tad ik pa brīdim atkārtoti jādiskutē par pamatlietām – ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

žurnāls / Diskusija

Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Veronika Krūmiņa

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

žurnāls / Numura tēma

Pilsonības jautājuma starptautiskais regulējums

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Vispirms būtu jāsāk ar juridiskajā zinātnē stingri noteikto atziņu, ka pilsoņu kopums veido vienu no neatkarīgas valsts pamatelementiem un līdz ar to pēc savas būtības pilsoņu loka noteikšana ir valstiski svarīgs jautājums. Vienlaikus būtu jāatbild uz jautājumu, vai starptautiskajās tiesībās ir noteikta pilsonības definīcija. ...

žurnāls / Numura tēma

Pilsonības nepārtrauktības princips valsts nepārtrauktības situācijā

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Atskaites punktam par Latvijas pilsonību 21. gadsimtā ir jābūt pareizai izpratnei par Latvijas pilsonības institūtu, tā nozīmi 20. gadsimtā un jo īpaši tā nozīmi Latvijas valsts identitātes noteikšanā un uzturēšanā spēkā situācijā, kad Latvijas valsts identitāte ir tikusi apšaubīta. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

žurnāls / Nedēļas jurists

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

žurnāls / Intervija

Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās pagājušā gada 7.–9. decembrī, ar prezentāciju “Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds” 20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Jakušenoka

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Iveta Andžāne

žurnāls / Nedēļas jurists

Iveta Andžāne

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

žurnāls / Intervija

Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, kad viņa piekrita intervijai “Jurista Vārdam”, lai mūsu lasītājiem darītu zināmu savu redzējumu par svarīgākajām norisēm cilvēktiesību jomā un jaunumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē (ECT). Saruna, protams, ātri vien izvērsās daudz plašāk, izkāpjot no cilvēktiesību “rāmjiem” un aizskarot arī citas tēmas. Profesore dalījās pārdomās arī par to, kā revolucionārās norises arābu valstīs ietekmē Eiropas Savienības iekšējo solidaritāti, par to, vai indivīda tiesības Eiropā prevalē pār sabiedrības interesēm, kādam būtu jāizskatās patiesam nacionālo tiesu dialogam ar ECT, vai starptautiska tiesas spriešana ir politiska, kā arī par citiem būtiskiem jautājumiem. ...

Viktorija Jarkina, Guna Kaminska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas advokatūrai deviņdesmitā gadadiena

15. Marts 2011 /NR. 11 (658)

"Mainās advokātu paaudzes, bet nedrīkst mainīties ieliktie Latvijas advokatūras principi un pamati kopsakarībā ar tiesas sistēmas pamatiem. Kas necildina un nespodrina savas profesijas godu, kas nemācās no pagātnes kļūdām, nevar cerēt uz tās godināšanu no citiem," tā savā uzrunā advokatūras 85. gadadienā teica zvērināta advokāte Ilze Krastiņa. ...

Pēteris Dzalbe

žurnāls / Nedēļas jurists

Pēteris Dzalbe

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

žurnāls / Nedēļas jurists

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

žurnāls / Nedēļas jurists

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Par žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas nodošanu privātai sabiedrībai

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība aicina valdību neatteikties no žurnāla "Jurista vārds" izdošanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu valsts var veikt komercdarbību, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Biedrības ieskatā, tirgus šobrīd nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu regulāras juridisko zinātņu informācijas ...

Jānis Grīnbergs, Guna Kaminska

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu valstij atteikties no "Jurista Vārda" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Ar šo vēlamies iebilst pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumu valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" pārtraukt nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu. Mūsu rīcībā nonākusi informācija, ka jau tuvākajā laikā valdībā saskaņā ar LDDK priekšlikumu reizē ar elektroniskās oficiālās publikācijas koncepciju tiks izskatīts jautājums par iespējamu VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotā nedēļas žurnāla " ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Mācības administratīvajiem tiesnešiem un palīgiem

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šā gada 12. martā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība organizēja mācības administratīvajiem tiesnešiem un viņu palīgiem. Mācību dienas pirmajā daļā dalībnieki klausījās Augstākās tiesas senatoru Jāni Neimani par pieteikuma pieļaujamību, bet mācību otrajā daļā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits sniedza pārskatu par lēmuma pazīmēm, kas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Administratīvie tiesneši apvienojas biedrībā

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

2009. gada 9. oktobrī Rīgā divas trešdaļas no Latvijas administratīvajās tiesās strādājošajiem tiesnešiem nodibināja Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas. Administratīvie ...

Iveta Andžāne

žurnāls / Informācija

Tiesneši iebilst pret algu samazināšanu

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Tiesnešu biedrība 23. septembrī iesniedza vēstuli tieslietu ministram Marekam Segliņam, kurā pausts viedoklis par iespējamo izdevumu samazinājumu tiesām 2010. gadā vismaz 10% apmērā, kas būtu aptuveni 2,5 miljoni latu. Tiesnešu biedrības vēstulē norādīts, ka tik lielu samazinājumu nav iespējams veikt, lai tiesas varētu pildīt normatīvajos aktos paredzētās funkcijas. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

3

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls