Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija – Jurista Vārds

Tiesību teorija, vēsture un filozofija Tiesu iekārta

žurnāls / Informācija

Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas

13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)

Atzīmējot 90. gadadienu kopš Satversmes spēkā stāšanās un pirmās Saeimas sanākšanas, Saeima 7. novembrī rīkoja starptautisku konferenci "Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas". Konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Konferencē piedalījās Saeimas deputāti, akadēmiskās jomas pārstāvji un tieslietu nozares profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm. Par parlamentārisma izveidošanos Latvijā ...

Egils Levits, Juris Jansons

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusija par aborta jautājumu

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika pārcelta uz publisku konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, kas notika 16. oktobrī Saeimā. Pasākumu vadīja Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks un deputāte Inga Bite. Konferencē viedokli pauda Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (ministra slimības dēļ runu nolasīja TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis), bioētiķis Dr. Gunārs Brāzma (“Cilvēka attīstības periods līdz piedzimšanai: zinātniskie un ētiskie aspekti”), Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja (“Nedzimušas dzīvības tiesiskais statuss”), Saeimas deputāte Inga Bite (“Sieviete kā aborta upuris”), Eiropas Tiesību un tieslietu centra (Europen Center for Law&Justice) direktors Gregors Pipinks (Grégor Puppinck) (“Aborta regulējums Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: valsts pienākumi pret dzīvību, veselību un privātumu”), Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina (“Likumība un tiesiskums mākslīgās grūtniecības pārtraukšanā”), Saeimas deputāte Daina Kazāka (“Tiesības uz dzīvību sieviešu tiesību kontekstā”), zvērināta advokāte Petra Janule (“Nedzimuša cilvēka dzīvības sākuma tiesiskā aizsardzība”). Savu viedokli par konferencē apspriežamo tematu bija sagatavojis arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits (“Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos”) – šīs tēzes tika izdalītas pasākuma dalībniekiem un šodien tās saviem lasītājiem piedāvā arī “Jurista Vārds” . Tāpat publicējam arī fragmentus no Latvijas Republikas tiesībsarga J. Jansona runas. Jāatzīmē, ka piedalīties konferencē “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā” bija aicinātas arī nevalstiskās organizācijas – biedrība “Papardes zieds” un biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””, tomēr tās no dalības pasākumā atteicās, jo uzskatīja, ka pārāk vēlu saņēmušas uzaicinājumu un tas liedzis tām iespēju piesaistīt augsta līmeņa ekspertus un sagatavot kvalitatīvus referātus. Organizācijām šķitis arī nepieņemami, ka konferencē nav nodrošināts līdzsvars starp dažādu viedokļu paudējiem: pasākumā uzkrītošs pārsvars laika un saturiskajā ziņā dots referentiem, kas saistīti ar reliģiskām kustībām un organizācijām, kuras iestājas par abortu aizliegumu, balstoties uz dažādiem, pēc biedrību “Papardes zieds” un “Resursu centrs sievietēm “Marta”” domām – demokrātiskajā pasaulē neatzītiem, dokumentiem, piemēram, tā sauktajiem Sanhosē pantiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ekspertu viedokļi par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pirms otrā lasījuma vērtē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz Tieslietu padomi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesu informācijas sistēmu, rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām, kā arī Augstāko tiesu. Tieši par Augstākās tiesas nosaukumu ir radušās neskaidrības, jo to, iespējams, varētu mainīt: viens variants ir "Augstākā tiesa", cits variants ir "Augstākās tiesas Senāts", un vēl cits ir vienkārši "Senāts". Diskusijas cēlonis ir Tieslietu padomes atbalstītā likumdevēja iecere likvidēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu, tādējādi paredzot "tīro tiesu instanču" sistēmas ieviešanu Latvijā. Turpmāk rajona (pilsētas) tiesa būs pirmā instance, apgabaltiesa – apelācijas instance un Augstākā tiesa (Senāts) – kasācijas instance. Apakškomisija šī jautājuma apspriešanai pieaicināja atzītus tiesību zinātņu ekspertus, kuriem lūdza izteikt apsvērumus par iespējamo Augstākās tiesas nosaukuma maiņu, to pārdēvējot par Senātu. Arī "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumiem. ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Tiesību politika

Vai juridiskās metodes jāreglamentē normatīvajos tiesību aktos

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Latvijas tiesību zinātnē patlaban dominē uzskats, ka juridiskās metodes normatīvajos tiesību aktos reglamentēt nevajag. Juridiskās metodes ir izstrādājusi tiesību doktrīna, likumdevējs tās bieži vien nemin vispār vai apraksta kļūdaini, tādēļ tās izmantojamas atbilstīgi doktrīnā noteiktajam.1 Kā norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) profesore Dr.iur. Daiga Rezevska, neatkarīgi no tā, vai likumdevējs ir vai nav spējis ...

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Likumu kvalitāte kā tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījums

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Tiesības ir labā un taisnīgā māksla" (ius est ars boni et aequi) – šīs romiešu maksimas īstenošana praksē prasa nemitīgu pilnveidošanos. Arī Latvijas Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību aktu kvalitāte un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā telpā", kas notika Rīgā no 2012. gada 3. līdz 5. oktobrim, bija veltīta tēmai, kas vienmēr ir bijusi un vienmēr būs aktuāla jebkurā tiesību sistēmā. Augstas kvalitātes tiesību akti ir nepieciešami tiesiskās kārtības, drošības un stabilitātes nodrošināšanai demokrātiskā valstī. ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošana krimināltiesībās

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Tiesību tālākveidošanas praktiskās izpausmes Latvijas krimināltiesībās līdz šim nav pētītas tikpat kā nemaz, tās minētas vien garāmejot, īpaši tas attiecas uz tiesību tālākveidošanu, piemērojot tiesību normas, kas noteic noziedzīgu nodarījumu sastāvus. Arī tiesību tālākveidošanas teorētiskie aspekti, tostarp tās metožu pieļaujamība krimināltiesībās, lielu zinātnieku uzmanību nav izpelnījušies.1 Un kā nu ne – vismaz teorētiski taču analoģija krimināltiesībās ir stingri aizliegta, savukārt teleoloģiskajai redukcijai un citām tiesību tālākveidošanas metodēm tradicionāli tiek pievērsta mazāka uzmanība.2 Tomēr praksē arī krimināltiesībās visai plaši tiek veikta tiesību tālākveidošana: analoģija, teleoloģiskā redukcija, nenoteiktu juridisku jēdzienu piepildīšana ar saturu un vispārējo tiesību principu konkretizācija. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās tiesības antīko valstu sistēmās

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

I. Kāpēc interesēties par starptautisko tiesību vēsturi Šī nelielā publikācija ir veltīta vienam no vispieticīgāk apskatītajiem starptautisko tiesību aspektiem – starptautisko tiesību vēsturei.1 Lai gan "no vēstures mēs mācamies to, ka neko no tās neiemācamies" (tā vēstures izziņas lietderību apmēram pirms divsimt gadiem kodolīgi un nedaudz skeptiski raksturoja Hēgelis), diez vai būtu apdomīgi piekrist šai tēzei, pat nepārbaudot ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācijas iespējas notāra darbā

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

2012. gada jūnija sākumā notika Mediācijas padomes rīkotais seminārs "Mediācija Latvijā – iespējas un izaicinājumi". Tajā tika analizēts un izvērtēts, kā mediāciju var izmantot tiesas un tiesu sistēmai piederīgās personas – advokāti un notāri. Mediācijas loma ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka, un par tās nepieciešamību tiek runāts arvien biežāk, jo tieši ar mediācijas palīdzību varētu atrisināt daudzas problēmas, piemēram, tiesās samazināt lietu skaitu, kas šobrīd ir viens no iemesliem, kas palielina tiesu noslogotību un pagarina lietu izskatīšanas termiņus. Turpmāk šajā rakstā par to, kā mediācijas procesu var lietot zvērināta notāra darbā. ...

Signe Mežinska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bioētika, embrija morālais statuss un abortu problēma

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Diskusijas par ētikas problēmām, kas saistītas ar medicīnas praksi, ir bijušas aktuālas vienmēr, tomēr 21. gadsimtā eitanāzija, orgānu transplantācija, cilmes šūnu pētījumi, medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, ģenētiskā diagnostika, taisnīguma problēmas medicīnā un līdzīgi jautājumi ziņu virsrakstos parādās īpaši bieži. Arī embrija morālais statuss ir viena no tēmām, kas regulāri tiek aktualizēta gan abortu problēmas kontekstā, gan saistībā ar cilvēka embriju izmantošanu zinātniskos pētījumos. Šovasar Latvijā ar abortiem un embrija morālo statusu saistītos jautājumus uzmanības centrā ir izvirzījusi aprīlī notikušās konferences "Aborts – medicīniska manipulācija vai bērna nogalināšana" rezolūcija. Konferences dalībnieku priekšlikums bija mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu, norādot, ka bērnam ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību no ieņemšanas brīža. Tomēr šajā diskusijā par abortu tēmu ir vērojamas vairākas neskaidrības un neprecizitātes. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sanhosē panti: aborts un nedzimuša bērna statuss starptautiskajās tiesībās

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Sanhosē panti (San José Articles) ir dokuments, kuru 2011. gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē parakstīja četrdesmit eksperti no dažādām valstīm: praktizējoši juristi, universitāšu profesori, politiķi, diplomāti, medicīnas un starptautiskās politikas eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. 2011. gada oktobrī notika Sanhosē pantu svinīga prezentācija Lielbritānijas Lordu palātā, Eiropas Parlamentā un ANO mītnē Ņujorkā. Dokumenta pielikumā ir atrodamas piezīmes, kas ir Sanhosē pantu neatņemama sastāvdaļa un kas palīdz pilnīgāk izprast katru no tiem. Sanhosē panti un to piezīmes dažādās valodās atrodamas tīmeklī: www.sanjosearticles.com. No angļu un franču valodas tulkojis Juris Rudevskis. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Brīvas filozofiskas piezīmes uz Sanhosē pantu malām

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

[1] Šā gada 24. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicēta interesanta ekspertu diskusija par mākslīgo abortu veikšanas noteikumu iespējamo pārskatīšanu. Par spīti visiem diskusijā izskanējušajiem argumentiem divi zīmīgi notikumi diemžēl bija palikuši ārpus latviešu juristu uzmanības loka. [2] Pirmkārt, pagājušā gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē (San José) četrdesmit prominenti eksperti no dažādām pasaules valstīm ...

Valentija Liholaja, Petra Janule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par diskusiju saistībā ar abortiem

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ar šā gada 24. jūlija numura tēmu "Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām"1 aizsāka (ja neskaita dažas publikācijas laikrakstā "Diena"2 un tās nedēļrakstā "Sestdiena"3) jau trešo diskusiju par šo sensitīvo tēmu. Latvijā jau divreiz – 1997. gadā Reproduktīvās veselības likumprojekta sakarā un 2001. gada beigās – 2002. gada sākumā pirms Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma pieņemšanas - notika diskusija: atļaut vai aizliegt abortus, kuras būtība daudz neatšķiras no patlaban paustā.4 Pēc iepazīšanās ar diskusijai aicināto personu uzskatiem par diskusijas priekšmetu tapa arī šis raksts, kurā tā autores gan vēlas izteikt savas pārdomas, cik nepieciešama un pamatota vispār ir šāda diskusija, gan arī savu viedokli pēc būtības. Te vēl jāpiebilst, ka šis raksts nav tapis kādu piepešu iespaidu rezultātā, jo apspriežamie jautājumi ir bijuši abu autoru ilgstošu pētījumu objekts, kas izklāstīts virknē publikāciju,5 kā arī to analīzei ievērojama vieta ierādīta P. Janules topošajā promocijas darbā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

[1] Fēlikss Cielēns būtiski ietekmējis Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) tapšanu. Proti, F. Cielēns Satversmes komisijas uzdevumā rakstīja Satversmes projekta tēzes un vadīja Satversmes komisijas 1. apakškomisijas darbu, kurā tika formulētas Satversmes pantu redakcijas.2 Ņemot vērā viņa politisko aktivitāti, Latvijas Satversmes sapulcē un Saeimu sēdēs veltīto uzmanību Satversmes piemērošanai, kā arī publicētos rakstus, ...

Fēlikss Cielēns

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Federācija

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

1. Ja dziļāk pārdomājam neatkarīgo Baltijas valstu sabrukuma cēloņus, tad jāatzīst, ka viens no cēloņiem bija to nespēja vienoti cīnīties pret draudīgām briesmām. Bez kādas sazināšanās Baltijas valstis 1939. gadā padevās Maskavas spiedienam un parakstīja separātus militāro bāžu līgumus. Tāpat bez jebkādas vienotības un pretestības Baltijas valstis 1940. gada jūnijā kapitulēja Padomju Savienības priekšā. Ja mēs gribam ne tikai atjaunot ...

Roberts Pukenis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas federatīvās valsts izveidošanas nepieciešamība

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Šī raksta mērķis ir diskutēt par iespēju izveidot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas federatīvo valsti (turpmāk – ILLF), analizējot to sekmējošos faktorus un reālpolitisko situāciju. Vispirms tiks mēģināts raksturot triju Baltijas republiku vēsturiskās saknes un ģeopolitisko situāciju, tālāk tiks izvērtētas Lietuvas pamatlīnijas starptautiskajā politikā un Lietuvas ārpolitikas prioritātes, tāpat tiks analizēts, vai Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), varbūt arī Ziemaļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) iekšienē, nav arvien skaidrāku krīzes faktoru. Lai noskaidrotu, kas savieno un kas var izšķirt šīs tautas, kā piemērotākā izvēlēta analītiskā metode. No faktiem jāizdara objektīvi juridiski secinājumi, jo tikai tiesības nodrošina stabilitāti un valsts izturību. Raksta uzdevums ir atbildēt, kā izveidot ILLF, kāds no tās būtu labums, kā arī noskaidrot, vai joprojām ir aktuāla ILLF, šodien mums esot ES un NATO. ...

Ivonna Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Abortu tiesiskais regulējums

24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)

Pēdējā laikā Latvijā ir aktualizēts abortu jautājums, un, kā liecina autores novērojumi, lielākoties sabiedrībai tiek sniegts diezgan negatīvs viedoklis. Lai gan pilnībā jāpiekrīt, ka aborts nav pozitīvs risinājums, tomēr, ilglaicīgi strādājot arī sieviešu krīzes centrā, autore savā praksē ir redzējusi sievietes neapskaužamās bezizejas situācijās, kas arī ir mudinājis tapt šim rakstam, lai neitralizētu negatīvos stereotipus un sniegtu skaidrojumu, kāpēc tomēr lielākā daļa demokrātisko valstu ir akceptējušas abortus. Autore pievērsīsies arī šī jautājuma filozofiskajiem aspektiem, jo apskatāmā priekšmeta sakarā no tā nav iespējams abstrahēties. ...

žurnāls / Numura tēma

Par nedzimuša bērna tiesību aizsardzību

24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)

Jebkurai diskusijai, lai tā būtu auglīga un nestu izmantojamus rezultātus, nepieciešama vienota izpratne par šīs diskusijas būtību. Pašreiz ekspertiem uzdotais jautājums tās diskusijas būtību, kas šobrīd norisinās Saeimā, neatklāj. ...

Kristīne Dupate, Solvita Olsena, Aivita Putniņa, Natālija Magazeina, Iveta Ķelle

žurnāls / Numura tēma

Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām

24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)

Saeimā un sabiedrībā nerimstas diskusija par mākslīgo abortu veikšanas noteikumu pārskatīšanu, un šim jautājumam veltīta arī šīs nedēļas "Jurista Vārda" numura tēma, atspoguļojot dažādus viedokļus. ...

Kristīne Kuprijanova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņas, kas izriet no Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

Kā “Jurista Vārda” lasītāji jau informēti iepriekš, 2012. gada 1. jūlijā ir stājies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums1 (OPTIL), kas tagad aizstājis ikvienam juristam tik pazīstamo un svarīgo likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”2 (tautas valodā to mēdz dēvēt arī par “likumu ar garo nosaukumu”, tādēļ šis apzīmējums ērtības labad tiks izmantots arī turpmāk rakstā). Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažiem būtiskiem juridiskiem aspektiem, kas izriet no izmaiņām līdzšinējā kārtībā. ...

Nikolajs Valters

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas valsts varas nesējs

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

"Tiesībnieka" 2 nrā ievadītā diskusija par Latvijas valstsvaras nesēju emigrācijā (25–29 lpp) skārusi svarīgu tiesību jautājumu. Pretēji agrākām, mums no studiju laikiem pazīstamām teorijām, ka valsts pastāvēšanai nepieciešama teritorija, tauta, kas šinī teritorijā dzīvo un beidzot valsts vara, kuras rīkojumi šajā teritorijā tiek izpildīti, modernās valststiesības par vienīgo nepieciešamo elementu valsts pastāvēšanai tagad uzskata ...

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes pie K. Dziļlejas raksta "Pārdomas par Latviju"

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Kolēģis LŪ doktorands K. Dziļleja savā rakstā aizskāris ļoti nopietnu un aktuālu tēmu, kurai latvju tiesībnieki līdzšim veltījuši samērā maz teoretiskas studijas. Tēmata svarīgums un patreizējais stāvoklis turpretim prasa, lai mēs, tiesībnieki, pamatīgi un vispusīgi savā starpā izdiskutētu Latvijas valsts un satversmes pastāvēšanas tiesiskos jautājumus, Latvijas valsts territorijas starptautiski tiesisko situaciju, jo materialam, kas atklātos šādās pārrunās un pārdomās, var būt visnotaļ liela nozīmība Latvijas Republikas tiesiskā statusa konkretizēšanai. Cerībā, ka arī manas papildinātājas piezīmes palīdzēs iedzīvināt mūsu kopējās pārrunas šinī jautājumā, atļaujos tās pievienot iepriekš minetam rakstam. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kontinuitātes doktrīnas pamati

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

[1] Šajā žurnāla “Jurista Vārds“ numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēti vairāki raksti, kas publicēti trimdas apstākļos iznākušajā žurnālā “Tiesībnieks“.1 Pateicoties kolēģes Mg.iur. Dinas Gailītes zinātniskajiem pētījumiem, Latvijas juristu sabiedrībai ir pieejams plašs apskats par žurnāla “Tiesībnieks“ izdošanas apstākļiem un tajā publicētajiem rakstiem.2 Kārļa Dziļlejas, Kārļa Vanaga un Nikolaja Valtera rakstu pārpublicējums turpina ...

Kārlis Dziļleja

žurnāls / Domu mantojums

Pārdomas par Latviju. Principiāli un taktiski apsvērumi Latvijas valsts pastāvēšanas un satversmes jautājumos

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Mūsu trimdas presē bieži parādās raksti, kuŗos no dažādiem viedokļiem, nereti polēmiku veidā, skārti svarīgi tiesiski un polītiski jautājumi, sakarā ar domu par Latvijas valsts pastāvēšanu un atjaunošanu. Šie diskutējamie jautājumi sastāda veselu jautājumu kompleksu, kas prasa kopīgu iztirzājumu. Tādam nolūkam arī domāti šinī rakstā izteiktie apsvērumi. ...

Pāvels Gruziņš, Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot plašsaziņas līdzekļos sniegtās ziņas. Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms 10 vai vairāk gadiem, un, smeļoties iedvesmu darba uzlabošanai, konstatēt, ka šajā ilgstoši par visgudrāko uzskatītajā tiesā arī strādā tiesneši, kam nav svešas cilvēciskas kļūdas. Treškārt, tā uz laiku novērsa sabiedrības uzmanību no izglītības, pensiju, diskriminējošo platību maksājumu un citām problēmām. Vispārināti runājot, tā atbilstoši mūsu tautas daļai raksturīgajam nihilismam padrupināja gan tiesu varas, gan Latvijas valsts, gan ECT, gan, šo rindu autoru ieskatā, arī Ministru kabineta pārstāves (nu jau bijušās) starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines autoritāti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā mācīt privātās tiesības 21. gadsimtā

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Kā pamatoti savā monogrāfijā norāda profesors A. Maļko, "lai tiesību vide darbotos aktīvi un rezultatīvi, tajā strādājošajiem speciālistiem jābūt apveltītiem ar atbilstošām zināšanām, prasmēm, iemaņām, kompetenci un profesionalitāti, jo jurisprudence ir vesela pasaule ar savu valodu, zināšanu sistēmu, tradīcijām, vēsturi, kultūru".1 Nav šaubu, ka jurista profesionalitāti un kompetenci nevar izmērīt, balstoties uz augstākās mācību iestādes nosaukumu vai piedāvāto lekciju kursu sarakstu, jo nepareizi būtu domāt, ka, piemēram, advokāts, kurš ieguvis juridisko izglītību Latvijā, būtu vairāk vai mazāk izglītots tiesībās nekā viņa kolēģis ASV vai Krievijas Federācijā. Uzreiz jāatzīmē, ka šo speciālistu sagatavošanas līmenis tīri tehniski nav salīdzināms kaut vai tādēļ, ka juridiskā izglītība ir neatņemama katras valsts nacionālās tiesību sistēmas, pasniegšanas tradīciju un kultūras daļa. Tomēr citu valstu pieredze juridiskās izglītības pasniegšanas metodēs būtu apspriešanas vērta, domājams, ne vien saistībā ar valsts izglītības reformu, bet arī jebkurā no astoņām akreditētajām augstākajām mācību iestādēm, kurās tiek sagatavoti juristi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Rakstā uzmanība vērsta uz vairākiem jautājumiem, par kuriem laiku pa laikam praksē rodas lielākas vai mazākas diskusijas. Civilprocesa likuma 474. pants, kas nosaka kasācijas instances tiesības, samērā detalizēti paredz iespējamos nolēmumu veidus, kādus, izskatot lietu kasācijas kārtībā, var pieņemt Senāts. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās. ...

žurnāls / Diskusija

Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem: 1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā: a) pašreizējā kārtība nav jāmaina; b) ir nepieciešama reorganizācija, likvidējot Augstākās tiesas Tiesu palātas, proti, visas lietas kā pirmās instances tiesa skatītu rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas skatītu apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts; c) jālikvidē rajona (pilsētas) tiesas, visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot apgabaltiesu, bet apelācijas instancē – Augstākās tiesas kompetencē; d) citas iespējas. 2. Vai rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācija ir pietiekama, lai skatītu visas lietas kā pirmās instances tiesas tiesneši? ...

žurnāls / Diskusija

Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā norādījis, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnešu viedoklis ir: "ja ir vēlēšanās sakārtot krimināllietu izskatīšanas sistēmu, grozījumu nevirzīšanai nav pamata". Viņš arī uzsvēris, ka "grozījumu vienīgais pamatmērķis ir sakārtot krimināllietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu krimināllietu izskatīšanu laikus, samazinātu visu lietu izskatīšanas ilgumu, nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī iespēju resursu palielināšanai tiesu prakses veidošanai". Saistībā ar Tieslietu padomes iebildumiem pret Kriminālprocesa likuma grozījumiem J. Stukāns norādījis, ka "grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem. Diemžēl mums nav zināmi Tieslietu padomes argumenti un lēmumā tie nav norādīti". Publicējam tiesneša J. Stukāna argumentāciju, atbalstot Saeimas virzītos grozījumus Kriminālprocesa likumā. ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Iebilst pret tiesu sistēmas reorganizāciju

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Diskutē par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz reorganizēt tiesu sistēmu Tieslietu padomes 10. janvāra sēdē notika diskusija par tiesu sistēmas strukturālajām reformām saistībā ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Apspriežot Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu Tieslietu padomei paust viedokli par sagatavoto likumprojektu, Tieslietu padome nolēma ...

žurnāls / Notikums

Augstākajā tiesā piešķirtas Temīdas balvas

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Ievērojot gadskārtējo tradīciju, Augstākajā tiesā ir noskaidroti un sumināti kārtējie Temīdas balvu ieguvēji. Viņi godināti par savu profesionālo darbu un uzteicamajām cilvēciskajām īpašībām aizvadītajā gadā, kolektīvam noskaidrojot, kurš no pašu vidus šoreiz ir izpelnījies kolēģu atzinību un atbilst kādai no četrām Temīdas balvas nominācijām jeb tituliem – Gada cilvēks, Gada tiesnesis, Gada tiesneša palīgs un Gada darbinieks. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

I. Dienas kārtībā – nācijas identitāte un valsts pamati Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem. Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Intervija

Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un "Jurista Vārdam" zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicinājām uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē. ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

žurnāls / Notikums

Vara, kas sakņojas juridiskajās zināšanās

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Pēc likumā "Par tiesu varu" veiktajiem grozījumiem šā gada konferenci pirmo reizi sasauca Tieslietu padome, bet to atklāja minētās padomes un vienlaikus arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš arī klātesošos informēja, ka "atbilstoši jaunajai kārtībai savās rindās šobrīd vairs nemeklēsim ne konferences vadītāju, ne sekretāru, jo tos jau ir izraudzījusi Tieslietu padome, izziņojot šo konferenci". Tiesa, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiskā atbildība

13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)

Saistībā ar pēdējo gadu notikumiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kam būtu jāuzņemas atbildība par valsts varas realizāciju un Latvijas valsts pašreizējo stāvokli. Meklējot uz to atbildi, rodas vēl daudzi citi jautājumi. Kāda atbildība ir jāuzņemas? Kā tā izpaudīsies? Piemērojot sankcijas vai pilnveidojot savu rīcību? Formulējot atbildes uz šiem jautājumiem, autors iepazinās ar politiskās atbildības jēdzienu, kas publiskajā vidē tiek ļoti bieži saistīts ar politiku, varu un politiķiem. ...

Elza Jākobsone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ulmaņa apvērsuma juridiskā analīze

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Šobrīd aktuāls ir jautājums par grozījumiem Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) 1922. gada 15. februāra1 Satversmē (turpmāk – Satversme) saistībā ar Valsts prezidenta institūtu. Sabiedrībā izskan dažādi viedokļi, kas nereti nonāk pie 1933. gada 10. novembrī Saeimā iesniegtā Latvijas Zemnieku savienības Satversmes grozījumu projekta. Šis grozījumu projekts paredzēja paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, samazinot parlamenta un izpildvaras pilnvaras. Grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā nepieļāva Kārļa Ulmaņa (1877–1942) vadībā notikušais valsts apvērsums. Nevienprātība par šo grozījumu projektu un apvērsums liecina, ka nepieciešama dziļāka tēmas izpēte. ...

Sannija Matule, Dite Liepa

žurnāls / Intervija

Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Augusta sākumā Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā. Šī norma, kas noteic atbildību par sīko huligānismu, tostarp lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, minētās apvienības juristus satrauc vairāku iemeslu dēļ (to detalizētu izklāstu sk. šai intervijai pievienotajā vēstulē). Turklāt, kā tas norādīts vēstulē Valsts prezidentam, juristu raizes pastiprina valodas zinātnieku atziņas, kas skar gan necenzētu, gan lamu vārdu jēdzienus, jo valodnieku traktējums it kā paver plašas iespējas netraucēti lietot pat visrupjākos lamu vārdus bez bažām par to saņemt sodu. Tādēļ, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, JV uz sarunu aicināja Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Dr.philol. Diti Liepu. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas juristu apvienības pieprasījuma šā gada pavasarī tieši viņa arī ir sagatavojusi juristu satraukumu raisošo skaidrojumu par to, kādi termini valodniecībā tiek lietoti, raksturojot lamu vārdus. ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Pagasta institūta izpratne

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Pagasta institūts ir sens tiesību institūts ar savu kultūrvēsturisko vērtību, un tam ir liela nozīme reģionālās vēstures kontekstā. Tiesību vēstures evolucionārā izpratnē pagasts nav tikai administratīvi teritoriāla vienība. Pagasta institūta saturiski daudzveidīgā izpratne Latvijā veidojusies jau vismaz no IX gs., mainoties gadsimtu gaitā, proti, pagasts – noteikta teritorija un nodokļu aplikšanas vienība, pagasts – pašvaldība, pagasts – kultūras, etniska, valodas kopība.1 ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā risināt pretrunas starp Latvijas, starptautiskajām un Eiropas Savienības normām

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Administratīvā procesa likuma 15. pants tiesību normas piemērotājam norāda soļus, kas jāveic, ja tiesību norma tekstuāli ietverta Eiropas Savienības (ES) vai starptautisko tiesību normā. Priekšraksti ir skaidri, un sekošana tiem, šķiet, nesagādā grūtības. Tomēr ikvienā netipiskā situācijā piemērotājs var samulst un nesaskatīt veidu, kā atrisināt problēmu – iespējams, jāpiemēro starptautisko paražu tiesību norma vai jāsaprot, kāda atšķirība starp ES noslēgtajiem līgumiem. Tāpēc autore piedāvā savu rīcības variantu un ierosina izmantot konkrētus pretrunu risināšanas soļus. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša objektivitāte un neitralitāte lietas iztiesāšanā

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa, taisot spriedumu, ir objektīva un neitrāla.1 Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski, lai tiesnesis un visa tiesu sistēma ir objektīva, neitrāla un arī neatkarīga no jebkāda ārējā spiediena, tādējādi dodot sabiedrībai iespēju būt pārliecinātai, ka tiesa spriež tiesu saskaņā ar likumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāds ir zvērināta advokāta statuss

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

1921. gada 19. martā Latvijas Tiesu palātas uzdevumā palātas loceklis H. Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā bija ieradušies 63 zvērināti advokāti un kura ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomi. Par pirmo padomes priekšsēdētāju ievēlēja vēlāko Latvijas Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu. Kopš šīs dienas mēs ar lepnumu varam atzīt, ka Latvijai tāpat kā jebkurai demokrātiskai valstij ir sava neatkarīga advokatūra, bez kuras tiesiska valsts nav iedomājama. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējie tiesību principi un Satversmes tiesas kompetence

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Tas, ka vispārējie tiesību principi Latvijas tiesību sistēmā pieder pie patstāvīgajiem tiesību avotiem, jau ir ticis izsmeļoši pierādīts teorijā1 un pakāpeniski nostiprinās arī praksē tiesību normu piemērotāju darbībā. Vienlaikus tiesību zinātnē nepastāv vienots viedoklis par vispārējo tiesību principu juridisko spēku un to vietu tiesību normu hierarhijā. Tādēļ šā raksta mērķis ir pierādīt tēzi, ka Satversmes tiesai ir jāvērtē ārējo normatīvo tiesību aktu, to skaitā Satversmes, atbilstība vispārējiem tiesību principiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodokļu regulējuma grozījumu spēks laikā: Satversmes tiesas prakse

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Satversmes tiesa jau kopš tās izveidošanas nereti ir pasludinājusi nolēmumus, izvērtējot normatīvajos tiesību aktos ietvertā nodokļu regulējuma atbilstību augstāka spēka tiesību normām.2 Tomēr tieši pēdējā gada laikā Satversmes tiesā ir iesniegti vairāki pieteikumi, kuros tiek apstrīdēts nevis konkrētā nodokļa maksāšanas pienākums, bet gan normatīvajos tiesību aktos ietvertie noteikumi par nodokļa piemērošanas un iekasēšanas spēkā stāšanās laiku, kā arī attiecināšanu uz jau nodibinātām tiesiskajām attiecībām vai iegūtām tiesībām (turpmāk rakstā minēto apstākļu izvērtēšana ir apzīmēta kā apstrīdētā regulējuma analīze no spēka laikā aspekta). Ņemot vērā minēto tendenci, kā arī nodokļu maksāšanas kā publiska pienākuma imperatīvo raksturu, rakstā ir analizēta Satversmes tiesas izmantotā metodoloģija un iztulkošanas paņēmieni, izvērtējot apstrīdētā nodokļu tiesību regulējuma satversmību no spēka laikā aspekta. Vienlaikus jārāda, ka raksta mērķis nav padziļināti izanalizēt, ar kādu spēku laikā likumdevējs ir pieņēmis Satversmes tiesas vēlāk vērtēto nodokļu regulējumu, bet gan sniegt izvērtējumu Satversmes tiesas izmantotajiem argumentiem un secinājumiem, ar kuru palīdzību tiek noteikts, vai apstrīdētā nodokļu regulējuma spēkā stāšanās laiks, kā arī piemērošanas kārtība ir uzskatāma par atbilstošu Satversmei. ...

Sannija Matule, Ginters Hmeļevskis

žurnāls / Intervija

Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums sagaidīts ar izpildu lietu atlikumu, kas mērāms simtos tūkstošu. Tādēļ šajā sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ginteru Hmeļevski rodamas atbildes uz jautājumiem gan par to, kā 89 tiesu izpildītāji šobrīd nodrošina tiesu nolēmumu izpildi valstī, gan arī par to, kas vēl aktuāls to ikdienas plānos un kādēļ viņi nav starp sabiedrības, tostarp pašu juristu, atzītāko profesiju pārstāvjiem. ...

žurnāls / Notikums

Advokātu kopsapulce pieņem lēmumus

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

Iepriekšējā darba nedēļa noslēdzās ar ikgadējo zvērinātu advokātu kopsapulci 8. aprīlī, kurai šoreiz darba kārtībā līdzās gada pārskata un budžeta apstiprināšanai bija arī uzdevums ievēlēt Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, vietnieku, padomes locekļus, Disciplinārlietu komisijas, kā arī Revīzijas komisijas locekļus. ...

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats Latvijas advokatūras vēsturē: 1944–2010

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Latvijas advokatūru tās darbības laikā no 1944. gada līdz 2010. gadam grūti salīdzināt ar advokatūru pirmskara laikā. Par advokatūras nozīmi tajā laikā liecina kaut vai tas, ka trīs tās pārstāvji bija Latvijas Valsts prezidenti. Pēckara gadi vēstures tecējumā nemaz nav tik ilgs laiks, taču šie gadi aptver vairāk nekā divas trešdaļas no visa Latvijas advokatūras pastāvēšanas laika. Savukārt tikai apmēram vienu trešdaļu no tā var attiecināt uz laiku, kad Latvijas advokatūru var dēvēt par neatkarīgas valsts sastāvdaļu. Pārējā laikā (no 1944. līdz 1990. gadam) Latvijas advokatūra bija padomju advokatūras sastāvdaļa. Tādēļ Latvijas advokatūras vēsturi visā aplūkojamā laikposmā vispirms var iedalīt divos savstarpēji atšķirīgos posmos: advokatūra padomju laikā un advokatūra neatkarīgās Latvijas laikā. ...

žurnāls / Notikums

Realitātē tiesu darbs izrādās labāks nekā priekšstatos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas sabiedrība kopumā tiesu darbu vērtē daudz sliktāk nekā tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti (gan juristi, gan nejuristi), kas ar tiesām patiešām saskaras. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopumā tiesām uzticas tikai 33% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiesu klientu vidū šis uzticības rādītājs ir daudz augstāks – 79%. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, pie tiesu darba zemās publiskās reputācijas ir vainojami priekšstati, ko cilvēkos rada masu mediji, kā arī draugi, radi utt. ...

žurnāls / Notikums

Advokatūra nosvinējusi deviņdesmitgadi

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Trīs pagājušās nedēļas dienas, 17.–19. marts, aizritēja Latvijas advokatūras deviņdesmitās gadadienas zīmē. Atceroties 1921. gada 19. martu, kad tika sasaukta pirmā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce, kas ievēlēja arī pirmo Latvijas zvērinātu advokātu padomi, Latvijas Universitātē aizritēja divu dienu zinātniski praktiska konference. Savukārt 19. martā Rīgas Latviešu biedrības namā risinājās svētku pasākums ar pianista Vestarda Šimkus koncertu, pensionēto advokātu godināšanu, kā arī biogrāfiskās vārdnīcas "Latvijas advokatūra. 1944–2010" atvēršanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

2010. gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos1 (turpmāk – Statūti) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā2 (turpmāk – arī Ētikas kodekss). Statūti arī ir papildināti ar 2.8. punktu, kas nosaka advokāta un klienta vienošanās saturu un formu, kā arī paredz kārtību, kādā zvērināta advokāta izrakstītais rēķins ir nododams piespiedu izpildei. Savukārt izmaiņas Ētikas kodeksā attiecas uz personiskās reklāmas jautājumiem zvērinātu advokātu darbībā. Šajā rakstā tiks apskatītas iepriekšminētās izmaiņas zvērinātu advokātu darbību regulējošajos dokumentos, kas saistītas ar zvērināta advokāta profesijas nozīmi un mērķi sabiedrībā. ...

...

9

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

11. Jūnijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls