Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi kā kuriozs eksperiments

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu projekts, kuru 2011. gada oktobrī ir publiskojusi Eiropas Komisija, turpina būt asu diskusiju objekts. Soli pa solim Eiropas Komisija mēģina radīt vienotas Eiropas privāttiesības. Taču pati ideja ir vēl nenobriedusi un ieguvums ekonomikai no tā visa – niecīgs. ...

Daimārs Škutāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nebeidzamais muklājs prasības nodrošināšanā akcionāru strīdos

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 18. janvāra lēmums lietā Nr. SKC - 1268 dod pamatu cerībai, ka mazināsies sērga prasības nodrošināšanā, kas pletās plašumā ar atsevišķu Rīgas apgabaltiesas, Ventspils tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešu gādību. Prasības nodrošināšana Latvijā arvien ir paņēmiens, kā akcionāru strīdos bloķēt oponenta iespējas piedalīties sabiedrības pārvaldē, un 2012. gads ir bijis īpaši ražens. Runa ir par strīdiem, kas attiecas uz Latvijā reģistrētajām AS "Ventbunkers" un AS "Latvijas naftas tranzīts". ...

Laura Šileikiste

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz cerību: ārvalstu pieredze mūža ieslodzījuma izpildē

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Gan sabiedrībā, gan arī daudzu valstu penitenciārajās sistēmās pastāv uzskats, ka visas uz mūžu notiesātās personas arī pēc notiesāšanas un ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē turpina būt sevišķi bīstamas, jo viņu izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir smagāki un nežēlīgāki par pārējiem. No šāda uzskata izriet pieeja, ka uz mūžu notiesāto personu soda izciešanas režīmam ir jābūt īpaši stingram, maksimāli ierobežojot notiesāto tiesības uz saziņu gan ar ieslodzījuma vietas personālu, gan ar pārējiem notiesātajiem, gan arī ar tuviniekiem, nepiedāvājot iespēju iesaistīties pasākumos, kas varētu veicināt to problēmu novēršanu, kas izraisīja noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, viņu iespējamu atgriešanos sabiedrībā un spēju dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. Šie apsvērumi, iespējams, balstās arī uz praktiskiem apsvērumiem – kāpēc gan ieguldīt resursus notiesātajos, kas, iespējams, nekad neatgriezīsies sabiedrībā? ...

Romāns Vīķis, Aleksejs Ketovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Puses pārstāvja noraidījums starptautiskajās komerciālās šķīrējtiesas tiesībās

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Autoru galvenais mērķis šī raksta ietvaros ir noteikt, kādos gadījumos starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt šāda noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla kompetenci izšķirt jautājumu par puses pārstāvja noraidījumu, kā arī apskatīt puses pārstāvja noraidīšanas praktiskās sekas. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Imants Muižnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek piesaistīts gan ārvalstu, gan vietējais privātais kapitāls un prasmes, partnerībām kļūstot par svarīgu juridisko instrumentu ekonomiskās attīstības jomā. Šo tendenci pastiprina resursu savstarpējā atkarība, jo publiskajam sektoram vairs nepietiek līdzekļu, lai mūsdienu globalizētajā un izaicinājumiem pārpilnajā pasaulē patstāvīgi un neatkarīgi no citiem dalībniekiem nodrošinātu pilnvērtīgu pārvaldību. ...

Sergejs Rudāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Raksta "Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem" nobeigums, raksta sākumu skatīt 8. janvāra "Jurista Vārdā" Nr. 1. ...

Sergejs Rudāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Neskatoties uz līdzīgu publikāciju esamību, valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem joprojām Latvijā nav pietiekami izpētīta, tas sagādā zināmas problēmas juristiem. Ar savu rakstu, kura pirmā daļa publicēta šajā numurā, autors vēlas kaut vai daļēji aizpildīt šo robu, apskatot tādus svarīgus jautājumus kā valdes locekļa atbildības iestāšanās nosacījumi, pierādīšanas nastas sadalījums starp sabiedrību un valdes locekli, kā arī Komerclikuma noteikumi par sabiedrības prasības celšanu un noilgumu. Ņemot vērā literatūras trūkumu latviešu valodā par šo tēmu, autors ir plaši izmantojis Vācijas tiesību zinātnieku atziņas un tiesu praksi. Ja raksts nesatur īpašu atrunu, atsauce uz vācu juridisko literatūru nozīmē, ka, pēc autora viedokļa, tajā izteiktās domas ir attiecināmas arī uz Latvijas tiesībām. ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieka izstāšanās no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

Izmaiņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku sastāvā var notikt dažādi. Praksē izplatītākais veids ir kapitāla daļu atsavinājums, pusēm noslēdzot atlīdzības vai bezatlīdzības līgumus. Kapitāla daļas var iegūt arī mantošanas ceļā. Tāpat Komerclikumā1 (turpmāk – KCL) ietverts regulējums, kas paredz dalībnieka statusa atņemšanu piespiedu kārtā, proti, KCL 195. panta pirmā daļa paredz iespēju tiesas ceļā no sabiedrības izslēgt sabiedrības dalībnieku, ja viņš "bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības". Šajā gadījumā dalībniekam piederošās kapitāla daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu KCL noteiktā apmērā (skat. minētā panta trešo daļu). ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitāla daļa un tās atsavinājums

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ir palielināt kapitāla daļu pārejas regulējuma tiesisko drošības līmeni.1 ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Tiesību politika

M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Atsaucoties uz Jūsu [t. i., Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara – red.] 2012. gada 27. septembra vēstuli Nr. 02-01.7/140 "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" (turpmāk – Vēstule), esmu sagatavojis atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts). Es uzskatu, ka man nav šķēršļu sniegt šo atzinumu (turpmāk – Atzinums), jo neesmu ...

Aiga Mieriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu tiesību sistēmu. ...

žurnāls / Intervija

UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1 Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā. Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria). ...

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis

žurnāls / Informācija

Komerclikuma desmitgadē apkopotās atziņas

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Par godu Komerclikuma pirmajai desmitgadei Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridisko fakultāti šā gada 20. un 21. septembrī rīkoja starptautisko konferenci "Komerclikumam – 10". Konferencē uzstājās Komerclikuma izstrādātāji, Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbinieki, LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, tiesneši, komerctiesību praktiķi, kā arī ārvalstu lektori. Šajā rakstā apkopotas šo referentu konferencē paustās galvenās atziņas un būtiskākā informācija. ...

Zane Kļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas Konstitucionālās tiesas Eirospriedums un tā sekas

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais Eirospriedums. Tā ietvaros tiesai nācās lemt par starptautisko līgumu – Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) ierīkošanu, Eiropas Savienības fiskālā līguma un Eiropadomes lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu attiecībā uz stabilitātes mehānisma izveidi – atbilstību valsts konstitūcijai, proti, tās pamatlikumam1 (das Grundgesetz – vācu val.). Arī Latvijā pirms šo Eiropas tiesību aktu ratifikācijas2 gan politikā, gan sabiedrībā pastāvēja bažas par valsts suverenitātes saglabāšanu un budžeta kompetences nodošanu Briseles rokās. Šī konstitucionālā problemātika, kā redzams, ir ne vienas vien neatkarīgas valsts "sāpju" jautājums. Kas tad konkrēti un ar kādu argumentāciju tika nolemts ar šo spriedumu, un kādas sekas no tā izriet Eiropas kontekstā? ...

Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Komerclikums laika pārbaudi ir izturējis

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

"Ja pirms desmit gadiem man būtu šodienas pieredze un zināšanas, Komerclikums būtu par ceturtdaļu īsāks," pagājušajā ceturtdienā, referējot Komerclikuma desmitgadei veltītā konferencē, atzina viens no minētā likuma autoriem – Aigars Strupišs. Prakse gan liecina, ka daļai komersantu jeb tiem, kuri ar minēto likumu ir cieši saistīti, šī ceturtdaļa nav bijis šķērslis, lai aptaujā atzītu: Komerclikumā ir vienots un skaidri formulēts regulējums, kā arī daudzos gadījumos vienkārši un ātri īstenojami noteikumi. Tomēr vienlaikus prakse skaidri arī iezīmē šīs jomas vēl pilnveidojamos tiesību institūtus. ...

Pēters Limmers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas komercreģistra sistēma

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Komercreģistra sistēma atslogo tiesisko apgrozību, ļaujot īsākā laikā ar mazākiem spēkiem un mazākiem līdzekļiem iegūt nepieciešamo informāciju. Lai šādu rezultātu varētu sasniegt, komercreģistrā iekļauto ziņu pareizībai ir jābūt īpaši garantētai. Šis raksts iepazīstina ar to, kā Vācijā tiek nodrošināta komercreģistra pareizība un kā tiek sasniegts šā reģistra mērķis. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Varētu šķist, ka Komerclikuma norma, kas paredz sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības ierosināt un nepieciešamības gadījumā arī celt prasību, ko autors šī darba turpmākajā tekstā piedāvā dēvēt par "tiesībām iniciēt sabiedrības prasības celšanu", ir vienkārša un skaidra. Tomēr tā gluži nav, un iespējamās neskaidrības ir plašākas par sabiedrības mazākuma dalībnieka jēdziena dažādām definīcijām. Tādēļ autors par šī darba galveno uzdevumu ir noteicis skaidrojuma sniegšanu par galvenajiem aspektiem sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesībās iniciēt sabiedrības prasības celšanu. ...

Evija Novicāne, Zane Kļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

I. Ievads un risināmie problēmjautājumi Cicerons reiz teicis, ka nevis gudrība, bet veiksme ir tā, kas nosaka cilvēka dzīvi. Vai veiksme nosaka arī valdes locekļu atbildību? Jāņem vērā, ka biznesa lēmumi vienmēr ir saistīti ar zināmu risku un veiksmes faktoru, jo komercdarbībā pat ļoti racionāli un kvalitatīvi izvērtēti lēmumi var nesniegt gaidīto rezultātu un radīt zaudējumus. Tomēr, ja valdes loceklim, pildot amata pienākumus, iestātos ...

Edmunds Broks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās tiesības antīko valstu sistēmās

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

I. Kāpēc interesēties par starptautisko tiesību vēsturi Šī nelielā publikācija ir veltīta vienam no vispieticīgāk apskatītajiem starptautisko tiesību aspektiem – starptautisko tiesību vēsturei.1 Lai gan "no vēstures mēs mācamies to, ka neko no tās neiemācamies" (tā vēstures izziņas lietderību apmēram pirms divsimt gadiem kodolīgi un nedaudz skeptiski raksturoja Hēgelis), diez vai būtu apdomīgi piekrist šai tēzei, pat nepārbaudot ...

Andrejs Lielkalns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieku un akcionāru reģistri – problēmas un risinājumi

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Atsaucoties Tieslietu ministrijas aicinājumam, žurnāls "Jurista Vārds" 2011. gada 22. novembra numurā sāka diskusiju par iespējamām izmaiņām sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistru un akciju sabiedrību akcionāru reģistru vešanas kārtībā, cita starpā aicinot izvērtēt iespēju nodot dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkciju trešajai personai, publiskās ticamības piešķiršanu ziņām, kas ierakstītas trešās personas vestā dalībnieku (akcionāru) reģistrā, un kapitāla daļu, akciju īpašumtiesību pārejas sasaisti ar ieraksta dalībnieku (akcionāru) reģistrā brīdi. Diskusijas turpinājums ir rodams vairākās publikācijās masu medijos un interneta vidē. Sākotnējā diskusija par kapitāla daļu un akciju uzskaites un apgrozības kārtības uzlabojumiem ir pāraugusi konceptuālā diskusijā par to, vai valstī ir nepieciešams vienots centralizēts visu akciju sabiedrību akcionāru reģistrs un, ja tāds ir nepieciešams, tad kam – Uzņēmumu reģistram vai Latvijas Centrālajam depozitārijam – būtu uzticama šāda centralizēta akcionāru reģistra turēšana (vešana). Šī raksta mērķis ir turpināt iesākto diskusiju no praktizējoša jurista skatpunkta, īpašu uzmanību pievēršot trešo personu tiesību aizsardzībai un interešu nodrošināšanai civiltiesiskos darījumos ar kapitāla daļām un akcijām. ...

Viktors Tihonovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats akciju piederības jautājumā

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Šī raksta mērķis ir pievērst likumu rakstītāju un piemērotāju uzmanību tiesiskajai problemātikai jautājumā par akciju atgūšanu un iespējām atjaunot tiesības, ko piešķīrusi kādas komercsabiedrības akciju piederība. ...

Sannija Matule, Laila Medin

žurnāls / Informācija

Likuma jubilejas svinības gada garumā

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

Lai gan viens no komercdarbības tiesiskā regulējuma stūrakmeņiem – Komerclikums – ir pieņemts pirms divpadsmit gadiem, kad Latvijas ekonomika un arī tiesību sistēma krietni atšķīrās no šā brīža situācijas un pamatnostādnēm, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina ir pārliecināta: "Komerclikuma pamats jeb mugurkauls ir perfekts, aktuāls un noderīgs vēl joprojām." Tā kā minētais likums ir spēkā jau desmit gadu, šo faktu izlemts neatstāt bez ievērības, iespējams, tādējādi Tieslietu ministrijā iedibinot jaunu tradīciju – jubileju atzīmēšanu arī nozīmīgiem nozares likumiem. ...

Dace Lutere-Timmele

žurnāls / Numura tēma

Latvijas situācija Eiropas kontekstā

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Izskaidrošu ārzemju latviešu skatījumu uz pilsonības likumprojekta pamatnostādnēm. Kā zināms, Pasaules brīvo latviešu apvienība jau kopš tās pirmsākumiem 1956. gadā ir pārstāvējusi visus latviešus un visas latviešu organizācijas ārpus Latvijas. Likumprojekts būtiski skar ārzemēs dzīvojošo latviešu pilsonības tiesības un to realizēšanu. Tāpēc arī mēs vēlamies komentēt jaunākās attīstības tendences pilsonības koncepcijā gan Latvijā, gan arī ārpus tās. ...

Inga Reine

žurnāls / Numura tēma

Pilsonības jautājuma starptautiskais regulējums

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Vispirms būtu jāsāk ar juridiskajā zinātnē stingri noteikto atziņu, ka pilsoņu kopums veido vienu no neatkarīgas valsts pamatelementiem un līdz ar to pēc savas būtības pilsoņu loka noteikšana ir valstiski svarīgs jautājums. Vienlaikus būtu jāatbild uz jautājumu, vai starptautiskajās tiesībās ir noteikta pilsonības definīcija. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Komerclikuma darba grupas pirmie pieci gadi

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Pirms pieciem gadiem – 2007. gada 16. februārī – ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei, kura uz savu pirmo sēdi vienkopus sanāca jau 23. februārī. Tādēļ tieši šis datums savā ziņā kalpo par atskaites punktu minētās darba grupas pastāvēšanas sākumam. Attiecīgi šā gada 23. februārī apritēja pieci gadi, kopš tā darbojas. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai valdes loceklis vienlaikus var būt arī grāmatvedis, pārdevējs, apkopējs