Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process – Jurista Vārds

Civiltiesības un process Šķīrējtiesu process

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par kļūdainu Senāta spriedumu dzimumu diskriminācijas sakarā

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

2010. gada 8. decembrī Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis kļūdainu spriedumu lietā Nr. SKC–1336/2010. Kļūda attiecas uz diskriminācijas fakta (ne-)konstatēšanu un faktisko apstākļu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības tiesību nodarbinātībā viedokļa. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trūcīgas personas statuss civilprocesā un ar to saistītās problēmas

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Latvijā nabadzības riskam pakļauti 26% iedzīvotāju. Tik liels trūcīgu cilvēku īpatsvars nav nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Skaitliski mūsu valstī "trūkuma ēnā" dzīvo 573 tūkstoši cilvēku.1 2009. gada oktobrī valstī bija 80 063 trūcīgo personu, taču 2010. gada februārī jau 125 020.2 Ņemot to vērā, aktuāls, šķiet, jautājums par trūcīgo personu juridisko nodrošinājumu tiesiskajām attiecībām. Meklējot juridisko literatūru šajā jomā, jākonstatē, ka trūcīgo personu tiesiskie jautājumi Latvijā nav pētīti, kas viesa interesi aplūkot šo tēmu dziļāk. ...

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Akcionāru līguma loma kapitālsabiedrības pārvaldē

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Publiski izskanējuši dalībnieku/akcionāru strīdi ir kļuvuši teju par ikdienu. Šādu strīdu iemesli mēdz būt visdažādākie – dalībnieku/akcionāru nespēja vienoties par sabiedrības pārvaldi, daļu/akciju atsavināšanu, sabiedrības pārņemšana, izmantojot reiderisma metodes u.c. Kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības) dibināšanas brīdī visbiežāk tās dibinātāji neuzskata par nepieciešamu slēgt atsevišķu līgumu, kas regulētu dalībnieku savstarpējās attiecības, pārvaldot sabiedrību, tādējādi savstarpējo tiesisko attiecību noregulējumu atstājot statūtu un likuma ziņā. Kā zināms, ne visos gadījumos sabiedrības statūti un likums var vienlīdz efektīvi aizsargāt gan mazākumdalībnieku/-akcionāru, vairākumdalībnieku/-akcionāru un pašas sabiedrības intereses, līdz ar to, rodoties nesaskaņām dalībnieku/akcionāru starpā, šo personu intereses var tikt aizskartas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pilnvarnieka pienākumu dot norēķinu pilnvarotājam

15. Marts 2011 /NR. 11 (658)

Ja atbilstoši Civillikuma 2289. pantam pušu starpā pastāv pilnvarojuma līguma tiesiskās attiecības, pilnvarniekam, ja viņš pilnvarots rīkoties ar pilnvarotāja banku kontiem, jādod norēķins par izņemtajām naudas summām un naudas izlietošanas mērķiem, tādējādi dodot pilnvarotājam iespēju izvērtēt gan jautājumu par pilnvarojuma robežu ievērošanu, gan to, kuras no izlietotajām naudas summām atbilst viņa vajadzībām un mērķiem, bet kuras atrodas ārpus viņa interešu loka. Civillikuma 2343. un 2344. pants konkretizē un papildina Civillikuma 2305. pantu, nosakot pilnvarnieka pienākumu dot norēķinu par uzdevuma izpildīšanu un sevišķi par visiem pie tam bijušajiem ieņēmumiem un izdevumiem. Pierādījumi par to, ka pilnvarotājs ir devis papildu rīkojumus, kas salīdzinājumā ar izdoto pilnvaru ir paplašinājuši pilnvarnieka pilnvaras un viņa rīcības brīvību dotā uzdevuma izpildē, atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai ir jāpierāda pilnvarniekam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par īpašuma tiesību uz atsevišķa dzīvokļa īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Ja zemesgrāmatas nodalījumā pašvaldībai nostiprinātas īpašuma tiesības uz vienotu un nedalītu nekustamo īpašumu (dzīvojamā māja, zeme), iesniedzot nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsevišķu dzīvokļa īpašumu, jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības (Zemesgrāmatu likuma 61. panta 1. punkts). ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvenā parādnieka statuss galvojuma prasībā

1. Marts 2011 /NR. 9 (656)

Žurnālā "Jurista Vārds" pagājušā gada otrajā pusē (Nr. 34, Nr. 40 un Nr. 45)1 starp cienījamo profesoru Dr.habil.iur. Kalvi Torgānu un autoru izvērsās polemika par galvenā parādnieka statusu prasībās, kas celtas pret ekspromisorisko galvinieku vai pret galvinieku, ja galvenais parādnieks ir maksātnespējīgs vai atrodas prombūtnē. Turpinot iesākto polemiku, šajā rakstā ir apskatīta galvojuma nozīme taustsaimniecībā, ekspromisoriskais galvojums atsevišķu ārvalstu likumos, tiesu prakse galvojuma lietās, kā arī galvenā parādnieka pieaicināšana galvojuma prasībās2 trešās personas statusā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jauns regulējums starptautiska rakstura laulības šķiršanas lietās

1. Marts 2011 /NR. 9 (656)

2010. gada 20. decembrī Briselē Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu tiesību aktu – Padomes Regulu (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai1 (turpmāk tekstā – Regula 1259/2010). Regula 1259/2010 ir piemērojama vienīgi starptautiska rakstura laulības lietās, un to sāks piemērot 2012. gada 20. jūnijā – astoņpadsmit mēnešus pēc Regulas 1259/2010 pieņemšanas dienas. Par starptautiska rakstura laulībām ir uzskatāmas laulības, ja tās noslēgtas starp dažādu valstu valstspiederīgajiem vai ja katrs laulātais dzīvo savā valstī, vai abi laulātie dzīvo kopā, bet ne savu pilsonību valstīs. Līdz ar Eiropas Savienības iedzīvotāju pieaugošo mobilitāti strauji palielinās laulību skaits (arī laulības šķiršanu skaits), kurās laulātie ir dažādu valstu pilsoņi vai pat katrs laulātais dzīvo savā dalībvalstī. Jaunpieņemtās Regulas 1259/2010 mērķis ir palielināt pušu autonomiju laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās un dot laulātajiem iespēju, kaut arī ierobežotu, izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Regulā 1259/2010 ir ietverti vienoti noteikumi attiecībā uz laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās piemērojamiem tiesību aktiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas intelektuālā īpašuma aizsardzībā

1. Marts 2011 /NR. 9 (656)

Ar šā gada 1. janvāri ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā2 (turpmāk arī – LAPK). Grozījumi attiecas arī uz atsevišķiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem – autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, kā arī preču zīmju, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmju vai dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu. Rakstā sniegts ieskats jaunā regulējuma būtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts atbildība par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Par iestādi Civillikuma 1407. panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407. panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā pārstāv valsti. Privāttiesiskās saistības tiešās pārvaldes iestādes iegūst nevis patstāvīgi, bet gan valsts vārdā. Valsts ir atbildīga par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību. Apstāklis, ka valsts amatpersona par savu rīcību notiesāta ar spriedumu krimināllietā, var ietekmēt vienīgi valsts tiesības celt regresa prasību pret tās amatpersonām, taču neietekmē valsts atbildību pret trešajām personām. Civillikuma 2349. pants ir tiesiskais pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai par sakropļojumu vai izķēmojumu. Ja persona noteiktā laika posmā ir izjutusi garīgas ciešanas sakarā ar radušos sakropļojumu vai izķēmojumu, tad viņa ir tiesīga saņemt par to atlīdzinājumu. Laika posms, kādā saglabājas miesas bojājuma sekas izkropļojuma vai izķēmojuma veidā, var būt papildu kritērijs morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai, taču tas nevar būt pamats secinājumam, ka persona nav tiesīga saņemt atlīdzinājumu vispār. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Kopš 2010. gada 1. novembra Latvijā ir spēkā jauns Maksātnespējas likums. Publiskajā telpā līdz šim jau ir apspriesti gan atsevišķi jaunā likuma institūti, gan arī likums kopumā. Ir izskanējuši gan atzinīgi vārdi, gan arī kritika, tostarp pat apšaubot jauna likuma nepieciešamību kā tādu. Neskatoties uz dažādajiem viedokļiem, vismaz vienā jautājumā valda vienprātība – salīdzinājumā ar iepriekšējo jaunais likums balstās uz daļēji atšķirīgu izpratni par maksātnespējas procedūru mērķiem un uzdevumiem, kā arī atšķirīgu izpratni par valsts un procesa dalībnieku (parādnieka, kreditoru, administratoru) lomu maksātnespējas procesā. Lai turpmākās diskusijas dalībniekiem, likuma piemērotājiem un citiem interesentiem būtu pilnīgāks priekšstats par apspriežamajām tēmām, savā rakstā mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc bija nepieciešams jauns likums un kādas ir jaunā likuma pamatnostādnes. Vienlaikus aplūkošu atsevišķus vispretrunīgāk vērtētos jaunā likuma institūtus. Runājot par maksātnespējas tiesību nozari, parasti tiek nošķirta juridisko personu maksātnespēja no fizisko personu jeb patērētāju maksātnespējas. Šā raksta ietvaros koncentrēšos uz jaunā likuma aplūkošanu tikai no juridisko personu perspektīvas. Turklāt, ņemot vērā, ka absolūti lielākā daļa juridiskās personas maksātnespējas procedūru klienti ir komersanti, rakstā tiks likts uzsvars uz maksātnespējas regulējuma un komercdarbības vides mijiedarbību. ...

Jānis Āboliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķi tiesiskie aspekti

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums) stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, un pirmo divu mēnešu laikā ir sākusi veidoties arī jauna tiesu prakse. Runājot par fiziskajām personām, ir novērojami vairāki diskutabli aspekti tiesu darbībā, interpretējot likumu un nepieņemot izskatīšanai fizisko personu maksātnespējas procesa pieteikumus. 2010. gada 14. septembra "Jurista Vārdā" tika publicēts Kristapa Ābeļa raksts "Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums",2 kurā autors no teorētiskā viedokļa aprakstīja, kā varētu darboties fiziskās personas maksātnespējas process. Savukārt mēs Latvijas Kredītņēmēju apvienībā un Maksātnespējas konsultāciju centrā saskaramies ar šā likuma piemērošanu ikdienā, tāpēc vēlamies dalīties ar aktuālāko uzkrāto praksi Jaunā likuma darbības laikā, pamatojot to ar praktiskiem piemēriem un tiesu nolēmumiem. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Pienākums pamatot personai nelabvēlīgu lēmumu

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir mainījusi darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, aizvien vairāk pieņemot darbā darbiniekus, kas ir nevis ierēdņi, bet pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, palīgdarbinieki vai vietējie darbinieki. Tā kā visi šie darbinieki tiek nodarbināti uz tāda līguma pamata, kas var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atkarībā no konkrētā darbinieka statusa, un tā kā ES Pirmās instances tiesā tika celts aizvien vairāk prasību saistībā ar Eiropas Savienības civildienestu, lai izskatītu šāda veida domstarpības, 2004. gadā tika nodibināta ES Civildienesta tiesa (CDT).2 Vairākos CDT spriedumos ir ticis aplūkots arī jautājums, vai administrācijai ir jāpamato darbiniekam nelabvēlīgs lēmums un kādam šim pamatojumam jābūt – izvērstam vai šauram. ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmām

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Turpinot "Jurista Vārdā" aizsākto diskusiju, kuras pamatā ir divu autoru – Mg.iur. A. Pešudova un Mg.iur. V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas" (JV, Nr. 5, 01.02.2011.), arī man ir radušās dažas piezīmes, kas saistītas ar minēto publikāciju un tajā pausto autoru viedokli. ...

žurnāls / Diskusija

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtība

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Žurnālā "Jurista Vārds" (Nr. 5, 01.02.2011.) tika publicēts raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas" (turpmāk – Raksts), kura autori A. Pešudovs un V. Vitovskis izklāstījuši savu viedokli attiecībā uz civilprocesa regulējumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā un esošo normu interpretāciju. Ja distancējas no viedokļa izklāsta stila un argumentācijas kultūras aspektiem minētajā Rakstā, arī saturiski autoru viedoklis nav viennozīmīgs. Šajā rakstā tiks sniegts īss autora skatījums uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtību un ietverta polemika ar Raksta autoriem, kuru uzskatiem šo rindu autors nepiekrīt. ...

žurnāls / Diskusija

Arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildei jābūt taisnīgai

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

2011. gada 1. februāra "Jurista Vārdā" Nr. 5(652) tika publicēts divu autoru – A. Pešudova un V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas".2 Minētā publikācija acīmredzot tapusi kā asa atbilde uz Augstākās tiesas (turpmāk – AT) 2010. gada tiesu prakses apkopojumu "Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā".3 Šis raksts laikam neatstāja vienaldzīgu nevienu tā lasītāju, tostarp arī mani. Kādēļ? No vienas puses, mēs šeit redzam patiesi ekstrēmu piemēru, kā jurists nedrīkst spriest un argumentēt. Mēs redzam, cik groteskās formās dažkārt var izpausties tiesību formālisms, it īpaši ja tas ir iesēts mūsu sabiedrībā valdošās kolektīvās anomijas augsnē. Mēs redzam, cik tālu var aiziet tiesiska un ētiska nihilisma pārņemts kreditors, lai par katru cenu apmierinātu savu alkatību. No otras puses, aplūkojamajam rakstam ir arī zināma pozitīva vērtība: tas ir šokējis, bet arī izraisījis polemiku. Šajā nelielajā replikā īsi pakavēšos tikai pie dažiem juridiskajiem aspektiem, kas minēti abu autoru rakstā. Runa būs par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesiskā institūta būtības pašiem pamatiem (1) un par parādnieka brīdināšanas nozīmi šajā procesā (2). ...

Andris Pešudovs, Viesturs Vitovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā (turpmāk – SBPI) koncentrētā veidā izpaužas procesuālās ekonomijas princips. Civilprocesa likuma (CPL)1 50. nodaļā paredzētajā kārtībā kreditors darījuma formas dēļ, kas prasījumam piešķir publisku ticamību, var saņemt izpildu dokumentu ārpus prasības tiesvedības un pierādījumu pārbaudes. Šāda procesuālā kārtība vienlaikus gan taupa un ekonomiski izlieto tiesu sistēmas resursus, gan nodrošina zemus tiesāšanās izdevumus un īsu procesuālo termiņu pieteikuma izskatīšanai. Taču minētā tiesību institūta mērķis padarīt civilprocesuālo kārtību efektīvāku tika būtiski apdraudēts, kad Augstākā tiesa (AT) CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanu aprobežoja ar hipotēkas vai komercķīlas summu un piespiedu izpildes līdzekļa izvēli, un parādnieka atteikšanās vai izvairīšanās saņemt brīdinājumu tika atzīta par tiesiski pamatotu rīcību un vienlaikus par procesuālu šķērsli saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. ...

Indulis Balmaks

žurnāls / Vēstules

Nodrošinot prasību, nedrīkst liegt izmantot balsstiesības kā tādas

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Jau ilgāku laiku juristu aprindās, tostarp šā gada 18. janvāra "Jurista Vārdā", ir izvērsta diskusija par to, kā aprēķināmas balsstiesības, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, aizliedzot atbildētājiem veikt it kā noteiktu darbību – balsstiesību izmantošanu kapitālsabiedrībā. Vienlaikus diskusijā bez ievērības atstāts fakts, ka problēma ir uzskatāma par neīstu – proti, tādai dzīvē nekad nevajadzētu rasties, jo ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Puses pēc vispārējiem noteikumiem nevar atbrīvot no pienākuma atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu, ja tiesas spriedums nav viņām labvēlīgs. Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais jēdziens "advokāts" ir jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus, kuri var sniegt juridisko palīdzību un būt par pārstāvjiem lietā. Minētajās tiesību normās ietvertā jēdziena "advokāts" pretējā interpretācija neatbilst Satversmes 92. pantā noteiktajām personas tiesībām saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties pārstāvi no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu personu loka (Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra spriedums lietā Nr. 2003-08-01 un 2003. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. 2003-04-01). ...

žurnāls / Diskusija

Balsstiesīgā pamatkapitāla izpratne

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par, iespējams, atsevišķiem rēderisma jeb uzņēmumu sagrābšanas gadījumiem. Ņemot vērā lielo satraukumu par šādu komercdarbības apdraudējumu, sniedzam ieskatu par rēderisma rašanās iemesliem un tiesību ekspertu juridisko vērtējumu. Parasti rēderisms aizsākas tad, kad starp kapitālsabiedrības dalībniekiem rodas civiltiesisks strīds par varu kapitālsabiedrībā, lai panāktu atsevišķam dalībniekam izdevīgu kapitālsabiedrības attīstības veidu. Šoreiz aplūkosim sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas projektēšanas sabiedrība" dalībnieku strīdu. Tas sākās ar sabiedrības vairākuma dalībnieku grupas vēlmi, lai sabiedrība atsavina tai piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt mazākuma dalībnieku grupa uzskatīja, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums sabiedrībai ir neizdevīgs. Mazākuma dalībnieki griezās tiesā ar prasību par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pret vairākuma dalībniekiem (Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punkts). Tiesa apstiprināja aizliegumu vairākuma dalībniekiem izmantot no sev piederošajām sabiedrības pamatkapitāla daļām izrietošās balsstiesības, attiecīgi Uzņēmumu reģistrs reģistrēja šo aizliegumu komercreģistrā. Pēc tam Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts pieteikums par sabiedrības valdes maiņu. Izmaiņas pamatotas ar dalībnieku sapulces protokolu, kurā redzams, ka vairākuma dalībnieku balsis netiek ieskaitītas pamatkapitālā un attiecīgi arī dalībnieku sapulces kvorumā. Būtībā mazākuma dalībnieki tika uzskatīti par tobrīd vienīgajiem sabiedrības dalībniekiem. Pēc dalībnieku sapulces jaunieceltā valde nekavējoties uzņēmās sabiedrības vārdā būtiskas saistības. Uzņēmumu reģistrs saņēma arī sabiedrības vairākuma dalībnieku iesniegumu, kurā pausts pretējs viedoklis: ka balsstiesīgais pamatkapitāls atbilst apmaksātajam pamatkapitālam. Vairākuma dalībnieki uzskatīja, ka tiesas aizliegums nav atņēmis viņiem sabiedrības daļas, bet gan tikai liedzis ar tām balsot. Tāpēc vairākuma dalībnieku daļas ir iekļaujamas kvoruma aprēķināšanā, kaut arī tām uzlikts tiesas aizliegums tās izmantot. Tā kā vairākuma dalībnieki nav piedalījušies dalībnieku sapulcē, dalībnieku sapulcei nav bijis kvoruma un tā nav bijusi tiesīga pieņemt nekādus lēmumus, t.sk., mainīt valdes sastāvu. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskatīja, ka tiesas aizliegums neliedz vairākumam dalībnieku tiesības uz sev piederošajām kapitāla daļām un tāpēc tās bija jāiekļauj dalībnieku sapulces kvorumā. Lai lasītājs gūtu pilnīgāku priekšstatu par šo problēmjautājumu, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli tiesību sistēmas ekspertiem. "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Aivars Lošmanis, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese un Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas locekle Daiga Vilsone. ...

Zane Grāvelsiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darba devēja uzteikums no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Raksta mērķis ir izprast darba devēja uzteikuma no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ būtību un izpētīt, kā šis jautājums regulēts Darba likumā un speciālajos likumos, kā arī citu valstu normatīvajos aktos. Autore piedāvās Darba likuma grozījumus, kuri, iespējams, novērstu likuma nepilnības, kas saistītas ar darba devēja uzteikumiem no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 2. pants nosaka, ka zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir attaisnojošs spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem, krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ un administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana. Minētais likums nav tiesiskais pamats prasījumam par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, kas radies tiesvedības procesā citos gadījumos. Tāpat kā jebkura cilvēktiesību norma, arī Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti. Tā kā nav normatīvā regulējuma par to, kas sakarā ar indivīda prasību pārstāv valsti kā atbildētāju, tiesai par šādu pārstāvi ir pamats akceptēt valsts institūciju, uz kuru varētu attiekties tiesas nolēmums. Sadarbības valsts pārvaldē (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55. panta trešā daļa) iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē. Izšķirot strīdu par atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tiesai jāizvērtē tiesvedībā pieļautais pārkāpums pamattiesību ievērošanas aspektā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikumā jānosaka valdes locekļu atsaukšanas pamatojums

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma secinājumi Ditas Danosas lietā liecina, ka ir nepieciešami grozījumi Komerclikuma 224. pantā, lai novērstu kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļu atbrīvošanu no amata bez pamatojuma. Spēkā esošā likuma panta redakcija ir pretrunā ar Latvijā saistošām Eiropas Savienības tiesību normām, ko prejudiciālā nolēmuma procedūras rezultātā ir apliecinājusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). ...

Jānis Dzanuškāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā pierādīt, kurš aizskāris godu un cieņu interneta vidē

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Nevienam nav noslēpums, ka interneta un informācijas tehnoloģiju attīstība sniedz aizvien jaunas iespējas, bet arī apdraud internetā veiktās darbības, jo vienmēr pastāv risks, ka kāds izmantos pieejamo informāciju ļaunprātīgos nolūkos. Aktuāls arī ir jautājums, vai interneta vidē iespējams novērst noziedzīgus nodarījumus un normatīvo aktu pārkāpumus ar fiziskajā vidē piemērojamām metodēm. ...

Jūlija Kolomijceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalsts likuma piemērošana civilprocesā

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Civillietās ar ārvalsts elementu, tās izskatot Latvijas tiesās, kolīziju normu piemērošanas dēļ var rasties nepieciešamība noskaidrot ārvalsts likuma saturu. Kolīziju normu piemērošanas procesu nosacīti var sadalīt divos posmos. Pirmajā posmā noskaidro: vai kolīziju normas vispār jāpiemēro, kura tieši kolīziju norma jāpiemēro un uz kuras valsts likumu tā norāda. Otrajā posmā tiek piemērots tas (ārvalsts) likums, uz kuru kolīziju norma norāda. Bez šaubām, ārvalsts likuma satura noskaidrošana objektīvu iemeslu dēļ ir vissarežģītākais darbs šajā procesā. Šajā rakstā, pamatojoties uz 1980. gada Romas Konvencijas un Romas I Regulas kolīziju normām par līgumsaistībām piemērojamo likumu, tiks analizēti jautājumi, kas izriet no ārvalsts likuma piemērošanas civilprocesā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Civīllikuma pirmais pants

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Latvijas jaunā civīllikuma1 1. pants nosaka: "Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības."2 Ar savu programmatisko izveidojumu šis noteikums nevilšus saista katra uzmanību, kas sāk iepazīties ar jauno civīllikumu, jo acīm redzami likuma devējs piešķīris šai normai lielu nozīmi, nostādot to jaunā likuma pārējo normu priekšgalā. Tomēr pievestais noteikums izteikts tik plašā veidā, ka iespējami divi diametrāli pretēji ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes Mīrona Krona rakstam "Civīllikuma pirmais pants"

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

1. Mīrona Krona (Myron Kron) raksts "Civīllikuma pirmais pants (Laba ticība kā tiesiskās rīcības kritērijs)", kas pirmo reizi publicēts "Tieslietu Ministrijas Vēstneša" 1937. gada 2. numurā,1 mūsdienās ir vispazīstamākā, varētu pat teikt – vispopulārākā šī Latvijas jurista zinātniskā publikācija. Jāpiebilst, ka 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados (tajā skaitā 1940. gadā) Latvijā dažādos juridiskos izdevumos ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prēmijas tiesisko dabu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Atbilstoši Darba likuma 59. pantam darba samaksā ietilpst darbiniekam tiesiski piešķirta prēmija. Prēmēšanas institūtam ir materiālstimulējošs raksturs un atšķirībā no darba algas prēmijas nav regulāri un obligāti aprēķināmas un izmaksājamas summas, bet gan atzinība darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ darba devējam ir tiesības lemt par izmaksājamās prēmijas apmēru. Darba devēja nepiešķirtā un neizmaksātā prēmijas daļa nav ieguvusi prēmijas tiesisko dabu un līdz ar to nav kvalificējama kā darba samaksas daļa. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs ieguldījums ģimenes tiesību izpratnē

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Jāatzīst, ka kopš Civillikuma darbības atjaunošanas Latvijas tiesību zinātnē līdz šim pat ļoti pietrūcis monolītu pētniecisku darbu ģimenes tiesībās. Dažādu autoru apjomīgajam nelielo, atsevišķiem problēmjautājumiem veltīto zinātnisko publikāciju klāstam un uzkrātajai plašajai tiesu praksei bija nobriedusi nepieciešamība pēc vienojoša un analītiska zinātniska skatījuma.Tādējādi ar prieku varu secināt, ka šo trūkumu šobrīd godam aizpilda Erlena Kalniņa monogrāfija "Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās" (Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2010, 361 lpp.). ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa Rozenfelda plašā spriedumu kolekcija lietās par tādu īpašumu atsavināšanu, kurā pirmais darījums atzīstams par spēkā neesošu (Tiesu prakse lietu tiesību jomā // Jurista Vārds, 26.10.2010., Nr. 43), stabila judikatūra vēl nav izveidojusies. Tas izskaidrojams gan ar teorētiskām neskaidrībām, gan Civillikuma dažādās nodaļās izvietoto normu pretrunām un atšķirīgu iztulkošanu, neizslēdzot arī kādu tiesas kļūdu. Pēc pamatīgā teorētiskā ievada, ko "Jurista Vārdā" devis profesors J. Rozenfelds, apskatīsim principu un argumentu sadursmes četrās konkrētās lietās, kurās spriedumus 2008.–2010. gadā taisījis Augstākās tiesas Senāts, iezīmējot judikatūras attīstības virzienus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Darba likumā ietvertais atvaļinājuma tiesību institūts nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu un nodrošina darbiniekam tiesības uz ikgadēju atpūtu, kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros. Darba likuma 149. panta trešajā daļā ietvertā imperatīvā rakstura norma par to, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā divas nedēļas, ja atvaļinājums ir četras nedēļas) un ka to var pārcelt tikai uz vienu gadu, nozīmē, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā. Darbinieka tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami saistītas ar tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu; zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu, zūd tiesības uz kompensāciju par to. Tiesību aizskāruma, kas izpaudies atvaļinājuma nepiešķiršanā, vienīgais novēršanas veids ir tiesību uz atpūtu nodrošināšana, pieprasot atvaļinājuma piešķiršanu. Tiesību uz atpūtu aizskārumu nevar novērst, izmaksājot attiecīgu naudas ekvivalentu. ...

Kristīne Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāda reāla procesa apraksts

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Ar interesi izlasīju "Jurista Vārdā" Dagnes Rušenieces rakstu "Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā" (Nr. 32, 10.08.2010). Raksta autores domas par sagaidāmajām problēmām saistībā ar grozījumiem likumos1 ir visnotaļ vērtīgas, un atliek tikai piekrist viņas viedoklim, ka gaidītais uzlabojums, kas pēc savas būtības ir laba un atbalstāma ideja, var atkal pārvērsties par vienu no problēmām. D. Rušeniece, izklāstot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar bezstrīdus laulību šķiršanas procesiem, vērš uzmanību uz tām priekšrocībām, kādas iegūs personas, kuras šķirt laulību dosies pie zvērināta notāra un notariālā akta veidā noformēs laulāto vienošanos par tiem no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošajiem jautājumiem, kuriem jābūt noregulētiem, lai varētu runāt par bezstrīdus laulības šķiršanas procesu. Cita starpā D. Rušeniece norāda, ka šādas notariālā akta kārtībā apliecinātas vienošanās sniegs pusēm atvieglotas iespējas pieprasīt noteikto pienākumu izpildi, ja tie labprātīgi vairs netiktu pildīti. Autore atsaucas uz iespēju šādus prasījumus realizēt bezstrīdus kārtībā, piemērojot Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punktu,2 piemēram, piedzīt uzturlīdzekļus, ja tāda nepieciešamība rastos. Tieši šī autores norāde arī mudināja mani uzrakstīt šo rakstu, lai lasītāju vērtēšanai sniegtu reālas situācijas izklāstu par tām "priekšrocībām", kādas šāds notariālais akts sagādājis konkrētajai personai, kuru tālāk rakstā norādīšu kā O.B. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslas iespiedgrafikas kā negodīgas komercprakses objekts

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi, pieprasījums pēc oriģināliem mākslas darbiem par saprātīgu cenu un arī to piedāvājums pieaug. Šis apstāklis mudina krāpniekus aktīvi darboties. Pēdējā laikā negodīgo mākslas darbu tirgotāju peļņa ir ievērojami palielinājusies. 1987. gadā "The New York Times" publicēja atmaskojošu rakstu par galeriju, kas saņēmusi vismaz 1,2 miljonus ASV dolāru, pārdodot 2000 plakātu iespiedgrafiku, ko tā ir nopirkusi par 30 ASV dolāriem un pārdevusi par 3000 ASV dolāru kā Salvadora Dalī, Marka Šagāla un Pablo Pikaso oriģinālās litogrāfijas.1 Pēc 21 gada, 2008. gada martā, "Chicago Tribune" publicēja rakstu par diviem mākslas darbu tirgotājiem, kuri, darbodamies starptautiskās mākslas viltojumu ķēdēs, saņēmuši vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, pārdodot tūkstošiem ierobežotas tirāžas P. Pikaso, M. Šagāla, Aleksandra Kaldera un Žana Miro iespiedgrafiku visā pasaulē.2 ...

Eva Branta-Nellemane, Indra Ģeņģergaile

žurnāls / Informācija

Strīdā ir svarīgi atklāt patiesās intereses

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

H. Boserups, pēc izglītības advokāts, ir mediācijas aizsācējs un ieviesējs Dānijā. Ideja par mediācijas kā alternatīvas strīdu risināšanas metodes ieviešanu Dānijā H. Boserupam radās pēc tam, kad pirms 16 gadiem viņu ar šo tehniku iepazīstinājis kāds kolēģis no Amerikas. Šīs metodes izmantošanu H. Boserups aizsāka 1992. gadā. Šobrīd Dānijā ir jau ap 1000 profesionālu mediatoru un šī strīdu risināšanas pieeja ir integrēta valsts tieslietu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par īres līguma termiņa atjaunošanu un dzīvokļa privatizācijas tiesību atzīšanu

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Atšķirībā no terminēta dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts uz vispārējiem pamatiem, dienesta dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanas pirmtiesība likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1998. gada 13. novembrim) 24. panta piektajā daļā īrniekam paredzēta tikai tādā gadījumā, ja pēc līguma darbības termiņa beigām darba attiecības vai mācības turpinās. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Problēmas saistībā ar prasības nodrošināšanu

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Kādā lietā, kurā autors pārstāvēja prasītāju un tā vārdā un uzdevumā lūdza tiesu piemērot lietā prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas tiesā, prasības nodrošinājuma piemērošanu atteica gan pirmās instances tiesa, gan arī otrās instances tiesa pēc pirmās instances tiesas lēmuma pārsūdzēšanas. Autors uzskata: lai arī lietas faktiskie apstākļi varbūt nav īpaši un neatšķiras no citām līdzīgām lietām, abu tiesu lēmumi bija pamatoti ar argumentiem, kuri ir pelnījuši izvērstu juridisko analīzi. Tieši tiesu lēmumu argumentācija padarīja šo lietu juridiski interesantu un raksta vērtu, jo tiesu lēmumi skar fundamentālus civilprocesuālos jautājumus saistībā ar starptautisko civilprocesu. Lietas problemātika, kā to saprot autors, ir saistīta ar diviem jautājumiem, kam var būt nozīme prasības piemērošanas procesā. Šie jautājumi ir, pirmkārt, vai Latvijas tiesas kompetenci un procesu prasības nodrošināšanā var regulēt ārvalsts procesuālais likums. Otrkārt, vai Latvijas likums ļauj Latvijas tiesai lemt par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, ja strīds pēc būtības piekrīt ārvalsts šķīrējtiesai. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Rakstā "Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana", ko "Jurista Vārdā" (Nr. 40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. Paldies raksta autoram par cieņpilno polemikas stilu. Paldies arī maniem atbalstītājiem, kas tic, ka profesors var saskatīt problēmas, kas pirmajā skatījumā neliekas būtiskas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāja tiesības saistībā ar līgumam neatbilstošas preces remontu

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Patērētājam, kuram pārdota līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesības pieprasīt, lai pārdevējs attiecīgi samazina preces cenu, bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu līguma noteikumiem atbilstošu preci vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu. Ja patērētājs izvēlējies iespēju prasīt preces neatbilstības novēršanu (proti, preces remontu), pārdevējam tas jānodrošina saprātīgā termiņā, neradot neērtības patērētājam un ņemot vērā preces raksturu, kā arī paredzamo tās lietošanas nolūku. Ja patērētājs izvēlējies iespēju prasīt preces remontu, patērētājam ir jārēķinās, ka pārdevējs preci labos un tas prasīs zināmu laiku. Tomēr patērētājam ir tiesības paļauties, ka preces remonts tiks veikts saprātīgā termiņā, neradot patērētājam neērtības. Ja minētie noteikumi par preces remontu netiek ievēroti, patērētājam ir tiesības izvēlēties citu savu tiesību aizsardzības iespēju, proti, prasīt preces cenas samazināšanu, preces apmaiņu vai līguma atcelšanu un par preci samaksātās naudas summas atmaksu. Izvērtējot, vai preces remonts ticis veikts saprātīgā laikā un neradot patērētājam neērtības, jāvērtē preces defekta raksturs un tas, cik ilgā laikā objektīvi attiecīgais preces defekts var tikt novērsts tā, lai nesagādātu patērētājam liekas neērtības. Vērtējot ar preces remontu patērētājam radītās neērtības, citstarp jāņem vērā arī preces raksturs un tās paredzamais lietošanas nolūks, piemēram, vai tā ir ikdienā lietojama prece. ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu prakse lietu tiesību jomā

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Zemesgrāmatu aktu publiskā ticamība ir viena no jomām, kur tiesu prakse nav nostabilizējusies. Tiesu prakse spiesta risināt problēmas neatkarīgi no tā, vai zinātne tās risina. Mūsdienu latviešu juridiskajā literatūrā nav būtiski jaunu pētījumu par zemesgrāmatu ieraksta spēku, tā publisko ticamību un sekām. Lielākoties atrodami pirmskara tiesību zinātnes un prakses pārstāsti. Šīs iepriekš pastāvējušās prakses detaļas mēs neesam apzinājuši. Tādēļ nav zināms, vai tiesu kļūdas pastāvējušas bieži. Teorētiskajās nostādnēs pastāv viena interpretācija, kas atkārtojas vairākos, dažādos laikos izdotos komentāros. Šī iepriekšējā prakse balstās uz Latvijā pastāvošo nodošanas sistēmu. Šīs sistēmas pamatā ir divas darbības – atsavināšanas darījums un nodošana. Speciāls gadījums – nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama, bet to aizstāj ierakstīšana zemesgrāmatā. Tātad nekustamā īpašuma nodošanas pamatā, tāpat kā kustamas lietas nodošanas gadījumā, ir atsavināšanas darījums, turpretim lietas nodošanu aizstāj ieraksts – publisks akts. ...

Eva Branta-Nellemane

žurnāls / Informācija

Mediācija nav meditācija

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Šā gada 28. oktobrī Rīgā būs unikāla iespēja piedalīties Dānijas mediācijas speciālista Hansa Boserupa (Hans Boserup) meistarklasē. Viņš teorētiski izskaidros un praktiski demonstrēs mediācijas stilus. Šajā rakstā tiks sniegts neliels ievads par mediāciju un gaidāmo pasākumu. Plašāk par mediāciju informēsim nākamajos "Jurista Vārds" numuros. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par fiziskas personas tiesībām lūgt prokuratūru aizstāvēt tās tiesības un likumīgās intereses

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Privātpersona ir tiesīga lūgt prokuratūru aizstāvēt fiziskas personas tiesības un likumīgās intereses, tomēr tā nevar prasīt šo tiesību īstenošanu. Prasījumam par prokuratūras pienākuma izpildi personas tiesību aizsardzībai ir publiski tiesisks, nevis civiltiesisks raksturs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Par paraksta viltojuma fakta konstatāciju Uzņēmumu reģistra valsts notārs nav tiesīgs pats konstatēt ne paraksta viltošanas faktu, ne izvērtēt to personas kompetenci, kas izskata kategorisku apgalvojumu par paraksta viltojumu. Tāpēc valsts notāram ir jāgūst pārliecība, ka paraksta viltojuma faktu ir pārbaudījusi persona, kuras kompetenci valsts ir pārbaudījusi. Valsts notārs ir tiesīgs atteikt reģistrēt vai atcelt reģistrācijas lēmumu, ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) 1635. pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta1 civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas2, izmantojot gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi. Ar minētajām metodēm interpretēta morālā kaitējuma jēdziena definīcija, rašanās priekšnoteikumi, kā arī atlīdzības par morālo kaitējumu prasījuma tiesību pamats. Rakstā netiks analizēti atlīdzības par morālo kaitējumu apmēra noteikšanas kritēriji. Autore cer, ka pētījumā gūtās atziņas atvieglos CL 1635. panta praktiskās piemērošanas procesu gan advokātiem un tiesnešiem, gan ikvienam, kas uzņēmies savas tiesības aizstāvēt paša spēkiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

O!K pret ZZ: nākotnē jādzīvo draudzīgi un korekti

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Neesmu ne "O! Kartes", ne "Zelta Zivtiņas" lietotājs, tomēr savulaik nejauši pievērsu savu uzmanību SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Tele2" reklāmu cīniņam televīzijas kanālos. Man kā vienkāršam patērētājam pie zilā ekrāna sākumā bija vispār neizprotama reklāmas klipu būtība: kā tas var būt, ka brīvas konkurences apstākļos Latvijā, kur darbojas trīs mobilo telefonu operatori, vienas priekšapmaksas kartes (turpmāk – O! Karte) sarunu tarifs ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā konkurentu (turpmāk – Zelta Zivtiņa) tarifs? Tad jau SIA "Tele2" visi Zelta Zivtiņas klienti pāries pie konkurenta, jo kāpēc jāmaksā 27 santīmi par minūti, ja konkurenti piedāvā to pašu par 7,7 santīmiem! ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķās domas Senāta spriedumos civillietās

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (paplašinātā sastāvā) 2010. gada 12. maijā izskatīja civillietu Nr. SKC–11/20101 un taisīja spriedumu, pie kura savas atsevišķās domas rakstveidā ir izteicis senators Aldis Laviņš. Šīs atsevišķās domas tika publicētas nedēļas žurnālā "Jurista Vārds"2 un uzskatāmas par pirmo gadījumu, kad šāda pieeja īstenota civillietās. ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

"Jurista Vārdā" šā gada 24. augustā (Nr. 34) bija publicēts cienījamā profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna raksts "Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu".1 Šajā rakstā labi atspoguļotas problēmas, kas saistītas ar šķīrējtiesu spriedumu kvalitāti un vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetenci izpildu rakstu izsniegšanā uz šķīrējtiesu spriedumu pamata. Cienījamā profesora argumentācijai un piedāvātajiem problēmu risinājumiem attiecībā uz šķīrējtiesu spriedumiem un uz to pamata izsniegtajiem izpildu rakstiem var pilnībā piekrist, taču rakstā paustajam viedoklim, ka šķīrējtiesa nedrīkst taisīt spriedumu pret galvinieku, ja lietā nav pieaicināts galvenais parādnieks,2 nevar piekrist vairāku iemeslu dēļ. Tas attiecas ne tikai uz šķīrējtiesām, bet arī uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senatora Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. SKC–11/2010

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

[1] Dzīvokļa īpašums Rīgā piederēja A.S., kurš 2000. gada 29. februārī miris vardarbīgā nāvē – noslepkavots. Pēc A.S. nāves P.J., izmantojot viltotu pilnvaru, minēto nekustamo īpašumu 2000. gada 22. martā atsavinājis R.R., kurš to 2000. gada 7. jūlijā pārdevis S.S., bet viņa savukārt 2000. gada 2. augustā dzīvokļa īpašumu atsavinājusi V.M., no kura uz pirkuma līguma pamata to īpašumā ieguvis G.M. A.S. likumiskā mantiniece – māsa S.L. – cēlusi ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības priekšnoteikumiem

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427. panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t. i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927. pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas. Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercaģenta konkurences ierobežošana

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai. Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu. Lai aizsargātu šīs principāla intereses, tajā pašā laikā netaisnīgi neierobežojot komercaģentu, Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 18. decembra direktīvā "Par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem" 86/653/EEK1 (turpmāk tekstā – direktīva 86/653/EEK) iekļauta komercaģenta profesionālās darbības ierobežojuma klauzula, kura pieļauj vienoties par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās un kuru nacionālajās tiesību normās ieviesušas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī citas valstis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darbnespēju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pusēm savstarpēji vienojoties

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Darba tiesisko attiecību izbeigšana, pusēm savstarpēji vienojoties, ir patstāvīgs divpusējs darījums, tādēļ pārejoša darbnespēja pati par sevi nevar grozīt divpusēju vienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 114. pantam. Šajā tiesību normā paredzētais atlaišanas pamats nav uzteikums pēc darba devēja iniciatīvas, kad darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu loma šķīrējtiesas veselībā

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

"Šķīrējtiesas sirds ir tās procesuālajās tiesībās",1 jo, nesaņemot vajadzīgo, tā novārgs, novājinot visu organismu līdz ar sevi pašu. Šķīrējtiesas organismam ir vajadzīgas stipras procesuālās tiesības. Dažādu vainu novārdzināto atstājot bez "zālēm pret juridiskām kaitēm",2 nav cerību uz situācijas uzlabošanos. Respektējot, ka šķīrējtiesu nozare ir praktiķu tiesības, izklāsta sākumā ir praktiski apsvērumi, kāpēc bez šķīrējtiesu rīcībā esošiem adekvātiem pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem mazinās to priekšrocības. Tālāk tiks aplūkots nozīmīgākajos starptautiskajos šķīrējtiesas dokumentos iekļautais regulējums, bet raksta noslēgumā uzsvērta nepieciešamība pēc pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem, lai nepieļautu netaisnīgumu šķīrējtiesas procesā. ...

...

15

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls